uldis.dobelis
Jau devīto reizi Aizputē izdejots Liepājas apriņķa deju kolektīvu lielkoncerts “No sirds uz sirdi”. 23 kolektīviem un vairāk nekā 400 dejotājiem tie bija mazie deju svētki un ģenerālmēģinājums pirms nākamvasar Rīgā gaidāmajiem Latvijas Dziesmu un deju svētkiem.
Aizputē deju lielkoncerts notiek jau kopš 2012. gada. Covid-19 pandēmijas dēļ pasākums divus gadus nenotika, tāpēc kopā būšana šogad bija ļoti īpaša. Liepājas deju apriņķa sastāvā ir 24 tautas deju kolektīvi. Aizputes sporta centrā 10. decembrī nebija ieradies Liepājas deju kolektīvs “Banga”.
Lielkoncertā tika izdejotas 22 dejas, bet noslēgumā bija “Kur mēs mīļi dzīvojām” (Jāņa Purviņa horeogrāfija), kad dejoja visi koncerta dalībnieki. Skatītāji dejotājus uzņēma ar skaļiem aplausiem. Noslēgumā tika sveiktas kolektīvu vadītājas.
Pietuvina Deju svētku noskaņai
“Ļoti liels notikums pēc divu gadu pārtraukuma. Šis ir jau devītais gads, kad Aizputē notiek deju svētku festivāls. Divu gadu pārtraukums ir bijis, dejotāji ir ļoti noilgojušies pēc šī pasākuma. Tagad ir laimīgi un priecīgi viens otru satikt, vienā lielā laukumā kopā izdejot Dziesmu un deju svētku repertuāru, ko nākamajā vasarā dejosim Rīgā,” portālam stāsta lielkoncerta virsvadītāja, Aizputes pilsētas kultūras darba organizatore un Aizputes kolektīvu “Kurzemnieks” un “Misiņš” vadītāja Inta Rudzīte.
I. Rudzīte norāda, ka šoreiz uzdevums bija gan gūt svētku sajūtu, gan pieslīpēt Dziesmu un deju svētku repertuāru. Pēdējo divu gadu laikā kolektīviem koncerti ir bijuši maz. Dejotājiem nav skatuves pieredze. Turklāt Aizputē kolektīviem bija iespēja dejot sporta centra plašajā laukumā, kur apstākļi jau bija pietuvināti deju svētku noskaņai. Bija dejas, kurās uz laukuma bija desmit un vairāk kolektīvu. Savukārt fināla deju dejoja visi kolektīvi, vairāk nekā 400 dejotāju.
“Tā ir dažāda pieredze – dejot uz skatuves un dejot laukumā. Šī mums ir tradīcija – “Mazie deju svētki”,” stāsta lielkoncerta virsvadītāja. Viņa priecājās par pozitīvo gaisotni. Liepājas apriņķa deju kolektīvi beidzot atkal varēja satikties. Vairs nebija jāievēro distance, jādejo nesadodoties rokās, ko nācās piedzīvot vīrusa ierobežojuma laikā, kad arī dejotājus divus gadus skāra dažādie ierobežojumi.
“Tagad mēs varam sadoties rokās, ar blakus kolektīvu, ar sava kolektīva dalībniekiem, priecāties un darīt to, kas mums visvairāk patīk. Un rādīt to skatītājiem. Tribīnes pilnas! Nav brīvu vietu. Arī skatītāji ir noilgojušies pēc šāda veida pasākuma. Man ir liels gandarījums. Nebija viegli. Pārtraukums un ierobežojumi ir darījuši savu. Kolektīviem ir bijusi mazāka darbība, bet tagad redzam, ka ar dejotājiem viss ir kārtībā. Tagad svētkus mazā mērogā izdejojam Aizputē, bet nākamvasar Rīgā tie būs grandiozi,” pārliecināta ir I. Rudzīte.
I. Rudzīte saka lielu paldies Liepājas deju apriņķa virsvadītājam Jānim Purviņam, kurš visu laiku tur rūpi par Liepājas un Dienvidkurzemes novada kolektīviem. Viņš uz koncertu nevarēja ierasties, bet visiem dalībniekiem sūtīja sveicienus un raitu deju soli.
I. Rudzīte Aizputē vada vidējās paaudzes deju kolektīvu “Kurzemnieks” un senioru deju kolektīvu “Misiņš”. Abiem kolektīviem šobrīd sastāvs ir pilnībā nokomplektēts. Tie gatavojas Dziesmu un deju svētkiem. Pirms divām nedēļām kolektīvi bija uz sezonas pirmo koncertu pie saviem draugiem Tērvetē. “Pamazām viss ieiet vecajās sliedēs. Cerams, ka nekas neapstāsies. Tikai jāstrādā, jādejo un jāpriecājas,” piebilst kolektīvu vadītāja.
Sācies deju tīrīšanas periods
“Mirklis pirms! Divus gadus gaidījuši šo notikumu,” pēc kolektīva kopbildes sastapta desmit minūtes pirms lielkoncerta sākuma teic vidējās paaudzes deju kolektīva “Nīca” vadītāja Maruta Dzērve. Viņa atminas, ka pirms pandēmijas šis bija ļoti populārs koncerts, kurā visi satikās un pēc tam ballējās. “Iespēja jaunās dejas izmēģināt. Šogad tas ir pavisam svarīgi, jo Dziesmu svētku repertuāru izmēģinām. Svētki ir ļoti tuvu. Skates jau pēc pāris mēnešiem,” uzsver “Nīcas” vadītāja.
M. Dzērve stāsta, ka šobrīd nīceniekiem mēģinājumos ir sācies deju tīrīšanas periods. “Tas nozīmē, ka novienādo visādus sīkumiņus – katru žestu un skatienu, soļus noprecizē. Hallē ir ļoti svarīga iespēja izmēģināt dejot laukumā, jo tur ir citi noteikumi kā skatuvei. Jārēķinās ar kaimiņu kolektīviem, apjoms ir pavisam cits. Šis koncerts ir kā Dziesmu svētku ģenerālmēģinājums,” uzskata M. Dzērve.
“Nīcas” vadītāja piebilst, ka Aizputes lielkoncerts ir arī svētki vietējai publikai. Tiem, kas netiks uz lielajiem svētkiem nākamvasar Rīgā, būs vismaz ieskats.
Vidējās paaudzes deju kolektīvam “Nīca” šis gads ir bijis aktīvs. “Līdz ko spējām pavasarī kopā mēģināt, paspējām sagatavoties uz skati, kas bija aprīlī svaigā gaisā Rojas estrādē. Tobrīd vēl nedrīkstēja dejot telpās. Tur vienā dienā bija skate visai Kurzemei. Mēteļus nost, nodejo, mēteļus atpakaļ,” pavasara atbildīgo notikumu komentē M. Dzērve. Viņa piebilst, ka vasarā kolektīvam bija vairāki koncerti. Tas piedalījās festivālā Engurē, ar draugu kolektīviem sadancoja Vērgalē.
Vaiņodes jauniešiem pirmā pieredze
“Svētku sajūta, jo sen nav bijusi tāda ballīte un kopā sanākšana. Šajā kolektīvā ir lielākā daļa, kas nav bijusi uz nevienu dejotāju lielo sanākšanu un ballīti. Viņiem tā ir pirmā pieredze,” par savējiem saka jauniešu deju kolektīva “Vaiņode” vadītāja Maira Strēle.
Vaiņodes vidusskolas audzēkņi deju lielkoncertā izpildīja divas dejas – “Cūkas driķos” un “Aug magonīte”. Abas ir Dziesmu un deju svētku obligātajā repertuārā.
“Esam neatlaidīgi, mācāmies un viss notiek. Tagad jau ir tāda sajūta, ka tie divi gadi ir jau tālu aizpeldējuši. Mēs gribam tikt uz deju svētkiem. Tiksim!” pārliecināta ir M. Strēle.
Vadītāja norāda, ka Vaiņodes vidusskolas kolektīvā nepārtraukti mainās sastāvs, kas ir lielākais grūtums jebkurā vidusskolas kolektīvā. “Mums tagad ir trīs divpadsmitklasnieki, kuri, protams, ies prom un būs vietā jāmeklē. Visu laiku mums ir aprite. Septembrī mums nāks jauni cilvēki, viņi atkal būs jāapmāca. Tur ir tas grūtums. Ir tie, kas jau trīs gadus dejo un tādi, kas pirmo gadu dejo, salikt viņus kopā. Mākošajiem jābūt ļoti pacietīgiem attiecībā uz jaunajiem,” stāsta M. Strēle.
Lieģos vienmēr gaida papildspēkus
“Atkal mazie deju svētki Aizputē. Tie ir ļoti skaisti. Varam atkal sanākt kopā, dejot un priecāties. Uzdevums – galvenais būt priecīgiem un smaidīt. Izbaudīt svētkus, ko vairāk,” stāsta Lieģu senioru deju kolektīva “Trumpe” vadītāja Ingrīda Lūka.
Lieģos seniori uz mēģinājumiem kultūras namā nāk divas reizes nedēļā. Vadītāja apgalvo, ka pandēmija savu artavu ir atstājusi, taču visi dejotāji ļoti cenšas. Sastāvā vienmēr tiek gaidīti jauni seniori.
“Jābūt ir dejot gribēšanai un patikai, iemācīt var visu,” stāsta I. Lūka. Viņa vada arī Liepājas vidējās paaudzes deju kolektīvu “Kvēle” un Liepājas senioru deju kolektīvu “Sidrabvilnis”, tāpēc darbs rit uz pilnu slodzi.
Gan rūdīti dejotāji, gan debitanti
“Sienas palīdzēs un fani būs sanākuši. Viss notiksies. Sen neesam tādā lielā pasākumā piedalījušies. Bet nekas. Visu atceramies. Tas ir tāpat kā ar riteni. Ja ir iemācījies braukt, tad to nevar aizmirst, kaut arī bijusi dīkstāve,” gatavojoties koncertam, stāsta aizputnieks Guntis Stieģelis no kolektīva “Misiņš”.
G. Stieģelis uzskata, ka Aizputes deju lielkoncerts ir ļoti iespaidīgs. Parasti dažādos sarīkojumos dejo trīs vai četri kolektīvi, bet Aizputē – 23. “Sen tik kuplā skaitā neesam bijuši. Šodien liela atbildības sajūta nav, jo visi jūtas kā svētkos. Zālē ir eglītes sadedzinātas,” par īpašo gaisotni priecājas “Misiņa” dejotājs.
“Viss ir kā parasti pirms koncertiem – neliels satraukums,” iespaidos dalās Pāvilostas vidējās paaudzes deju kolektīva “Mārsils” dejotājs Armands Teteris. Viņš Aizputē ir bijis jau uz vairākiem lielkoncertiem. “Dejoju jau no mazotnes, kā skolā aizgāju, tā turpinu. Uz mēģinājumiem, ja saņemas iet, tad gribas padejot koncertos, redzēt sasniegto,” atklāj A. Teteris.
Nīceniekam Andrim Vilgertam “No sirds uz sirdi” bija ne tikai pirmais deju lielkoncerts, bet vispār pirmā uzstāšanās. Viņš sācis dejot vien pirms trim nedēļām, tāpēc uztraukums pirms koncerta sākuma bija liels.
“Ar sievu jau sen gribējām dejot. No Otaņķiem pārvācāmies uz Nīcu. Sākām meklēt kolektīvu. Izrādījās, ka turpat Nīcā mums ir lielisks kolektīvs un lieliska vadītāja. Ar atvērtām rokām mūs uzņēma. Tā sākām dejot,” atklāj nīcenieks.
“Teikšu godīgi! Baigi grūti nebija. Galvenais laikam ir gribēt. Ja grib, tad var arī iemācīties. Visi bija iecietīgi tajos brīžos, kad mums kaut kas nesanāca vai piemirsās,” stāsta A. Vilgerts.
“Sidrabviļņa” dalībniece Baiba Balode papildina, ka Aizputes koncerts bija ilgi gaidīts, kad visi vienkopus uz lielā laukuma var raiti dejot. “Šis ir pēdējais koncerts šajā gadā, tad Ziemassvētki, pēc tam uz pilnu klapi gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem. Šodien sajūta ir brīnišķīga. Tā nāk no jaunības laikiem līdzi, kad piedalījāmies visos svētkos. Tā tas turpinās mūsu gados. Mūs aicina un visur braucam, dzīvesprieks līdzi nāk,” norāda B. Balode.
Grib būt starp labākajiem Latvijā
Grobiņas vidējās paaudzes deju kolektīva “Sudmaliņas” dalībnieces Inga Laugale un Laura Šupstika vienbalsīgi apgalvo, ka noskaņojums ir fantastisks. “Sudmaliņām” Aizputes lielkoncerts bija pirmais koncerts sezonā. Tā dejotājiem sākas rudenī. “Sudmaliņas” Aizputē bija gatavas rādīt visu, ko māk, ko ir samācījušās, cītīgi trenējoties.
“Šis ir kaut kas pilnīgi cits. Ja mums ir ierastā skatuve ar sāniem, priekšu un aizmuguri, tad šeit mums vispirms ir jāatrod pašiem sevi, tad krustiņus un numuriņus. Jāmēģina turēties savā kvadrātā. Neatņemt skatuvi citiem,” par uzstāšanos Aizputē stāsta I. Laugale.
I. Laugale norāda, ka vidējās paaudzes deju kolektīviem repertuārs ir tāds, ka ir gan jāpaskrien, gan jābūt labam kardio, nedrīkst atslābt. “Septembris bija ar mokām, gārkšanu, nu jau lecam diezgan labi,” vērtē L. Šupstika.
“Sudmaliņām” sezonas lielais mērķis būs Dziesmu un deju svētki. Pirms tam skate, kas būs atskaites punkts, lai saprastu, kas ir apgūts. Abas dejotājas neslēpj kolektīva lielo sapni – Dziesmu un deju svētkos tikt uz otro programmu, kur koncertā arēnā dejos paši labākie Latvijas kolektīvi. “Uz deju svētkiem mēs zinām, ka būsim, bet otrais koncerts ir mūsu lielais mērķis.
Pagājušajā reizē bijām, līdz ar to zinām, kā tas ir, kad tevi vēro no visām pusēm. Tu nedrīksti kļūdīties. Ir forši padejot, bet vajag mērķus, mēs vienmēr gribam mazliet iespringt,” stāsta dejotājas.
“Es teiktu, ka mēs esam ģimene, esam viens par visiem, visi par vienu. Visu laiku ir atbalsta plecs. Ja kādam ir deguns uz leju, tad tas vienmēr tiek sabužināts. Rūpes un jautrība, kas mūs raksturo, arī dzīvesprieks,” Grobiņas kolektīvu raksturo I. Laugale. L. Šupstika papildina, ka viņa kolektīvā ir viena no jaunākajām. Viņai bija sajūta, ka kolektīva dalībnieki jau pirmajā mēģinājumā viņu paņēma savā bariņā.
Abas dejotājas norāda, ka pandēmijas laiks bija grūts. Dejošana pie ekrāna nebija “Sudmaliņu” variants. Tad bija skaidrs, ka ierobežojumu laiks ir jāiztur, lai tagad varētu atgriezties ar citu spēku un citu enerģiju, lai turpinātu īstenot kolektīva mērķus.
UZZIŅAI
Aizputes deju lielkoncerta dalībnieki
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rucavietis” (Liepāja) – vadītāja Vineta Egliena
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Te, kā” (Lieģi) – vadītāja Inta Āboliņa
Jauniešu deju kolektīvs “Odziņa” (Liepāja) – vadītāja Inta Āboliņa
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Odziņa” (Liepāja) – vadītāja Inta Āboliņa
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vaduguns” (Liepāja) – vadītāja Kristīne Jaunbrūna
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vērgalīte” (Vērgale) – vadītāja Kristīne Jaunbrūna
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kvēle” (Liepāja) – vadītāja Ingrīda Lūka
Senioru deju kolektīvs “Sidrabvilnis” (Liepāja) – vadītāja Ingrīda Lūka
Senioru deju kolektīvs “Trumpe” (Lieģi) – vadītāja Ingrīda Lūka
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sudmaliņas” (Grobiņa) – vadītāja Inga Runne
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vartava” (Gavieze) – vadītāja Inga Papirte
Jauniešu deju kolektīvs “Spararats” (Grobiņa) – vadītāja Kristīne Kārkliņa
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Bandzenieki” (Liepāja) – vadītāja Kristīne Kārkliņa
Tautas deju ansamblis “Vaduguns” jaunieši (Liepāja) – Inta Blumbaha
Tautas deju ansamblis “Vaduguns” vidusskolas grupa (Liepāja) – Inta Blumbaha
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Duvzare” (Priekule) – vadītāja Inga Leive-Levite
Jauniešu deju kolektīvs “Jumītis” (Liepāja) – vadītāja Ilze Daņilovska
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Mārsils” (Pāvilosta) – vadītāja Zane Kalniņa
Jauniešu deju kolektīvs “Vaiņode” (Vaiņode) – vadītāja Maira Strēle
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lindale” (Durbe) – vadītāja Gražina Afanasjeva
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Nīca” (Nīca) – vadītāja Maruta Dzērve
Senioru deju kolektīvs “Misiņš” (Aizpute) – vadītāja Inta Rudzīte
Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kurzemnieks” (Aizpute) – vadītāja Inta Rudzīte
Foto un video – Uldis Dobelis
SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “ReKurZeme”.
Reklāma