uldis.dobelis
Ceturtdien, 30. martā Rīgā notika Latvijas Ārstu biedrības rīkotais pasākums “Gada balva medicīnā 2022”. Nominācijā “Gada ārsta palīgs 2022” balvu saņēma Dienvidkurzemes novada Veselības aprūpes centra Ārstu palīgu nodaļas vadītāja, Gramzdas un Aizvīķu feldšeru punkta feldšere (ārsta palīgs) Agrita Driviņa, portālu “ReKurZeme” informē Dienvidkurzemes novada sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Dejus.
“Agrita noteikti ir pelnījusi šo apbalvojumu! Feldšere ar lielo burtu un vēl zelta maliņu,” tā savu kolēģi raksturo Dienvidkurzemes novada Veselības aprūpes centra vadītāja Vija Jablonska. “Pašlaik Agrita strādā par feldšeri Gramzdas un Aizvīķu feldšeru punktā, bet brauc mājas vizītēs arī pie Bārtas un Kalētu pagasta iedzīvotājiem. Paralēli perfekti pilda arī administratīvo darbu – Veselības aprūpes centra Ārstu palīgu nodaļas vadītājas pienākumus.”
Pati A. Driviņa neslēpj prieku par augsto novērtējumu: “Milzīgs paldies, sasildīja ļoti, ļoti… Man liekas, ka daudzi lauku feldšeri būtu pelnījuši šo titulu, jo strādā ar sirdi un dvēseli. Man ir strikts uzskats – ja neesi gatavs pilnībā šim darbam ziedoties, tad nemaz nesāc to mācīties. Tā nav naudas pelnīšanas profesija, bet darbs ar biezu garozu. Slimība nezina – ir vakars vai brīvdienas, tāpēc būt par feldšeri – tas ir darbs divdesmit četras stundas septiņas dienas nedēļā. Bet ir liels gandarījums, kad pacients izārstējas – tad prieks atsver lielo darbu. Un, ja vēl pacients novērtē un izvirza apbalvojumam, tad vispār… Es daru darbu, kas man ļoti patīk. Ja slimnieks zvana un vajag vizīti, es braucu! Ir bijis, ka esmu svinībās, kad piezvana – nu ko darīt, celies no galda un ej!”
A. Driviņa dzimusi Vaiņodē četru bērnu ģimenē, vecāki strādāja mežsaimniecībā. Izvēle mācīties par mediķi sakņojās jau bērnībā, kad Agrita nokļuvusi Priekules slimnīcā ar sāpošu ausi. “Man tīri labi patika tai nodaļā. Īpaši, kad medmāsiņa uzticēja man citiem bērniem izdalīt vitamīnus, jutos ļoti pagodināta,” viņa atceras.
No 1. līdz 11. klasei A. Driviņa mācījusies Vaiņodes vidusskolā, kur paticis rīkot pasākumus un vienu brīdi pat vēlējusies kļūt par kultūras darba organizatori, tomēr nāca liktenīgs gadījums, kad mīlestība uz medicīnu tomēr izrādījās sirdij tuvāka. 17 gadu vecumā Agrita izglābusi kādam vīrietim dzīvību, kad viņš no kalna kritis ar motociklu. “Kamēr tēvs skrēja pēc mašīnas, es redzēju, ka asinis vandās ar strūklu. Skolā biju sanitārās kopas vadītāja, tāpēc zināju, ka jānospiež lielais asinsvads,” viņa stāsta. “Bet, kā palaidu vaļā, atkal strūkla… Iecēlām mašīnā un vedām uz Vaiņodes slimnīcu. Izdzīvoja.”
Pēc šī gadījuma lauku meitēns devies uz Rīgas 1. medicīnas skolu mācīties par feldšeri un nu jau paskrējis 41 darba gads šajā profesijā. Sākotnēji ir strādāts Gramzdas feldšerpunktā, paralēli brīvprātīgi vadot kultūras dzīvi un mācot dejas. Tad Gudenieku feldšeru-vecmāšu punktā, kur tolaik bijusi klāt pat aptieka un feldšeriem bijušas visai lielas tiesības rīkoties – gandrīz kā mūsdienu ģimenes ārstiem.
Atskatoties uz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem A. Driviņa brīnās, kā visu varējusi paspēt – gan strādāt feldšerpunktā, gan pirmskolā mācīt sporta dejas, kopt lopus, naktīs vēl piestrādāt, cepot kūkas un šujot apģērbu, turklāt ģimenē auga mazi bērni. “Dienas bija saplānotas pa minūtēm. Citreiz bija jāiet četras reizes dienā mājas vizītē špricēt penicilīnu. Feldšeris nevar nepalīdzēt – ir jāiet un jādara!” A. Driviņa saka.
Savā dzīvē feldšere bijusi arī deputāte trijos sasaukumos, arī Kalētu pagasta padomes priekšsēdētāja, dežurējošā feldšere īslaicīgās aizturēšanas telpās Liepājas pašvaldības policijā, Priekules novadā priekšsēdētājas vietniece, Kalētu pagasta pārvaldes vadītāja, turklāt apvienojot šo amatu ar pusslodzes darbu Kalvenes feldšerpunktā.
Izaudzināti četri krietni bērni un sirdi priecē seši mazbērni. Meita Ilze Eidiņa arī devās mammas pēdās: kļuva par ārsta palīdzi-feldšeri un strādā Gramzdas, Aizvīķu un Otaņķu feldšerpunktos. Bērnībā, lai biežāk būtu kopā ar mammu, mazā Ilze devusies līdzi mājas vizītēs pat vēlu vakaros. Ilze mammu raksturo kā empātisku un neatlaidīgu cilvēku: “Ziedo visu savu brīvo laiku, lai cilvēkiem palīdzētu. Nenogurdināma cīnītāja.”
Publicitātes foto
Reklāma