Abonē "ReKurZeme Plus"!
Abonēt

Reklāma

FOTO: Liepājā klausītāji iepazīst armēņu tradicionālo un garīgo mūziku

Svētdien, 20. novembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” pirmo reizi izskanēja armēņu tradicionālā un garīgā mūzika. Klausītāju iemīļotajā koncertsērijā “Personīgi” kopā ar savā vārdā nosaukto kvartetu viesojās viens no ievērojamākajiem armēņu duduka spēles virtuoziem – Arsens Petrosjans, kura mērķis ir popularizēt armēņu mūzikas tradīcijas pasaulē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mūziķu ansamblis Liepājā uzstājās sava jaunākā albuma “Hokin Janapar” jeb “Manas dvēseles ceļš” Eiropas tūres ietvaros, kurā iekļautas gan gluži meditatīvas armēņu tradicionālās melodijas un dziesmas, gan straujo Austrumu ritmu piepildītās deju melodijas, gan nozīmīgāko armēņu komponistu skaņdarbi. Šajos darbos iekļautās tēmas atspoguļo Arsena Petrosjana nostalģiskos meklējumus mūzikā, stāstot par armēņu tautas nebeidzamo odiseju un kultūru, kas atsakās aiziet nebūtībā. Programmā līdzās tradicionālajām melodijām izskanēja 10. gadsimta mistiķa, filozofa un dzejnieka Narekas Grigora (Grigor Narekatsi) mūzika, 18. gadsimtā radītie Erevānas Simeona (Simeon Yerevantsi) un Sajatnovas (Sayat-Nova) skaņdarbi, savukārt 20. gadsimtu pārstāvēja Komitasa Vardapeta (Komitas Vardapet) pierakstītās armēņu tautas melodijas un armēņu ietekmīgākā komponista Hačatura Avetisjana (Khachatur Avetisyan) darbs “Niedre”, portālu “ReKurZeme” informē SIA “Lielais Dzintars” sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece.

Tradicionāli armēņu mūzika ir sarakstīta unisonā, tādēļ paši mūziķi veido saviem instrumentiem aranžijas. Šī programma tika izpildīta ne armēņu mūzikai tradicionālā, taču ansambļa līdera iecerētā instrumentu savienībā – duduks, Arsens Petrosjans (Arsen Petrosyan); santūrs, Vladimirs Papikjans (Vladimir Papikyan); kanuns, Asthika Snecunca (Astghik Snetstsnuts) un perkusijas, Avetiss Keosejans (Avetis Koesyan). Skanot gan visiem kopā vienā skaņu gammā, gan īpaši izceļot katra unikālās īpašības solo fragmentos, klausītāji iepazina armēņu mūzikas daudzšķautņaino dabu.

Par katra šī mūzikas instrumentu uzbūvi un muzikālajām iespējām Arsens Petrosjans pastāstīja arī plašāk koncerta laikā. Tā, piemēram, atklājās fakti par to, ka santūrs ir klavieru priekšvēstnesis, kanuns ir arfai līdzīgs instruments, savukārt armēņu perkusiju bungu dhol un armēņu rāmja bungu spēli, uz kurām mūziķis sita ritmu, paaudžu paaudzēs apgūst Armēnijas galvaspilsētā Erevānā.

Stāstot par savu instrumentu, Arsens atklāja, ka armēņu duduks veidots no bambusa un niedres un viens pats spēj radīt skaņu vienai oktāvai. Šī iemesla dēļ koncerta laikā mūziķis izmantoja trīs dudukus, lai spētu pielāgoties katra skaņdarba tonalitātei un pārējo instrumentu skanējumam. Mūziķis arī pastāstīja, ka šo instrumentu spēlē izmantojot cirkulāro elpošanu, kurā vaigos uzkrāj gaisu līdzīgi kā dūdām, taču paralēli pūšanai ievelk gaisu caur degunu, lai noturētu ilgas skaņu līnijas.

“Duduks nāk no tautas un Armēnijā ticis spēlēts gadsimtiem ilgi. Šis ir instruments, kas izpauž armēņu dvēseli. Tas ir vistuvākais cilvēka balsij un, kad mēs aiztaisām acis, ir sajūta, ka kāds dzied,” piebilst Arsens.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc koncerta klausītāji tikās ar mūziķiem neformālā gaisotnē, lai apmainītos pieredzētajās sajūtās un uzdotu sev interesējošos jautājumus par armēņu kultūru, mūziku un pašu mākslinieku radošo darbību. Sarunas atbalsta mazumtirdzniecības veikalu tīkls “SPAR Latvija”.

Foto – OHM.LV

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.