uldis.dobelis
Piektdien, 24. februārī, paužot atbalstu ukraiņu tautai, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” aicināja iedzīvotājus būt kopā, vairot spēku un cerību caur mūzikas un mākslas valodu. Šie sentimenti izgaismojās fotogrāfes Veronikas Simoņenkovas izstādē “Kopā ar Ukrainu”, pēc kuras atklāšanas sekoja sirsnības piepildīts ukraiņu kopienas vakars ar muzikālām performancēm un pieredzes stāstiem.
Vakars iesākās ar fotogrāfes Veronikas Simoņenkovas izstādes “Kopā ar Ukrainu” atklāšanu, uz kuru bija sapulcējusies ne tikai ukraiņu kopiena, bet arī viņu atbalstītāji. Izstādi veido Latvijā patvērušos Ukrainas kara bēgļu portreti – gan to, kas pērn vasarā apmeklējuši Mākslas staciju “Dubulti” Jūrmalā, gan Liepājā dzīvojošie kopienas pārstāvji, kas iemūžināti pavisam nesen koncertzāles “Lielais dzintars” interjerā un apkārtnē, portālu “ReKurZeme” informē SIA “Lielais Dzintars” sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece.
Izstāde dokumentē mūsu laiku ar baiso Ukrainas karu. Kā atklāšanā sacīja izstādes kuratore Inga Šteimane: “Tā piešķir cilvēcisku dimensiju augstajiem vārdiem no politiskajām tribīnēm par varonīgo ukraiņu tautu, kas sīksti stājas pretī krievu agresijai. Mēs ceram, ka šie formālie vārdi šajās fotogrāfijās ir redzami daudz cilvēcīgāki, un mēs redzam katrā personībā, katrā sejā šo konkrēto nesalaužamību, cīņas sparu, apņēmību un cerību.”
Fotogrāfe vēlējās ukraiņus iemūžināt tādus, kādi viņi ir – domīgi, bēdīgi, sirsnīgi, ģimeniski un priecāties spējīgi. Darba process starp abām fotosesijām gan bijis atšķirīgs. “Ar Jūrmalas ukraiņu cilvēkiem bija grūtāk strādāt, jo pieredzētās kara šausmas bija tikko piedzīvotas, savukārt ar Liepājas ukraiņiem tas bija vieglāk, jo pagājis ilgāks laiks un daudzi spējuši šeit uzbūvēt jaunu dzīvi, viņiem jau ir citas emocijas,” atklāja Veronika Simoņenkova. Fotogrāfijas līdz pat 15. aprīlim būs skatāmas Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” 2. stāvā.
Pēc izstādes atklāšanas koncertzāles Kamerzālē sākās ukraiņu kopienas vakars. Programma tapa ciešā sadarbībā ar Liepājā un reģionā dzīvojošajiem ukraiņiem, kuri vēlējās šo dienu aizvadīt ne tikai sērojot, bet arī svinot savu kultūru.
“Dārgie ukraiņi, šis gads mums nevienam nav bijis viegls. Ik pa brīdim liekas un gribas cerēt, ka tas ir ļauns sapnis, no kura tūlīt pamodīsimies. Bet nē – ir daudz sāpēts, ir daudz raudāts, ir daudz ciests. Taču šodien mēs negribam visu laiku skumt – mēs gribam domāt arī par mūsu spēku, par mūsu vienotību, par to – ko šis gads mums katram ir iemācījis, lai jaunās zināšanas pielietotu jau pavisam drīz spēcīgas, attīstītas un eiropejiskas Ukrainas veidošanā”, klātesošos uzrunāja pasākuma vadītājs Konstantīns Fjodorovs.
Kopienas vakars tika atklāts skanot Ukrainas un Latvijas himnai Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktā kora “Laiks” (dir. Ilze Balode) izpildījumā, kam sekoja klusuma brīdis un dziesma “Mūsu Tēvs”. Pēcāk koristiem pievienojās grupas “Prāta vētra” mūziķi, ukraiņu un latviešu valodā kopā izpildot “Mana dziesma”.
Starp uzstāšanās reizēm pasākuma vadītāji iedrošināja klātesošos dalīties ar pēdējā gadā pieredzēto. No viņu stāstītā galvenokārt izriet tas, ka dzīve sadalījusies divos nogriežņos – kas bija pirms un kas pēc. Ukraiņi pārdzīvo, taču vienmēr paliks cerība, ka karš beigsies pēc iespējas drīzāk. Vēl viena atziņa par šo laiku – Latvijā un tieši Liepājā ukraiņi atrada sev jaunus draugus un viņiem šī pilsēta ir kļuvusi par otro dzimteni.
Ar augstvērtīgām muzikālām performancēm uzmundrināja vijolniece Kristīne Balanas, atskaņojot Johana Sebastiāna Baha 2. sonātes “Andante”, taču spēcīgu saviļņojumu raisīja Berči stīgu kvarteta interpretācija Mihaila Skorika “Melodijai”. Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi arfas, klarnetes un flautas trio sastāvā piedāvāja Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”, savukārt mežragu kvartets – Mikola Lisenko “Lūgšanu Ukrainai” un V. A. Mocarta “Figaro kāzas”. Ar dziesmu “Trīs vārdi” pārdomas raisīja ģitārists Artis Peterlevics un etnomūziķu trio, izpildot ukraiņu tautasdziesmu “Letila zozulya”.
Savus talantus rādīja arī ukraiņu bērni. Amanda Andriekus izpildīja Andra Kontauta dziesmu “Turies balta, dvēselīte” ar Olafa Gūtmaņa vārdiem, kas šim notikumam tika pārtulkota ukraiņu valodā, savukārt Aleksandra Zagorodņuka skaitīja dzejoli par Ukrainu. Latviešu un ukraiņu bērni izspēlēja arī nelielu teātra etīdi “Kopā mēs esam spēks”.
Vakara noslēdzošajā daļā pasākuma vadītāja Anna Sokolova latviešiem mācīja ukraiņu tradicionālās dejas, savukārt bērnu un jauniešu folkloras kopa “Ķocis” ukraiņiem mācīja latviešu tautas dejas. Neformālajā daļā sanākušie varēja cienāties ar ukraiņu tautas virtuvi – nogaršot vareņikus, speķa maizītes, kompotu, ko sanākušajiem bija sarūpējusi ukrainiete Oksana Kravčenko.
Foto – Indulis Pelnēns
Reklāma