Vairāk nekā 50 dienas ilgušais spēcīgais sals, ko papildināja auksti un sausi ziemeļu un ziemeļaustrumu vēji, atstājis būtisku ietekmi uz augļu koku veselību un gaidāmo ražu, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).
Visvairāk cietuši kauleņkoki – plūmes, ķirši, persiki un aprikozes -, jo tiem raksturīgs īsāks miera periods, kas padara tos jutīgākus pret ilgstošu salu. Savukārt sēkleņi – ābeles un bumbieres – ziemu pārcietuši daudz labāk, lai gan atsevišķām kultūrām bojājumi ir būtiski.
LLKC norāda, ka šoziem lielākie bojājumi novēroti ieplakās, nogāžu lejasdaļās, pilnībā atklātās vietās un pauguru virsotnēs. Savukārt aizsargātās vietās ar labvēlīgu mikroklimatu augļu koki daudzviet spējuši veiksmīgi pārziemot un patlaban spēj pat bagātīgi ziedēt.
Centrā arī pauž, ka būtisku ietekmi atstājuši arī ilgstošie aukstie pavasara vēji, kas izžāvējuši ziedpumpurus. Pat vietās, kur sākotnēji situācija šķita labvēlīga, vēlāk novērota plaša pumpuru bojāeja.
LLKC augkopības eksperts Māris Narvils stāsta, ka bojājumi augļu kokiem šopavasar izpaužas ļoti dažādi. Par bojātiem ziedpumpuriem liecina tas, ka tie neuzbriest, neparādās zaļums starp pumpura zvīņām un, tiem pieskaroties, nobirst.
Viņš piebilst, ka ziedu trūkums ne vienmēr saistīts ar salu, jo pēc īpaši bagātīgas ražas gadiem koki mēdz ziedēt mazāk.
Narvils norāda, ka sala bojāti zari pakāpeniski iekalst, tajos nenotiek sulu cirkulācija, tie viegli lūst, un koksne griezuma vietā ir brūna vai tumši brūna. Savukārt, ja ir bojāts stumbrs un neveidojas jauni snaudpumpuri, pastāv augsts risks, ka koks pilnībā aizies bojā.
Augkopības eksperts skaidro, ka šopavasar būtiska nozīme bijusi arī mitruma nodrošinājumam. Īpaši Kurzemes piejūras reģionos sausums apgrūtinājis sakņu darbību, tādēļ laistīšana daudzviet palīdzējusi kokiem veiksmīgāk atgūties pēc ziemas.
Narvils uzsver, ka šogad vissmagāk cietuši persiku un aprikožu stādījumi. Daudzviet virs sniega līnijas persiki pilnībā izsaluši. Atklātās vietās bojā gājuši gandrīz visi koki, un izdzīvot spējuši vien atsevišķi koki īpaši aizsargātās vietās pie ēkām vai aizvējā. Līdzīga aina vērojama aprikozēm – jaunie koki daudzviet smagi bojāti, un raža iespējama vien ļoti labvēlīgos mikroklimata apstākļos.
Savukārt Kaukāza plūmēm un hibrīdajām plūmēm bojājumi pārsvarā saistīti ar ziedpumpuru izsalšanu. Atklātās vietās to ziedēšana bijusi minimāla vai nav novērota vispār, bet aizsargātās vietās koki ziedējuši daudz labāk, saka Narvils.
Tāpat arī saldajiem un skābajiem ķiršiem situācija ir nevienmērīga, norāda Narvils, piebilstot, ka labās dārzu vietās ziedēšana bijusi bagātīga un iespējama laba raža, kamēr atklātās vietās daudzviet bojāti ne tikai pumpuri, bet arī zari, un atsevišķos gadījumos pat stumbri.
Toties ābeles ziemu pārcietušas salīdzinoši labi. Lielākie koki ziemu pārdzīvojuši veiksmīgi, un daudzviet, kur nebija salnas ziedēšanas laikā, sagaidāma pat laba ābolu raža. Vietām cietuši jaunie koki un atsevišķi ziedpumpuri, taču kopumā tas būtiski neapdraud stādījumu dzīvotspēju, pauž Narvils.
Augkopības eksperts informē, ka bumbieru dārzos aina ļoti nevienmērīga. Sliktākajās vietās koki nezied vispār, bet jutīgākām šķirnēm ziedēšana novērota tikai augstu vainagā, kā arī dažviet konstatēti zaru bojājumi.
Savukārt īstās cidonijas šogad cietušas īpaši smagi, uzsver Narvils, piebilstot, ka daudzviet nav ne ziedpumpuru, ne pilnvērtīgi attīstītu lapu pumpuru. Tomēr lielākie zari un stumbri pārsvarā palikuši dzīvi.
