uldis.dobelis
No 27. līdz 29. septembrim Liepājā norisinājās desmitais mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”, kas šogad vēstīja par pēctecību dažādās izpausmēs. Kopumā septiņi mūsdienu mākslas notikumi aicināja apmeklētājus iziet ceļu iekšup – atrast mierinājumu “Rotko kapelā”, iziet apzināšanās ceļu, iztēloties pēcnāves dzīvi, paskatīties uz citādāku ikdienu Liepājas Pētertirgū, atbrīvoties ballītes deju ritmos un ieraudzīt, ko vizuālā māksla stāsta par pasauli, portālu “ReKurZeme” informē SIA “Lielais Dzintars” sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece-Grīnberga.
“Šogad svinam desmitgadi un tas nozīmē, ka ir laiks atskatīties atpakaļ, kas bijis līdz šim, kā arī domāt, kā tālāk būt, tādēļ izvēlēts šī festivāla tematiskais ietvars “Pēctecība”. Mēs gribējām katram ļaut apstāties un padomāt, kas ir mūsu darbos, attieksmēs, kas ir būtisks, tālāk ņemams, kāda ir tā pēctecība, ko mēs atstājam aiz sevis šajā pasaulē. Festivāla programma arī veidota tā, lai ierosinātu domāt par šīm svarīgajām, būtiskajām tēmām. Izvēlētie mākslinieki runā par dziļām, nopietnām tēmām, kā apzināšanās, ceļš uz sevi savienojumā ar visumu, nāve, dzīves piepildījums, meditācija, klusums, pārdomas,” festivāla atklāšanā pauda festivāla mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.
Pirmajā festivāla dienā tika atklāta kuratores Ineses Rozentālas veidotā glezniecības izstāde “Izaugsmes stāsti. SEB Stipendija glezniecībā – 15 gadi”, kurā skatāmi 15 stipendijas laureātu izaugsmes ceļi un personīgie vēstījumi par sociālām, reliģiskām un filozofiskām tēmām gan klasiskās, gan eksperimentālās glezniecības tehnikās. Izstāde skatāma līdz 3. novembrim koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova”. Mākslinieki: Neonilla Medvedeva, Atis Jākobsons, Zane Tuča, Elza Sīle, Laimdota Malle, Klāvs Loris, Madara Neikena, Zīle Ziemele, Sandra Strēle, Kristaps Priede, Anna Pommere, Krišjānis Elviks, Madara Kvēpa, Alise Builevica un Katrīna Biksone.
Vakara turpinājumā klausītāji devās audiovizuālā meditācijā, skanot Evijas Vēberes ēteriskajiem dziedājumiem senajā budistu pāli valodā un Krista Auznieka mūzikai trio “Art-i-Shock” atskaņojumā. Monoopera “Apzināšanās” balstīta Satipatāna sūtrā (Satipatthana Sutta) un runā par vienu patiesības ceļu dzīvo būtņu attīrīšanai. Šī apzināšanās ceļa ideju pinekļi izvijās arī telpā mākslinieces Katrīnas Neiburgas krāšņajās videoprojekcijās. Sajūtu meklējumi zemos “sakņu” bītos un pārpasaulīgos sabalsojumos turpinājās festivāla atklāšanas ballītē “Pulss”, kur daudzpusīgās mākslinieces Evija Vēbere un Elīna Silova aicināja atbrīvoties improvizētos deju ritmos.
Kā ikkatru gadu, festivāls iziet ārpus “Lielā dzintara” telpām un šogad tas bija liepājnieku iemīļotais Liepājas Pētertirgus, kas kļuva par laikmetīgās dejas skatuvi. Kas bijis Liepājas Pētertirgū pirms simts tūkstošiem gadu? Cik kilogrami kartupeļu šeit tiek piegādāti ik nedēļu? Cik daudz flīžu sedz centrālo paviljonu? Norvēģu un japāņu horeogrāfi Haine Avdāls un Jukiko Šinozaki kopā ar Latvijas mākslinieku apvienību “IevaKrish”, Kristīni Brīniņu un citiem pašmāju dejotājiem šai vietai pielāgoja laikmetīgās dejas izrādi “Aizņemtā ainava”. Tas bija pārsteigums gan ikdienas pircējiem, gan interesanta un pārdomu raisoša pieredze mērķtiecīgajiem apmeklētājiem, kuri mēģināja rast atbildes uz austiņās ierakstīto balsu jautājumiem par šo lokāciju.
Smelties spēku, mierinājumu un ļauties pārdomām – koncertzāles “Lielais dzintars” Lielā zāle festivāla otrajā dienā kļuva par sava veida Rotko kapelu, izgaismojot mūsu kopīgo cilvēcību. Diriģenta Kaspara Putniņa veidotajā programmā Latvijas Radio koris un ievērības cienīgi pašmāju instrumentālisti – Ineta Abakuka (alts), Sanita Glazenburga (čelesta), Juris Žvikovs (klavieres), Juris Āzers (sitaminstrumenti), Guntars Freibergs (sitaminstrumenti) – dažādu sastāvu kombinācijās “kutināja” klausītāju sajūtas ar vokālās un instrumentālās mūzikas skaņdarbiem no Karolīnas Šo, Džona Keidža, Stīva Reiha un Tosio Hosokavas daiļrades. Koncerta noslēgumā izskanēja festivāla centrālais darbs – amerikāņu komponista Mortona Feldmena meistardarbs “Rotko kapela”, atspoguļojot psiholoģisko spriegojumu, kas jūtams Marka Rotko tumši violetajās gleznās.
Svētdienas rītā bērnus un vecākus uz jauniem iespaidiem vedināja Cēsu Mazā teātra sajūtu izrāde “Gadalaiki”. Skatītāji izrādes laikā varēja līdzdarboties kopā ar aktrisēm Rūtu Dišleri un Ilzi Bloku un caur spēli, mūziku un kustību izdzīvot mainīgos gadalaikus – atrast jaunu draudzību, radīt katram gadalaikam atbilstošu atmosfēru, emociju un ieraudzīt jaunu pasauli caur rotaļāšanās prieku.
Festivāla noslēgumā koncertzāles Kamerzālē pianisti Roberts Flaics, Rihards Plešanovs un dzejniece Madara Gruntmane klausītājiem prezentēja savu jauno kopdarbu, kas tapis speciāli festivālam. “Rekviēms pēcnāves dzīvei” ir stāsts par sevis pieņemšanu, nojaucot robežas starp dzīvību un nāvi. Autoru konstruētajā pēcnāves dzīves telpā ikkatram bija iespēja paskatīties acīs bailēm, neziņai un piedzīvot dzīves vērtību pārvērtēšanu. Šis poētiski muzikālais ceļojums htoniskajā valstībā balstīts uz Madaras Gruntmanes dzejoļu krājumu “Aizmīlestība”, kam atbilstoši izvēlēti gan latviešu, gan ārvalstu komponistu klaviermūzikas darbi. Iestudējuma saturu papildināja arī mākslinieku improvizācijas.
Foto – OHM.LV, Valters Pelns
Reklāma