uldis.dobelis
Ceturtdien Liepājas Ziemeļu kapsētā notika tradicionālais piemiņas pasākums, lai godinātu pulkveža Oskara Kalpaka veikumu Latvijas bruņoto spēku veidošanā, Latvijas valsts tapšanā un nosargāšanā, aģentūru LETA informēja Liepājas okupācijas muzeja vadītāja Sandra Šēniņa.
Piemiņas pasākumā uzrunu teica Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, Zemessardzes 46. kājnieku bataljona kapelāns Arnis Suleimanovs, nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis un Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (“Liepājas partija”).
Pasākumu vadīja aktieris un mūziķis Emīls Dreiblats, bet par muzikālo noskaņu rūpējās Jūras spēku orķestra grupa orķestra priekšnieka kapteiņleitnanta Ulda Locenieka vadībā un mūziķis Edgars Silacērps.
Ar svecītēm un Latvijas valsts karodziņiem jaunsargi veidoja goda aleju, gājienā nesa Latvijas valsts un triju sabiedroto – ASV, Francijas un Lielbritānijas, karogus, kā arī, solidarizējoties ar ukraiņiem, Ukrainas karogu.
1919.gada sākumā pulkvedis Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība, un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.
1919.gada 6.martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Kalpaks.
Latvijas valsts savas armijas pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.
Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos. Pulkveža Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā.
1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos tika atklāta Kalpaka piemiņas vieta.
Foto – Modris Helds
Reklāma