Abonē "ReKurZeme Plus"!
Abonēt

Reklāma

Divas liepājnieces sumina simts gadu jubilejā

Lidija Kuhaževska ar meitu Dainu un Sociālā dienesta pārstāvi Baibu Juhno

Februāra sākums Liepājā bijis dāsns ar simtgadniekiem – 11. februārī simts gadu jubileju atzīmēja Lidija Kuhaževska, bet 13. februārī – Ausma Lediņa. Simtgadnieces pašvaldības vārdā sveica arī Sociālā dienesta pārstāvji, kopā ar ziediem un Liepājas pilsētas mēra apsveikumu nogādājot arī svētku pabalstu, kāds pienākas visiem 100 gadus sasniegušajiem, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lidija Kuhaževska, kura lielo jubileju atzīmēja 11. februārī, ir liepājniece “līdz kaulu smadzenēm”, saka meita Daina, kura dzīvo Rīgā un pa laikam apciemo mammu, sagādājot visu nepieciešamo. Bet mamma arī pati vēl ir patstāvīga un var aiziet uz tuvējo TOP veikalu pēc produktiem. Daudzi liepājnieki viņu noteikti atceras, jo pirms 30 – 40 gadiem Lidija strādājusi par medmāsu – fizioterapeiti gan bijušajā ādas slimību dispanserā, gan Centrālās slimnīcas Fizioterapijas nodaļā, vadījusi arī medicīnas darbinieku arodbiedrības Liepājas nodaļu. Izmācījusies arī par grāmatvedi, savulaik strādājusi pat trīs darbos. Kā pati atzīst, “ ja dzīvotu otrreiz, tik daudz gan nestrādātu” . Vaļasprieks visu mūžu bijuši rokdarbi: šūšana, adīšana, tamborēšana. Vīrs bijis Liepājas Skaitļošanas centra direktors un Liepājas poļu biedrības vadītājs, tāpēc Kuhaževsku ģimene savulaik bijusi Liepājā labi pazīstama, stāsta meita Daina. Lidijai Kuhaževskai ir arī mazdēls un mazmazmeita. Simtgadniece joprojām jūtas moža, bet prāta asumu tagad palīdzot uzturēt krustvārdu mīklu minēšana.

Ausma Lediņa, kura 100 gadu jubileju atzīmē 13. februārī, dzīvo pie meitas Liepājā kopš 2005. gada, dzimusi un augusi Bauskas novada Bruknā, savulaik strādājusi sovhozā dažādus lauku darbus. Kā pati saka, “ nav mūžs bijis viegls” . Toties jautāta par tik ilga mūža noslēpumu, simtgadniece atklāj: “Mazāk dusmoties, mazāk iet pie ārstiem un mazāk zāles dzert!” Ausmas Lediņas dzimtā ir vairāki ilgdzīvotāji, no kuriem tēva vectēvs sasniedzis pat 106 gadu vecumu. Ausmas Lediņas dzimtas koks jau sakuplojis piektajā paaudzē – divi bērni, pieci mazbērni, seši mazmazbērni un kopš pagājušā gada vidus – arī mazmazmazdēliņš. Mazmeita Daiga apbŗīno vecmāmiņas lielo interesi par lasīšanu, jo agrāk daudz nesusi vecmāmiņai grāmatas no bibliotēkas – dienas laikā pat pa grāmatai varējusi izlasīt. Tagad lasa žurnālus, interesē cilvēku dzīves stāsti. Ar dzirdi gan kļuvis sliktāk, tašu, skatoties televīziju, visus subtitrus varot veikli izlasīt. Vislielākā aizraušanās simtgadniecei esot krustvārdu mīklas, īpaši Zviedru mīklu žurnāli, no kuriem dažos tiekot atminēts viss no viena vāka līdz otram.

Ausma Lediņa ar mazmeitu Daigu.

Kopā ar ziediem un Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Gunāra Ansiņa parakstītu apsveikuma kartīti simtgadnieces saņēma arī pašvaldības svētku pabalstu 150 eiro apmērā, kāds tiek piešķirts visiem 100 gadu vecumu sasniegušiem un vecākiem liepājniekiem veselības saglabāšanai un uzlabošanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pašvaldība aicina arī citus liepājniekus būt atsaucīgiem un informēt domi, ja kādam no tuvinieku vai radu loka tuvojas simts vai vairāk gadu jubileja. Pabalstu var saņemt katru gadu dzimšanas dienā pēc 100 gadu sasniegšanas.

  1. gadā svētku pabalsts 100 un vairāk gadu jubilejā piešķirts tikai trīs simtgadniekiem, šogad šie ir pirmie divi gadījumi. Visvairāk gadus sasniegušā liepājniece nodzīvojusi līdz 107 gadu vecumam.

Simtgadnieka iesniegums par svētku pabalstu mēnesī, kad sasniegti simts un vairāk gadi, jānogādā Sociālajā dienestā. Iesniegums tiek pieņemts arī personas mājās, iepriekš par to informējot Sociālā dienesta darbiniekus pa tālr. 634 89668. Tāpat iesniegumu Sociālajā dienestā var nogādāt personas radinieks, kaimiņš vai paziņa.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.