Trešdien, 6. martā, Liepājas Ziemeļu kapsētā notika piemiņas pasākums, lai cildinātu pulkveža Oskara Kalpaka veikumu Latvijas bruņoto spēku veidošanā, Latvijas valsts tapšanā un nosargāšanā.
Pulkvedis Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē.
Īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās neatkarība tika apdraudēta. 1919.gada sākumā pulkvedis Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība, un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1919.gada 6.martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Kalpaks.
Latvijas valsts savas armijas pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.
Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos.
Pulkveža Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. 1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos tika atklāta Kalpaka piemiņas vieta.
Foto – Modris Helds
Reklāma