Dabas fonds par gada dzīvotni izraudzījies dobumu

Latvijas Dabas fonds (LDF) šogad par gada dzīvotni izraudzījies koka dobumu, aģentūru LETA informēja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Koku dobumi ir nelieli tukšumi koka stumbrā, kas bieži vien cilvēkiem paliek nepamanīti, bet ir nozīmīgi bioloģiskajai daudzveidībai. Tie ir mājvieta, patvērums, barošanās un ligzdošanas vieta, arī noliktava un bērnistaba daudziem putniem, zīdītājiem, kukaiņiem un sēnēm, klāsta LDF. Dobumos ligzdojot ap 20% no visiem ligzdojošajiem putniem.

Dobumi var pastāvēt lielos, pietiekami resnos un vecos kokos, tāpēc ar šo gada dzīvotni LDF vēlas pievērst uzmanību vecu koku nozīmei mežos, kā arī nepieciešamībai saglabāt dabiskās struktūras mežos un kultūrainavā.

“Koka dobums nav tikai caurums koka stumbrā – tas ir ļoti nozīmīgs dabas elements. Dobumi ir kā mājokļi, kurus to īpašnieks nodod tālāk īrniekiem, kas mainās viens pēc otra. Tos sākotnēji visbiežāk izkaļ dzeņi un dzilnas, bet vēlāk var apdzīvot daudz dažādas citas dzīvās radības. Dobumainu koku skaita samazināšanās nozīmē, ka ar koka dobumiem saistītajām sugām paliek arvien mazāk piemērotu dzīvesvietu, līdz ar to mazinās arī dabas daudzveidība,” spriedis ornitologs Jānis Ķuze.

Pēc LDF sniegtās informācijas, dobumi kokos rodas divos veidos. Retāk tas notiek mehāniska bojājuma dēļ – kokam vējā nolūzt zars, uz lūzuma vietu iedarbojas mitrums un koksnes sēnes, izveidojot stumbrā tukšumu. Šādi dobumi rodas ilgākā laikā un galvenokārt vecos kokos. Lielāko daļu dobumu kokos pavasarī izkaļ dzeņi un dzilnas, parasti martā un aprīlī. Dobuma veidošana notiek divas līdz trīs nedēļas, pēc tam izveidotājs to izmanto kā mājvietu, kur ligzdot, dēt olas, perēt un audzināt mazuļus. Tad, kad mazuļi ir izauguši, putni dobumu atstāj, taču tos parasti pārņemot citi iemītnieki.

Lielākajos dobumos ar diametru ap desmit centimetriem un vairāk mēdz mājot meža pūces, gaigalas un meža baloži. Mazākos dobumos apmetas tādi putni kā mājas strazdi, zīlītes, melnie mušķērāji, kā arī apodziņš. Dobumos dzīvo klaidoņpeles, vāveres, meža strupastes zemākajos dobumos uzglabā barības krājumus, lielākos dobumos mēdz iemājot meža caunas. Susuris, kurš miegā pavada gandrīz pusi gada, dobumus izmanto siltajā sezonā. Dobumos apmetas arī bites, lapsenes un sirseņi.

Dzeņi kaļ dobumus vairumā mežā pieejamo koku sugu, tomēr kokiem jābūt pietiekami lieliem, informē LDF. Pašas iecienītākās ir apses, jo tām zem mizas un ārējā koksnes slāņa ir mīksts un viegli izkaļams vidus. Putni arī mēdz kalt barošanās dobumus, lai piekļūtu zem koka mizas dzīvojošajiem kukaiņiem un to kāpuriem – šos dobumus no apaļajiem vai ovālveida dzīvojamajiem dobumiem parasti var atšķirt pēc neregulārās formas.

LDF uzsver, ka dobumi ir nozīmīga dzīvotne arī bezmugurkaulnieku sugām, kas apdzīvo atklātos apstākļos augošus kokus, piemēram, lapkoku praulgrauzim ir nepieciešami vecu koku dobumi ar prauliem labi apgaismotos apstākļos. Dobumi nepieciešami arī spožajām skudrām un dobumu māņskorpionam, kuram Latvijā esot tikai desmit atradnes un visas – dobumos. Arī apmēram pusei no Latvijas sikspārņiem dobumi ir nozīmīga mītnes vieta.

Lai nodrošinātu dzīvotņu pieejamību no dobumiem atkarīgajām sugām, svarīgi, lai mežos būtu pietiekami daudz lielu, vecu un arī stāvošu atmirušu koku, uzsver LDF, kura skatījumā ir būtiski, lai šādas meža struktūras būtu ne tikai aizsargājamās meža teritorijās, bet arī saimnieciskajos mežos. Likums nosaka, ka mežos ir aizliegts cirst un izvākt dobumainus kokus, kuru dobuma diametrs pārsniedz 10 centimetrus.

LDF uzskata, ka dobumainus kokus gan mežā, gan ārpus meža jāsaglabā kā nozīmīgu dabas vērtību. Publiskās vietās – parkos, apstādījumos un ceļmalās – dobumaini koki dažkārt var radīt draudus cilvēku drošībai, tāpēc to saglabāšana izvērtējama sadarbībā ar arboristiem un dabas ekspertiem. Ja koks apdraud iedzīvotājus un tiek nozāģēts, būtu vēlams tā stumbru atstāt turpat uz vietas.

“Putnu būrīši ir cilvēka veidoti dobumu aizstājēji, kas dod mājvietas gan mazākajiem dobumperētājiem putniem – zīlītēm, strazdiem un mušķērājiem, gan arī lielākiem, izmēros līdz lielajai gaurai un urālpūcei. Tāpēc putnu būrīšu izgatavošana ir labs darbs, ko ikviens var pateikt dabas labā, (…) tomēr būrīšus izmanto tikai daļa dobumos ligzdojošo putnu sugu – citām dobumi ir neaizstājami,” klāsta LDF.

LDF dada dzīvotni nosauc kopš 2015. gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. 2022. gadā par gada dzīvotni tika nosaukta pilsēta, 2023. gadā – kritala, 2024. gadā – mitrāji, bet 2025. gadā – mala.

Foto – Ilze Priedniece