uldis.dobelis
Piektdien, 3. novembrī, Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē tika atklāta izcilā latviešu tekstilmākslinieka Egila Rozenberga gobelēnu izstāde “Transfigurācija”.
E. Rozenberga personālizstādes “Transfigurācija” nosaukumu var skaidrot trejādi. Pirmkārt, tas asociējas ar Bībeles teiku par Kristus apskaidrošanu, otrkārt, apzīmē sajūsmas pilnas, cildinošas pārmaiņas, bet, treškārt, ārējās formas maiņu – metamorfozi. Trešais skaidrojums vistiešāk saistās ar mākslinieka daiļradi kopš pirmās izstādes 1968. gadā ar nemitīgo rokraksta, tehniku un materiālu maiņu no klasiskā gobelēna līdz telpiskiem objektiem, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.
Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla pauda gandarījumu, ka godājamais mākslinieks uz Liepājas muzeju ir atvedis lielisku laikmetīgās mākslas paraugu. Klātesošos uzrunāja arī Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, sakot paldies par augstvērtīgo mākslu, kas ir pieejama apskatei Liepājas muzejā. Pateicības un atzinības vārdus saņēma arī mākslinieka dzīvesbiedre Maiga Rozenberga.
Izstādes atklāšanā E. Rozenbergs teica, ka viņam ir patiess prieks atgriezties Liepājas muzejā. Kā atzina mākslinieks, viņam ir īpašas attiecības ar Liepāju un Liepājas muzeju – 1978. gadā Liepājas vēstures un mākslas muzeja filiālē Pētera I namiņā bija skatāma miniatūrgobelēnu izstāde, bet pirmā nozīmīgā personālizstāde notika 1982. gadā Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē.
Izstādē “Transfigurācija” aplūkojami 16 tekstilmākslinieka lielformāta šķiedras mākslas objekti, kas pārliecinoši apliecina, ka senajai audumu mākslai, nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespēja pārliecinoši radoši izvērsties nākotnē.
Austo mākslas darbu spīdošā un nedaudz plūksnotā sintētiskā šķiedra kopā ar krāsainajiem neilona un akrila diegiem un matētajiem vilnas laukumiem palīdz veidot oriģināli fascinējošu virsmas efektu. Pamatā Egila Rozenberga darbos liktas vai nu melnās video vai brūnās magnetofona lentes, uz kurām sumaka tehnikā austās līnijas veido ģeometrizēti abstraktu zīmējumu. Taču tas nav abstrakts, bet reāls vizuālais tēls, kas simboliski attēlo mikroshēmu – visu ierīču sirdi un galveno sastāvdaļu. Turklāt tās lakoniskajam zīmējuma piemīt saistošs grafiskais dizains, kas līdzinās zīmei vai ornamentam. Katram laikmetam piemīt savas zīmes un simboli, un mākslinieks mēģina atrast mūsu laikam raksturīgos, kas slēpjas mikroshēmu “slepenajā dzīvē”.
Arī turpmāk savā mākslā Egils Rozenbergs cer turpināt meklēt jaunus materiālus, jaunas formas, tagadējā un aizejošā laika zīmes. Aužot ar poliesteru un polipropilēnu, kuri veiksmīgi kombinējas ar naturālajām šķiedrām, Egils Rozenbergs vēlas pierādīt, ka pārejas periods uz sintētiskiem materiāliem ir likumsakarīgs un pareizs. Labi vai slikti, bet jaunās tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē, un tās ir jāizmanto kā sava laikmeta raksturojums. Pirmais materiālu ieguvums nāca no Francijas kultūras institūta arhīva – tās bija trīsdesmit gadu laikā radītās labāko franču režisoru izcilākās filmas, kuras tika ieaustas gobelēnos. Tāpēc daži nosaukumi aizgūti no franču filmām, piemēram, “Vecā dāma pastaigā gar jūru” vai “Nekas nav tā, kā agrāk”, un trāpīgi raksturo tēla atklāsmi.
E. Rozenberga tekstilmākslas darbi atrodas gan dažādu valstu muzejos, gan arī privātkolekcijās ASV, Kanādā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Vācijā, Francijā, Čehijas Republikā, Latvijā u.c. Tekstilmākslinieka talants un daiļrade ir īpaši novērtēta Francijā. Viņa radošā darba divas skices īstenotas lielformāta gobelēnos Francijā, divās no vēsturiski slavenajām gobelēnu aušanas manufaktūrām – “La Manufacture des Gobelins” Parīzē un “La Manufacture des Beauvais” Bovē pilsētā.
E. Rozenberga gobelēnu izstāde “Transfigurācija” Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/18 aplūkojama līdz 2024. gada 21. janvārim. Pēc tam mākslas darbi tiks sūtīti uz Otavas pilsētu Kanādā, lai no 2024. gada augusta trīs mēnešus tiktu eksponēti Otavas pilsētas domes mākslas galerijā.
Foto – Kārlis Volkovskis
Reklāma