Darba vidē balstīta prakse – viena no atslēgām kvalitatīvu pedagogu sagatavošanai

Darba vidē balstīta prakse jau studiju laikā ir viena no atslēgām, kā sagatavot profesionālus pedagogus, atzīst Kurzemes novadu izglītības speciālisti. Latvijas Universitātes (LU) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā diskusijā izskanēja arī aicinājums skolotāju sagatavošanā vairāk uzmanības pievērst klasvadības jautājumiem, jo tieši “audzinātāja” pienākumi nereti esot tie, kas no skolām aizbiedē jaunos skolotājus, portālu “ReKurZeme” informē LU Komunikācijas departaments.

Diskusijas vadītāja, LU Padomes locekle Mārīte Seile atgādināja, ka pedagogu trūkums nav unikāla Latvijas problēma – ar to saskaras daudzas attīstītās valstis pasaulē un īpaši problēma aktualizējusies pēc pandēmijas. Kā piemērus viņa minēja ASV un Vāciju, kur nepietiekama skolotāju skaita dēļ daudzviet pat tiek saīsināta darba nedēļa skolās, lai nodrošinātu mācību procesu. Viņa arī uzsvēra, ka viens no diskusiju mērķiem ir dzirdēt un redzēt labos piemērus, kā pašvaldības piesaista skolotājus, jo “labākie risinājumi ne vienmēr jāmeklē ārpusē, aiz valsts robežām, bieži vien mēs paši protam izdarīt labas lietas, tikai maz ar to dalāmies un paplašinām pieredzi visas Latvijas mērogā”.

23. novembrī Ventspils zinātnes centrā “Vizium” pulcējās Ventspils pilsētas, Kuldīgas, Talsu, Liepājas, Saldus, Tukuma, Ventspils un Dienvidkurzemes pašvaldību pārstāvji. Par pedagogu sagatavošanu un aktualitātēm izglītības nozarē ar pašvaldību pārstāvjiem diskutēja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) dekāne profesore Linda Daniela, IZM vecākais konsultants Edgars Plētiens un IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.

“Arī Kurzemē katra pašvaldība meklē ceļu, kā nodrošināt labāko atbalstu skolām atkarībā no vietējiem apstākļiem. Vienlaicīgi sarunā iezīmējās kopīgās lietas. Pirmkārt, skolām nepieciešams vairāk atbalsta personāla, veidojot pilnvērtīgas atbalsta komandas. Otrkārt, skolotājiem nepieciešams atbalsts klasvadības izaicinājumu risināšanai. Treškārt, arī pašvaldībām jāspēj atbalstīt savus skolotājus, piemēram, ar transporta kompensāciju. Un, ceturtkārt, kontekstā ar pedagogu slodzes sabalansēšanu mums ir objektīvi jāparaugās, kas ir brīvās vakances un kādus pienākumus tās ietver,” diskusijas ieguvumus apkopo Izglītības un zinātnes ministrijas vecākais konsultants Edgars Plētiens.

LU PPMF dekāne Linda Daniela, komentējot pašvaldību ierosinājumu pārskatīt topošo pedagogu prakses apjomu tieši darba vidē, aicināja novadu speciālistus aktīvāk iesaistīties prakšu nodrošināšanā un uzraudzībā. “Jūs esat uz vietas, strādājat kopā ar topošo pedagogu un varat novērtēt, kā viņš iekļaujas darba vidē, vai veidojas par skolotāju, vai ir ieinteresēts, vai gluži otrādi – praksi uzskata par “ķeksīti”. Šāda informācija mums, LU, būs ļoti vērtīga, lai prakses procesu pilnveidotu,” sacīja PPMF dekāne.

Diskusijā vairākkārt izskanēja aicinājums pedagoģijas studijās vairāk uzmanības pievērst klasvadības jautājumiem, jo tieši klases audzinātāja loma ir tā, kam jaunie skolotāji bieži vien nav gatavi. Un arvien biežāk skolas saskaroties arī ar jau pieredzējušu skolotāju nevēlēšanos būt par klases audzinātājiem. “Viņš ir lielisks speciālists savā nozarē, bet klases vadīšana un darbs ar vecākiem viņu baida,” izskanēja diskusijā.
Kurzemes novada pašvaldību izglītības speciālisti minēja daudzus piemērus, kā tiek atbalstīti esošie un arī potenciālie nākotnes pedagogi, lai viņus piesaistītu darbam skolās un noturētu. Ventspilī, piemēram, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru vasaras mēnešos vidusskolnieki var strādāt pirmsskolas izglītības iestādēs kā skolotāja palīgi. Tas ir jauniešiem gan kā ienākumu avots, gan arī izcils veids, kā iepazīties ar specialitāti. Vairāki jaunieši jau izteikuši vēlmi pēc vidusskolas studijas turpināt tieši pedagoģijā.

Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt iespēju studēt par valsts budžeta līdzekļiem arī neklātienes studentiem. Īpaši tas būtu aktuāli jau esošajiem pedagogiem, kuri vēlas papildināt zināšanas, lai, piemēram, mācītu vairāk priekšmetus. “Ja skolotājs jau ir paņēmis vienu kredītu bērna studijām, savas studijas apmaksāt viņš jau vairs nevar un arī otru kredītu viņam nedos,” atzina diskusijas dalībnieki.
LU un IZM ierosinātais reģionālo diskusiju cikls par pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumiem oktobrī un novembrī pulcēja novadu vadītājus un izglītības speciālistus Bauskā (Zemgales reģions), Cēsīs (Vidzemes novadi), Jēkabpilī (Latgales novadi) un Ventspilī. Tikšanos noslēgumā, ņemot vērā diskusijās izskanējušos ieteikumus, tiks sagatavots rīcības plāns to ieviešanai.

Publicitātes foto