Dienas laikā ūdens līmenis strauji cēlies gan Bārtā, gan Durbē pie Cīravas

Ūdens līmeņa kāpums vairākās upēs ceturtdien paātrinājies līdz desmit centimetriem stundā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.

Straujo ūdens līmeņa kāpumu izraisījis spēcīgais lietus un kūstošais sniegs, vēsta LETA.

Lielajā Juglā pie Zaķumuižas ūdens līmenis pēdējā diennaktī cēlies par 1,3 metriem, savukārt mazajā Juglā pie Stariņiem – par 80 centimetriem.

Ogres upē pie Ogresgala ūdens līmenis kāpis par 1,5 metriem. Ogres pilsētā kāpums bijis nedaudz mazāks.

Dubnas lejtecē ūdens līmenis cēlies par 85 centimetriem, savukārt tās pietekas Ošas lejtecē – par vairāk nekā metru.

Citās Vidzemes un Latgales upēs, kurās tiek veikti mērījumi, ūdens līmeņa kāpums bijis mazāks. Daugavā ūdens līmenis cēlies vien par 5-20 centimetriem.

Dati no Lietuvas liecina, ka Lielupes pietekā Īslīcē ūdens līmenis pēdējās divās dienās cēlies pat par trim metriem. Citviet Lielupes baseinā reģistrēts krietni mazāks ūdens līmeņa paaugstinājums. Lielupē pie Jelgavas ūdens līmenis pagaidām ir pusmetru zemāks nekā pagājušās nedēļas nogalē.

Kurzemes upes Bārtas augštecē ūdens cēlies par pusotru metru, Durbē pie Cīravas – par metru, Ciecerē pie Pakuļu HES – par 1,2 metriem. Citās Kurzemes upēs, kurās tiek veikti novērojumi, ūdens līmeņa kāpums bijis mazāks.

Ūdens līmenis Kurzemes un Zemgales upēs pagaidām ir zemāks par februāra pirmajā pusē novēroto maksimumu, savukārt daudzviet Vidzemē un Latgalē tas pakāpies līdz šīs ziemas augstākajai atzīmei.

Usmas ezerā ūdens līmenis sasniedzis 1,46 metrus, vairs tikai par pieciem centimetriem atpaliekot no 2012.gada janvārī reģistrētā rekorda.

Hidrologi ziņo, ka ledus iešana novērota straujākajos posmos valsts centrālās un austrumu daļas upēs – Lielupē, Ogrē, Lielajā Juglā, Mazajā Juglā, Gaujā un citviet. Daugavā lejpus Laucesas ietekas novērota ledus sakustēšanās, izveidojies vaļums, bet augšpus Laucesas ietekas saglabājas ledus sega.

Ledus iešanas laikā upēs gaidāmas krasas ūdens līmeņa svārstības, kas var izraisīt pēkšņus plūdus. Atsevišķos posmos iespējama ledus sastrēgumu veidošanās.

Upēs, kas ietek jūrā, tuvāko dienu laikā gaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās arī stiprā vēja dēļ, sevišķi Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecē. Vējuzplūdu dēļ ūdens līmenis paaugstināsies aptuveni par metru.

Jau ziņots, ka gaidāma plaša palieņu un citu zemāko vietu applūšana, vietām iespējami lielāki plūdi un dzeltenais brīdinājums par augstu ūdens līmeni var tikt nomainīts pret oranžo brīdinājumu.

Tuvākajās dienās laiks kļūs vēsāks un liela daļa nokrišņu būs sniegs, tādēļ vecā sniega sega vairs nekusīs tik strauji kā ceturtdien, prognozē sinoptiķi.

Upju pārplūšana Kurzemē šoziem notikusi jau vairākkārt, pēdējo reizi – pagājušajā nedēļā. Arī dažas Zemgales upes šajā ziemā jau vairākas reizes izgājušas no krastiem, bet valsts austrumu pusē lokāli plūdi bijuši galvenokārt tikai decembrī.