
Sestdien, 5. jūlijā, Liepājas Pētertirgū ar diskusiju par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un radošām darbnīcām visai ģimenei atklāts meistarklašu un sarunu cikls “Zināt. Novērtēt. Saglabāt”, kas popularizē kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ilgtspējīgu saimniekošanu kā jauno dzīves standartu.
Atvērtā diskusijā “Vēsturiskais mantojums šodienas kontekstā” nozares eksperti pārrunāja kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi un saglabāšanas metodes, “Jaunā Eiropas Bauhaus” vērtības un to iedzīvināšanu, kā arī dalījās savā pieredzē restaurācijas, ilgtspējas un sabiedrības līdziesaistes jautājumos, portālu “ReKurZeme” informē nodibinājuma “Nodibinājums Liepāja 2027” sabiedrisko attiecību un mārketinga daļa.
“Liepājas Restaurācijas centra viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir lauzt priekšstatu, ka restaurācija ir dārgs, sarežģīts un tikai šauram profesionāļu lokam pieejams pakalpojums. Es vēlos parādīt, ka restaurācija ir pieejama ikvienam, kurš vēlas saprast, novērtēt un saglabāt savu vēsturisko mājokli vai ēku,” diskusijā uzsvēra Liepājas Restaurācijas centra dibinātājs Ivars Pilips.
Pasākums Pētertirgū iezīmēja deviņu meistarklašu un sarunu cikla “Zināt. Novērtēt. Saglabāt” atklāšanu, kas interesentus aicina uz bezmaksas aktivitātēm ar mērķi veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēt restaurāciju un ilgtspējīgu saimniekošanu ikdienā. Pasākumu ciklu vieno Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta “Jaunā Eiropas Bauhaus” projekts “FROM KNOW-HOW TO DO-HOW”, ko Latvijā īsteno Liepājas Restaurācijas centrs sadarbībā ar nodibinājumu “Nodibinājums Liepāja 2027” (Liepāja 2027).
Diskusijas, meistarklašu un sarunu cikla mērķis ir veidot sabiedrības apziņu par to, ka katrs pats spēj būt sava nama saimnieks arī praktiski – ar zināšanām, ar sapratni par vēsturiskām vērtībām un ar apziņu, ka mantojums ir jāuztur atbilstoši laikmeta kvalitātei. Eksperti uzsvēra, ka mērķis ir ne tikai saglabāt vēsturisko būvmantojumu, bet arī veidot dzīves vidi, kas atbilst Jaunā Eiropas Bauhaus vērtībām — ilgtspējīgi, iekļaujoši un skaisti. Tas nozīmē, ka restaurācija nav tikai par pagātnes saglabāšanu, bet arī par kvalitatīvas, cilvēkiem draudzīgas un estētiskas dzīves telpas radīšanu šodien un nākotnē.
Diskusijā piedalījās eksperti un nozares praktiķi no Rīgas un radošās (ne)miera zemes – Latvijas Arhitektu savienības Jaunā Eiropas Bauhaus projekta vadītāja Ieva Pakalniņa, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja, galvenā valsts inspektore Elīna Orna, Liepājas Restaurācijas centra vadītājs Ivars Pilips, Aizputes Renesanses biedrības līdzdibinātāja Inese Tauriņa, kā arī Kuldīgas Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa. Sarunu vadīja aktīva liepājnieku ģimene un kultūras vērotāji Nauris, Grēta un Ģertrūde Lazdāni.
Paralēli sarunai māksliniece Agneses Rudzīte kopā ar apmeklētājiem radīja Liepājai veltītu mākslas darbu, kuru būs iespējams aplūkot arī citos projekta pasākumos. Tāpat pasākuma dalībnieki veidoja dažādu augu sēklu bumbas Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadībā, ko pēcāk, rudens sezonā, izsēt sev tīkamā vietā.
Projekts visa jūlija garumā Liepājā turpināsies ar restaurācijas meistarklasēm un praktiskiem restaurācijas glābšanas darbiem Liepājas Svētās Annas baznīcā, divām meistarklasēm par ainavas dārza iekopšanu un komposta veidošanu, diviem kopienas stiprināšanas pasākumiem Annas tirgū un pie Baatas tirgus, kā arī projekta noslēgumu – dārza svētkiem Liepājas Restaurācijas centrā.
Foto – Kārlis Volkovskis
Reklāma