Smaguma sajūta kājās, tūska vai redzams kapilāru tīklojums nereti tiek uztverti kā ikdienas noguruma sekas. Tomēr šie simptomi var liecināt par vēnu darbības traucējumiem jeb hronisku venozu nepietiekamību. Par profilakses nozīmi un ārstniecības iespējām varikozo vēnu gadījumā stāsta Veselības centrs 4 flebologs, asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Pievērsiet uzmanību simptomiem
Kā stāsta flebologs, asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs, vēnu slimību sākuma pazīmes ne vienmēr ir viennozīmīgas – tās var līdzināties citu veselības problēmu simptomiem, piemēram, mugurkaula vai nervu sistēmas traucējumiem. Tāpēc nereti pacienti pie flebologa nonāk pēc cita speciālista ieteikuma. Visbiežākās sūdzības, kas var liecināt par vēnu problēmām, ir smaguma un noguruma sajūta kājās, nemierīgas kājas, tūska, kā arī redzamu kapilāru vai vēnu tīklojums. Vēlāk papildus smaguma sajūtai kājās var parādīties arī nieze, ādas krāsas izmaiņas vai pigmentācija. Biežāk pacienti sākotnēji šos simptomus nesaista ar vēnu veselību, tomēr tie var būt signāli par venozu nepietiekamību, kuru dēļ ir jādodas pie flebologa. Jo agrāk problēma tiek atklāta, jo vienkāršāka un efektīvāka ir tās ārstēšana, uzsver speciālists.
Svarīgi atcerēties – vēnu mazspēja var attīstīties arī bez vizuālām pazīmēm. Precīzu diagnozi iespējams noteikt, tikai dodoties pie ārsta un veicot duplex ultrasonogrāfiju.
Galvenie riska faktori – ģenētika un dzīvesveids
Kas ietekmē vēnu veselību, un kurus faktorus mēs varam novērst? Kā skaidro flebologs, asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs, vēnu veselību ietekmē gan iedzimtība, gan ikdienas paradumi. Būtiskākie riska faktori ir ģenētiska nosliece, hormonālās izmaiņas (īpaši sievietēm), kā arī ilgstošs sēdošs vai stāvošs darbs. Tāpat nozīme ir liekajam svaram, mazkustīgam dzīvesveidam un blakus saslimšanām.
Ģenētiku mainīt nevaram, bet dzīvesveids ir mūsu rokās. Regulāras kustības un veselīgi ieradumi var būtiski samazināt risku, uzsver ārsts. Fiziskās aktivitātes ir svarīgas vēnu veselībai, taču nozīme ir arī līdzsvaram. Tāpēc ieteicamas mērenas aerobas aktivitātes, piemēram, pastaigas vai viegla skriešana – no trīs līdz pieciem kilometriem dienā. Savukārt pārmērīga slodze, īpaši ļoti smagu svaru celšana stāvus pozīcijā, var radīt papildu slodzi vēnu vārstuļiem, tāpēc ar to būtu jāuzmanās.
Cilvēkiem, kuru ikdiena ir saistīta ar ilgstošu sēdēšanu vai stāvēšanu, ir īpaši svarīgi ieviest profilaktiskus pasākumus. Ieteicams darba laikā valkāt piemērotas kompresijas zeķes, regulāri izkustēties un veikt vienkāršus vingrinājumus, aktivizēt ikru muskulatūru (piemēram, sēžot un novietojot pēdas pie zemes, 10 reizes pacelt un nolaist pēdas pirkstgalus, pēc tam 10 reizes pacelt un nolaist papēžus; atkārtot 3 piegājienos; vingrinājumu ieteicams veikt reizi stundā).
Tāpat būtiska ir pietiekama šķidruma uzņemšana, jo nepietiekams ūdens daudzums organismā var veicināt asins sabiezēšanu un palielināt trombu veidošanās risku.
Kompresijas zeķes – būtisks atbalsts
Kompresijas zeķes ir viens no biežāk izmantotajiem risinājumiem gan vēnu problēmu profilaksei, gan simptomu mazināšanai. Tās palīdz uzlabot asinsriti kājās, samazināt smaguma sajūtu, tūsku un diskomfortu, īpaši cilvēkiem ar sēdošu vai stāvošu darbu. Lai arī kompresijas zeķes neizārstē vēnu nepietiekamību, tās ir būtisks atbalsts simptomu kontrolē un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tās ir īpaši ieteicamas cilvēkiem, kuri ilgstoši pavada laiku vienā pozā, kā arī tiem, kuriem jau konstatētas vēnu problēmas vai ir paaugstināts risks to attīstībai. Flebologs, asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs skaidro – kompresijas zeķes pieejamas dažādās klasēs: jo augstāka klase, jo attiecīgi lielāks spiediens uz vēnām. Profilaktiskos nolūkos var izmantot 1. klases kompresijas zeķes, savukārt stiprākas kompresijas zeķes lieto tikai pēc ārsta rekomendācijas, izvērtējot konkrēto situāciju. Ārsts uzsver, ka īpaši svarīgi ir izvēlēties pareizu zeķu izmēru un kompresijas pakāpi, jo neatbilstošs spiediens var ne tikai nepalīdzēt, bet arī kaitēt.
Klīniskā farmaceite Ilze Priedniece piebilst, ka kompresijas zeķes var būt noderīgs un būtisks atbalsts sportistiem, grūtniecēm, profilaktiski – ceļojot, stāvoša vai sēdoša darba veicējiem, kāju diskomforta, noguruma un tūskas gadījumā. Kompresijas zeķes pieejamas gan īsās, gan garās, kā arī zeķubikšu veidā. 1. klases kompresijas zeķes sniedz vieglu spiedienu, bet 2., 3, un 4. klases kompresijas zeķes lieto tikai pēc ārsta norādījumam, veicot nepieciešamos mērījumus.
Mūsdienīgas un saudzīgas ārstēšanas iespējas
Mūsdienās vēnu ārstniecība ir ļoti attīstīta un ir pieejamas dažādas efektīvas ārstēšanas metodes – no medikamentozas terapijas un kompresijas zeķēm līdz modernām ķirurģiskām procedūrām, piemēram, lāzeroperācijām, vēnu slēgšanai ar līmi vai skleroterapijai, stāsta flebologs, asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs. Mūsdienās procedūras parasti ir ātras, mazāk invazīvas, un pacients var atgriezties ikdienas gaitās jau tajā pašā dienā. Katrai metodei ir savas priekšrocības, tādējādi ir iespēja piemeklēt pacienta vēlmēm un vajadzībām visatbilstošāko.
Viena no biežāk izmantotajām metodēm ir lāzeroperācija, kuras laikā bojātā vēna tiek slēgta ar termisku iedarbību, stāsta ārsts. Procedūra notiek vietējā anestēzijā, ilgst aptuveni 20–30 minūtes, un pacients jau tajā pašā dienā var doties mājās. Pēc procedūras parasti nepieciešams valkāt kompresijas zeķes.
Alternatīva ir vēnu slēgšana ar speciālu medicīnisko līmi. Šī metode ir saudzīgāka – tai nav nepieciešama anestēzija, un pēc procedūras nav jāvalkā kompresijas zeķes. Tāpat nepastāv risks termiskam nervu kairinājumam. Tomēr šī metode parasti ir dārgāka, un tās piemērotību izvērtē ārsts.
Vēl viena metode ir skleroterapija, kuras laikā vēnā tiek ievadīts speciāls šķīdums vai putas, kas izraisa vēnas slēgšanos. Tā bieži tiek izmantota mazāku vēnu un kapilāru ārstēšanai, kā arī kā papildmetode citām procedūrām.
Gan lāzera, gan līmes metode ļauj sasniegt līdzvērtīgus rezultātus – būtiskākais ir izvēlēties pacientam piemērotāko risinājumu, uzsver flebologs, asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs. Mūsdienu procedūras ir ātras, drošas un pacientam saudzīgas. Tās tiek veiktas ultrasonogrāfijas kontrolē, kas ļauj precīzi identificēt bojātās vēnas un ārstēt tikai tās, saglabājot veselās.
Jo agrāk vēnu problēmas tiek diagnosticētas, jo vienkāršāka, ātrāka un arī izmaksu ziņā pieejamāka ir ārstēšana, kā arī mazāks komplikāciju risks. Tādēļ pie ārsta uz vēnu ultrasonogrāfiju ieteicams doties jau pie pirmajām aizdomām vai simptomiem, kā arī tad, ja ģimenē ir bijušas vēnu saslimšanas. Tā ir īsa un vienkārša pārbaude, kas sniedz skaidru atbildi par vēnu veselību.
Profilakses nozīme
Profilakse sākas ar vienkāršām, bet regulārām darbībām – uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir kustība. Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo asinsriti kājās un palīdz mazināt smaguma sajūtu un tūsku. Savukārt sēdoša vai stāvoša darba gadījumā būtiski ir ieplānot regulāras pauzes, lai izkustētos un pavingrinātu kājas.
Papildus veselīgam dzīvesveidam noderīgi var būt līdzekļi, kas palīdz mazināt ikdienas diskomfortu un atbalsta asinsriti kājās. Farmaceite norāda, ka vēnu problēmu gadījumā bieži tiek izmantoti līdzekļi gan iekšķīgai, gan ārīgai lietošanai. Tie var palīdzēt samazināt smaguma sajūtu, nogurumu, tūsku un diskomfortu kājās, īpaši pēc ilgstošas slodzes vai dienas, kas pavadīta sēžot vai stāvot. Ārīgai lietošanai plaši tiek izmantoti geli un krēmi, kas uzlabo mikrocirkulāciju un sniedz atvēsinošu, nomierinošu efektu. Tie ir īpaši noderīgi pēc darba dienas, karstā laikā vai pēc fiziskām aktivitātēm, kad kājas ir nogurušas un pietūkušas. Savukārt iekšķīgi lietojami līdzekļi var sniegt sistemātisku atbalstu vēnu tonusam un palīdzēt mazināt venozās nepietiekamības radītos simptomus ilgtermiņā.
Vēnu veselības atbalstam bieži tiek izmantoti arī ārstniecības augu ekstrakti, piemēram, zirgkastaņa, ginks, priežu mizas vai vīnogu lapu ekstrakts, kā arī vitamīni, piemēram, C un E vitamīns. Šie komponenti tradicionāli tiek izmantoti, lai palīdzētu uzturēt normālu asinsriti un stiprinātu asinsvadu sieniņas.
Klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver, ka līdzekļu izvēle jāveic pārdomāti –jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos piemērotāko risinājumu konkrētajai situācijai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Neatlieciet vizīti pie speciālista!
Ja simptomi saglabājas vai pastiprinās, nepieciešama ārsta konsultācija, lai izvērtētu situāciju un, ja nepieciešams, uzsāktu mērķtiecīgu ārstēšanu. Savlaicīga rīcība ir būtiskākais priekšnoteikums, lai saglabātu labu vēnu veselību un izvairītos no sarežģījumiem nākotnē. Flebologs, asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs iesaka – atnāciet uz pārbaudi pie flebologa, tā ir ātra un vienkārša. Nenodarbojieties ar pašārstēšanos pēc internetā atrastas informācijas. Meklēt informāciju un uzzināt vairāk par vēnu veselību ir noderīgi, tomēr diagnozes noteikšanu un ārstniecības plāna sastādīšanu atstājiet ārsta ziņā. Un neatlieciet vizīti pie ārsta uz vēlāku laiku.
Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.
Publicitātes foto
