Nesasalusi zeme zem sniega kārtas, grauzēju bojājumi, sakņu kakla izsušana, nosaluši jaunie dzinumi – šīs sezonas bargā ziema sev līdzi nes šos un citus riskus augļu un ogu dārzos. Tomēr dažas no šīm likstām ir diezgan vienkārši novēršamas, nelielās platībās noteikti, portālu “ReKurZeme” informē LLKC komunikācijas un mediju speciāliste Sarmīte Vucāne.
“2025. gada beigās visā Latvijas teritorijā izveidojās pastāvīga sniega sega, kas papildinoties sasniedza 15–30 cm, vietām pat vairāk. Diemžēl sniegs uzsniga uz nesasalušas augsnes, un sniegs ir labs siltuma izolators, kas nozīmē, ka zem sniega augsne, neskatoties uz zemajām gaisa temperatūrām, lielā daļā Latvijas teritorijas tā arī nav sasalusi. Šis ir lielākais risks pagaidām šoziem, jo sakņu sistēmas divgadīgajiem un daudzgadīgajiem augiem turpina funkcionēt, tērējot asimilētās barības vielas, kam ziemā nevajadzētu notikt,” stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils. Viņš piebilst, ka šo augu bojāejas risku var mazināt, sniega segu ap kokiem un krūmiem piemīdot vai piebraukājot ar tehniku – tad augsne sasals un sakņu sistēma piespiedu kārtā dosies tai tik vajadzīgajā ziemas miega periodā.
Otrs risks ir koku un krūmu sakņu kakla izsušana, sevišķi jaunākiem augiem. Šeit arī var palīdzēt tā pati sniega segas piemīdīšana vai piebraukāšana.
Trešais risks ir grauzēji, jo tie zem irdenās sniega segas var netraucēti darboties. Mizas apgraušana sakņu kakla rajonā jauniem augļu kociņiem var būt liktenīga, sevišķi ja tas notiek visapkārt stumbram. Arī šajā gadījumā palīdzība augļu kokiem un ogu krūmiem ir sniega segas piemīdīšana var piebraukāšana, kā arī saindētu ēsmu izlikšana grauzējiem.
Paaugstināts augļu koku un krūmu virszemes daļu bojājumu risks šoziem ir jaunstādītajiem augiem, arī dekoratīvajiem. Te glābs tikai pilnīga augu nosegšana ar ziemas agrotīklu, tomēr lielās platībās tas nav iespējams – tajās pastāv izsalšanas risks.
Pirmie apsals pagājušā gada dzinumi, kuri izauguši garāki par 50 cm un nav paspējuši nobriest – tā tas varētu notikt ar hibrīdajām plūmēm, saldajiem ķiršiem, arī citām augļu kultūrām, kam 2025. gada bagātīgā mitruma apstākļos varēja izaugt tik gari dzinumi. Riskus varēja novērst, šos dzinumus vasaras beigās apgriežot līdz 50 cm, lai tie pirms ziemas nobriestu.
Jauniem kociņiem salā var ciest arī stumbra miza. Pret saules apdegumiem, kas tiešā veidā nav saistīti ar sala bojājumiem, tomēr var veidot bojājumus pastiprinošu efektu, pasargāt var stumbru piesegšana, notīšana, ziemas agrotīkls. Stumbrus rudenī varēja kaļķot, šī metode labi pasargā augļu kokus, sevišķi bumbieres, saldos ķiršus un hibrīdās plūmes.
Bojāejas riskā grupā ir arī iepriekšējā gadā pārbagātīgi ražojušie augļu koki, galvenokārt hibrīdās plūmes, mājas plūmes, saldie ķirši, mazāk bumbieres un ābeles. Lai turpmāk novērstu, ka koki ražojot iztērē pārāk lielus resursus un pilnvērtīgi nespēj sagatavoties ziemas miera periodam, bagātīgās ražas ir jānormē.
Tāpat riska grupā ir dažādu lapu un zaru slimību novājinātie augi. Priekšlaicīgi zaudētās lapas neļauj kokiem un krūmiem uzkrāt pietiekami barības vielu veiksmīgai pārziemošanai tik stiprā salā.
Vēl pirms pavasara spriest par konkrētu postījumu apjomu nav iespējams, LLKC turpinās informēt par situāciju Latvijas augļu un ogu dārzos.
Publicitātes foto
