Abonē "ReKurZeme Plus"!
Abonēt

Reklāma

FOTO: Spoži mākslinieki “Lielā dzintara” svētku koncertprogrammā atklāj mīlestību, dzīles un zvaigznes

Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” 14. decembrī klausītāji pieredzēja svētku koncertprogrammu, kas ved no visdziļākajām dzīlēm līdz vispožākajam gaišumam. Diriģenta Vilhelma Vācieša vadībā Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, baritons Rihards Millers un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris atskaņoja Latvijā gadu desmitiem nedzirdētus skaņdarbus no Paula Dambja un Artura Onegēra daiļrades, kā arī izgaismoja jau pazīstamus mīlestības apliecinājumus no Riharda Vāgnera un Gustava Mālera darbiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Koncerts iesākās ar ļoti lielu retumu – Paula Dambja “Concerto-fantasia on in nomine Albrecht Düreri”, kas nav atskaņots vairāk nekā trīsdesmit gadus un Liepājā izskanēja ar komponistu saskaņotā jaunrediģētā partitūrā. Ar dzīvīgumu un klātesamību tas liek domāt par cilvēku likteņa priekšā. Viss sākas ar apokaliptiskā jātnieka ierašanos un jājienu pār Aizdaugavas melnajiem mežiem, kur augošās sarkanās ogas ir saulītes asaras. Seko apskaidrota sieviešu kora vokalīze ar Jaunavas mierinošo smaidu, divas efektīgas, spēcīgas daļas ar sitaminstrumentu ritmiem (Reinis Tomiņš) un buramvārdiem – asinij un mērim, un visu noslēdz brīnumskaista “Jaunava zvaigžņu vainagā”, portālu “ReKurZeme” informē SIA “Lielais Dzintars” sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece-Grīnberga.

Mīlestību, skaistumu un mieru pēcāk ienes Riharda Vāgnera “Zigfrīda idille” – romantiska Ziemassvētku dāvana komponista sievai Kozimai Vāgnerei, kas liriski savieno nepabeigtu stīgu kvartetu ar operas “Zīgfrīds” tēmām (putnu balsis, Brinnhildes snauda, nemirstīgās mīļotās un Brinnhildes tēmas “pasaules dārgums” motīvi). Oboja te spēlē tautas daiļradē sakņotas šūpuļdziesmas tēmu.

Otrās daļas sākumā bija iespēja iegrimt Gustava Mālera pārdomu pasaulē, skanot viņa Piektās simfonijas brīnumskaistajai daļai “Adagietto”. Un arī šis ir mīlestības apliecinājums Mālera topošajai dzīvesbiedrei Almai – komponistei, izslavētai un kaprīzai Vīnes skaistulei, kas tiecas pēc intensīvas un daudzveidīgas dzīves. Diriģents Vilhelms Vācietis saka, ka “jebkurš, kurš klausās šo skaņdarbu, tajās desmit minūtēs paspēj pārdomāt savu dzīvi”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Koncerta noslēgumā izskanēja vēl viens retums – Artura Onegēra “Ziemassvētku kantāte”, kas Latvijā pēdējoreiz atskaņota 2002. gadā. Šajā skaņdarbā komponists aptvēris ceļu no tumsas dzīlēm uz gaismu un visaptverošu prieku. Monumentālā kopkorī, kuru veidoja Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris, sabalsojās saucieni pēc gaismas, populāras Ziemassvētku dziesmas vairākās valodās un slavinājumi visam dzīvajam, zaļoksnajam, mums ikdienā tik nepieciešamajam, kuru mācītāja lomā apstiprina baritons Rihards Millers. Visu ievada un noslēdz ērģeļu (Edgars Tomševics) pamatīgums.

Foto – OHM.LV

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.