uldis.dobelis
Liepājas muzejs sadarbībā ar Liepājas garnizonu 6. martā rīkoja piemiņas pasākumu, lai cildinātu pulkveža Oskara Kalpaka veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidošanā un viņa nopelnus Latvijas valsts tapšanā un nosargāšanā.
Piemiņas brīdī Liepājas Ziemeļu kapsētā svecītēm un Latvijas valsts karodziņiem jaunsargi veidoja goda aleju. Gājienā tika nesti Latvijas valsts un triju sabiedroto – ASV, Francijas un Lielbritānijas, karogi kā arī, solidarizējoties ar ukraiņiem, Ukrainas karogu, vēsta Liepājas muzejs.
Uzrunas teica Liepājas domes priekšsēdētājs G. Ansiņš, Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Viktors Kareckis, kapelāns kapteiņleitnants Dāvids Šterns un nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis.
Ar muzikālo priekšnesumu uzstājās Matīss Pavītols, savukārt pasākuma vadītājs Emīls Dreiblats rūpējās par pasākuma atmosfēru.
Pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot savam piemēram ir dota tikai nedaudziem.
- gada sākumā pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība, un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1919. gada 6. martā Skrundas – Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks.
Latvijas valsts savas armijas pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.
Reklāma