uldis.dobelis
Pirmdien, 6. martā, Liepājas Ziemeļu kapsētā Liepājas muzejs sadarbībā ar Liepājas garnizonu rīkoja piemiņas pasākumu, lai cildinātu pulkveža Oskara Kalpaka veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidošanā un viņa nopelnus Latvijas valsts tapšanā un nosargāšanā.
Latvijas bruņoto spēku komandierim pulkvedim Kalpakam veltītajā piemiņas pasākumā uzrunu teica Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (“Liepājas partija”), Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras komandieris komandkapteinis Jānis Auce, Jūras spēku vecākais kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns, “Daugavas Vanagi Latvijā” pulkveža O. Kalpaka vārdā nosauktās Liepājas nodaļas priekšsēdētājs Mārtiņš Dāle un Nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis.
Pasākumu vadīja Emīls Dreiblats, bet par muzikālo noformējumu rūpējās Jūras spēku orķestra grupa, orķestra priekšnieks kapteiņleitnants Uldis Locenieks un mūziķis Edijs Šnipke.
Ar svecītēm un Latvijas valsts karodziņiem jaunsargi veidoja goda aleju, gājienā nesaLatvijas valsts un triju sabiedroto – ASV, Francijas un Lielbritānijas, karogus, kā arī, solidarizējoties ar ukraiņiem, Ukrainas karogu.
Kā norāda Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Sandra Šēniņa, pulkvedis Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot savam piemēram ir dota tikai nedaudziem.
Īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās neatkarība tika apdraudēta. 1919.gada sākumā pulkvedis Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība, un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1919.gada 6.martā Skrundas – Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Kalpaks.
Latvijas valsts savas armijas pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.
Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos. Pulkveža Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. Pirmskara Latvijā Kalpaka persona ieguva leģendāra varoņa tēlu. 1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka piemiņas vieta.
Foto – Modris Helds
Reklāma