“Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 18 % Latvijā aptaujāto iedzīvotāju sezonāli marinē, konservē augļus un dārzeņus, uzskatot, ka tādā veidā rūpējas par vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu ziemas periodā, kad to pieejamība svaigā veidā ir ierobežota.
Marinēšana un konservēšana Latvijā raksturīgāka vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, starp jauniešiem tikai 9 % šādi pārstrādā augļus un dārzeņus. Marinējumus un konservējumus salīdzinoši retāk gatavo Rīgā un Kurzemē dzīvojošie.
Savukārt teju trešdaļa jeb 27 % iedzīvotāju norādījuši, ka vitamīnu uzņemšanai augļus un dārzeņus saldē, un visbiežāk šādu iespēju izmanto vecāka gadagājuma cilvēki – 35 % vecumā no 60 gadiem. Rīgā ir mazāk (23 %) to iedzīvotāju, kuri augļus un dārzeņus saldē – Latgalē tādu ir visvairāk (33 %).
Marinētus produktus uzturā ieteicams lietot mēreni, jo to uzturvērtība tehniskās apstrādes laikā var samazināties, īpaši attiecībā uz ūdenī šķīstošajiem vitamīniem. Tāpat šādā veidā sagatavotos produktos nereti ir daudz sāls un cukura, kas var kaitēt veselībai, izsaukt atsevišķu hronisku slimību saasinājumu.
Karīna Ozola, uztura speciāliste “Veselības centru apvienībā”, iesaka ēdienkartē vairāk iekļaut svaigos dārzeņus: “Pat nesezonā svaigos un pat saldētos dārzeņos parasti saglabājas lielāks vitamīnu daudzums – tie netiek pakļauti ilgstošai termiskai vai ķīmiskai apstrādei. Marinēšanas un konservēšanas procesā var samazināties B grupas vitamīnu un C vitamīna daudzums – atsevišķos gadījumos C vitamīna zudums var sasniegt pat 50 %. Tomēr marinēti un konservēti dārzeņi nav pilnīgi bezvērtīgi no uzturvielu viedokļa. Pākšaugos, piemēram, pupiņās, zirņos un kukurūzā, arī pēc apstrādes saglabājas šķiedrvielas, kas ir būtiskas gremošanas sistēmas darbībai un sāta sajūtai. Turklāt termiskā apstrāde būtiski neietekmē tādas bioloģiski aktīvās vielas kā beta-karotīns, likopēns un minerālvielas, piemēram, kāliju.”
Marinējumi kā piedeva
Pārtikas konservēšana ir tehnoloģisks produktu pārstrādes un uzglabāšanas process, izmantojot fizikālās (karstums, aukstums, žāvēšana), ķīmiskās (sāls, cukurs, skābes) vai bioloģiskās (fermentācijas) metodes, lai novērstu mikrobioloģisko sadalīšanos un pagarinātu glabāšanas laiku.
Uztura speciāliste Karīna Ozola atsevišķi izceļ fermentētos produktus, kas var sniegt papildu ieguvumus zarnu mikrobiotai, veicinot labvēlīgo baktēriju daudzveidību. Tāpēc marinēti un fermentēti dārzeņi var būt daļa no sabalansēta uztura, ja tie tiek lietoti saprātīgos daudzumos un līdzsvarā ar svaigiem produktiem.
Jāatceras, ka nātrijs jeb sāls palīdz saglabāt produktu struktūru un pagarina uzglabāšanas laiku, taču pārmērīga tā uzņemšana var veicināt paaugstinātu asinsspiedienu, šķidruma aizturi organismā un palielināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Marinējumos bieži tiek pievienots arī cukurs, lai līdzsvarotu skābumu un uzlabotu garšu. Tas palielina produkta kopējo enerģētisko vērtību un regulāri lietojot lielākos daudzumos var veicināt liekā svara pieaugumu, cukura līmeņa svārstības asinīs un vielmaiņas traucējumus. Tāpēc marinētus produktus ieteicams uztvert kā piedevu ēdienreizēm, nevis ikdienas dārzeņu porcijas aizstājēju. Pamata ēdienu gatavošanai labāk izvēlēties uzturvielu ziņā vērtīgākos svaigos vai saldētos augļus, dārzeņus, īpaši, kad pieejami pirmie lociņi, gurķi, redīsi, salāti u.c.
“Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta 2025. gada decembrī, aptaujājot 1003 iedzīvotājus no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Publicitātes foto
