uldis.dobelis
Sestdien, 20. maijā, Liepājā, Jūrmalas parkā, Swedbank un Liepājas valstspilsētas pašvaldības organizētajā Dziesmusvētku ieskandināšanas pasākumā “Ceļš uz Dziesmusvētkiem”, kas noritēja “Līvas ciema svētku” laikā, iestādīja jaunās šķirnes ‘Dziesmusvētki’ rododendru. Košumkrūma augšanu stiprināja Folkloras kopas “Vēlava” un muzikālās apvienības “Gan Gan” uzstāšanās.
Unikālā rododendra šķirne, kas radīta Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte” un veltīta Dziesmu un deju svētku 150 gadu tradīcijai, turpmāk priecēs liepājniekus un pilsētas viesus katru vasaru, atgādinot par Dziesmusvētku tradīcijas krāšņumu. Īpašais rododendrs tiks reģistrēts Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā un pavairots, lai pēc dažiem gadiem tā stādus varētu iegādāties ikviens interesents visā pasaulē, portālu “ReKurZeme” informē Swedbank komunikācijas konsultante Līva Jēgere.
“Līdz Dziesmu un deju svētkiem ir palikusi 41 diena. Svētki šogad svin 150 gadi. Tie paies tradīcijas zīmē. Tradīcija ir ne tikai Noslēguma koncerts Mežaparkā estrādē, kur kopā no malu malām sabrauc dziedātāji, dejotāji, pūtēji, koklētāji, folkloras un tautas mūzikas spēlmaņi, bet arī pats Dziesmu un deju svētku tapšanas process. Liels paldies katram, kas piedalās šajā tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesā. Paldies ikvienam, arī katrai pašvaldībai. Paldies svētku atbalstītājiem, mūsu ilggadīgajam sadarbības partnerim Swedbank. Novēlu ikvienam nepazaudēt šo mūžīgo dzinēju, kas mums latviešiem ir īpašs. Uz tikšanos svētkos,” akcentē Svētku rīkotāja – Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Sarmīte Pāvulēna.
“Viss lielais, skaistais, iespaidīgais top no maziem mirkļiem, pieredzēm, soļiem un darbiem. Arī Dziesmusvētki un Latvija. Lielo kopības sajūtu Dziesmusvētkos un spēcīgo tradīciju, kas spējusi izturēt laika un likteņa pārbaudi, veido katrs no mums, katrs smaids un asara, ikviena balss un solis. Jau pavisam drīz Dziesmu un deju svētki atkal izplauks pilnā krāšņumā, un mēs kā ilggadēji tradīcijas atbalstītāji no sirds ceram, ka arī ziedošie “Dziesmusvētki” krāšņos Latvijas pilsētas un Dziesmu svētku tradīcijas 150gadi,” saka “Swedbank Latvija” vadības komandas pārstāve Agnese Garda.
Lepojoties ar liepājnieku lielo iesaisti Dziesmusvētku kustībā, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzsvēra: “Pavisam drīz galvaspilsētu Dziesmu un deju svētkos pieskandinās 890 liepājnieki no 35 kolektīviem. Esmu drošs, ka viņiem līdzi jutīs un līdzi svinēs vēl vairāki desmiti tūkstoši liepājnieku, jo kultūra – kā tradicionālā, tā arī laikmetīgā – ir tikpat kā gaiss, ko elpojam. To apliecina šodienas “Līvas ciema svētki”, kas ir vieni no lielākajiem tradicionālās kultūras mantojuma svētkiem Kurzemē. To apliecina Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls 2027. gadā. Varētu teikt, ka šodienas svētki Liepājā ir kā skaists ģenerālmēģinājums lielajiem Dziesmu un deju svētkiem. Tāpēc vēl jo lielāks prieks par šo rododendra šķirnes dižstādu, kam dots nosaukums ‘Dziesmusvētki’!”
Evas Johansones vadītajā pasākumā piedalījās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieki no Liepājas – Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Folkloras kopa “Vēlava” (vadītāja Vija Laipniece) un Ieva Tālberga ar muzikālo apvienību “GAN GAN”. Pasākumā klātesošajiem bija iespēja ierakstīt savu dzimto vietu Lielajā Dziesmusvētku sienā – ceļojošā Latvijas kartē, iemūžinot svētku dalībnieku izcelsmes vietu daudzveidību un kopā aužot simbolisku Dziesmusvētku ģeogrāfijas rakstu. Savu dzimto vietu Siguldu kartē atzīmēja arī Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kas bija ieradusies vizītē Liepājā.
Liepāja ir viena no astoņām pilsētām, kuru rotās divus metrus platais un 1,8 metrus augstais ‘Dziesmusvētki’ rododendrs. Tāpat ‘Dziesmusvētki’ vietējo kolektīvu dziesmu pavadījumā uzplauks arī Valmierā, Jelgavā, Ventspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā. ‘Dziesmusvētki’ ir bagātīgi ziedošs vasarzaļais rododendrs ar koši oranžas krāsas ziediem, kas izplaukst jūnija sākumā. Šķirnei ir laba ziemcietība, tāpēc tā piemērota audzēšanai visā Latvijā.
Swedbank organizētie reģionālie ieskandināšanas pasākumi un rododendru stādīšana noslēgsies Rīgā – tāpat kā Dziesmusvētku procesa kulminācija, kopā svinot 150 gadus vienai no svarīgākajām latviešu tradīcijām. XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam un pulcēs vairāk kā 40 000 dalībnieku.
Publicitātes foto
Reklāma