FOTO: Dienvidkurzemes novadā ar augstākiem apbalvojumiem sumina izcilākos cilvēkus

Pirmdien, 18. novembrī, Grobiņas sporta centrā svinīgā ceremonijā tika pasniegti Dienvidkurzemes novada pašvaldības augstākie apbalvojumi.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības augstākos apbalvojumus pasniedza sekojošas nominācijās: Goda zīme “Kurzemnieks”, “Dienvidkurzemes novada Gada cilvēks” un Goda raksts.

Goda zīme “Kurzemnieks”

Līvijai Otaņķei par mūža ieguldījumu Bārtas etnogrāfiskā ansambļa attīstībā, uzturot tradicionālās dziedāšanas prasmes 66 gadu garumā, tādējādi veicinot nemateriālo kultūras vērtību saglabāšanu nākamām paaudzēm.

Anitai Poriņai par mūža ieguldījumu jaunās paaudzes izglītošanā, matemātiskās un loģiskās domāšanas attīstīšanā, piederības sajūtas stiprināšanā un vietējās kopienas atbalstīšanā.

Mārtiņam Bitem par izcilu darbu Vecpils pagasta iedzīvotāju labā un augstiem sasniegumiem autosportā, kopā ar autosportistu Mārtiņu Sesku senioru nodibinot leģendāro autoralliju “Kurzeme”.

Balva “Gada cilvēks 2024”

Leldei Jagminai par sabiedrisko aktivitāti, dibinot jaunu biedrību “Otanka”, kurā apvienojušies otaņķnieki, kam rūp pagasta kultūrvēsturiskais mantojums, kas ar jauniem projektiem veicina Otaņķu pagasta un Dienvidkurzemes atpazīstamību vēsturiskajā Nīcas kultūrtelpā.

Varim Santam par iniciatīvu Aizputes vēstures izzināšanā, uzstādot par saviem līdzekļiem piemiņas zīmi Dzirkaļu mežā noslepkavotajiem ebrejiem.

Andrim Tauriņam par Aizputes vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un īstenotiem izpētes semināriem ar jomas ekspertiem.

Agrim Pulkstenam par Durbes vēsturiskā centra iedzīvināšanu un Sīmaņa Klēvera dārza atjaunošanas ideju, kā arī pirmo ābeļdārza svētku rīkošanu.

Goda raksts

Biedrības “Mēs Bernātiem” dibinātājai Diānai Ansulei par ieguldījumu vietējā kopienas attīstībā, sagatavojot vairākus nozīmīgus sarīkojumus Bernātu kūrorta simtgadei.

Literātam Mārim Kristam Lindem par mūža ieguldījumu rakstniecībā un izdevniecībā, īstenojot vairāk nekā 80 grāmatu un enciklopēdiju izdošanu.

Augļkopim Eglonam Brūnam par izcilu un nesavtīgu selekcionāra darbu 75 gadu garumā, radot simtiem ābeļu hibrīdu un 50 starptautiski atzītu šķirņu. E. Brūnam svinīgajā ceremonijā pasniedza arī Zemkopības Ministrijas augstāko apbalvojumu - medaļu “Par centību”. To piešķir par ilggadēju, sekmīgu un mērķtiecīgu darbu lauksaimniecībā, pārtikas apritē, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā un valsts pārvaldē. Šo medaļu piešķir arī cilvēkiem, kuri aktīvi iesaistās Latvijas lauku attīstībā un alternatīvajos lauku attīstības veidos, veicinot nodarbinātību reģionos.

Selēnai Jēkabsonei par mūsdienu deju mākslas popularizēšanu Dienvidkurzemes novadā, iedzīvinot jauniešos veselīga dzīvesveida principus un sasniedzot augstus rezultātus Latvijas mērogā.

Mūzikas pedagogam Renāram Juzupam par kolektīvās muzicēšanas popularizēšanu Dienvidkurzemē, gūstot atzīstamus nopelnus Gaviezes vokālā ansambļa un jauktā kora “Vēl” attīstībā.

Armandam Ausmanim par ieguldījumu Aizputes pilsētas un Dienvidkurzemes novada izglītības, tūrisma un kultūras vispusīgas attīstības jomā.

Dzidrai Austrai Pavlovai par radošu ieguldījumu sabiedrībā, par saviem līdzekļiem izdodot dzejas grāmatas.

Skolotājai Indrai Zvirbulei par Krotes 114. mazpulka dibināšanu un sekmīgu vadīšanu 30 gadu garumā, vairākkārt sagādājot Krotes pamatskolai nominācijas “Augsim Latvijai” godu.

Skolotājai Ingai Roģei par Cīravas pagasta kultūras vērtību uzturēšanu, vēstures liecību saglabāšanu un jaunu tradīciju veidošanu Cīravā.

Skolotājai Intai Štrankai par pilsoniskās līdzdalības, valstiskuma un patriotisma jūtu veicināšanu skolēnos.

Jānim Daizem par iniciatīvu, vadot brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu Tadaiķos un aktīvi iesaistoties ugunsdzēsības transporta sagatavošanā stihiju novēršanai.

Mācītājam Jānim Gruntem par neatlaidību Virgas un Paplakas metodistu draudzes atjaunošanā un palīdzību ikvienam grūtībās nonākušam pagasta iedzīvotājam.

Folkloras kopas “Ķocītis” vadītājai Lienai Trumpikai par etnogrāfisko vērtību apzināšanu un pārmantošanu, rosinot bērnos izpratni par Rucavas kultūrvēsturisko mantojumu.

Līgai Jučerei par iniciatīvu mākslas vides objekta radīšanā, godinot Mārtiņa Freimaņa radošās izpausmes un popularizējot Aizputes pilsētas un Dienvidkurzemes novada atpazīstamību.

Martai Gailei par entuziasmu, atjaunojot Amalienburgas muižu un padarot to par sabiedrībai pieejamu kultūrvietu.

Biedrības “Sabiedriskās vides pārvalde Durbe” vadītājai Santai Brālei par entuziasmu un patriotismu, darbojoties dzimtās vietas tūrisma, izglītības un vides aizsardzības jomā, īstenojot projektu bērniem “Zivju istaba.”

Biedrības “Jūrmalciema Valgums” vadītājai Rasmai Pāvelai par tīklu mājā “Piestātne” organizētajiem pasākumiem un vietējo vērtību popularizēšanu Dienvidkurzemes apceļotājiem.

Daira Veilandei par daudzpusīgas un kvalitatīvas Durbes kultūras dzīves organizēšanu, ieinteresējot durbeniekus radošumā daudzu gadu garumā.