uldis.dobelis
Dienvidkurzemes novada brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem 2. decembrī Gaviezē bija lieliska iespēja atsvaidzināt un gūt jaunas zināšanas pašvaldības sarīkotajās mācībās. Novadā šobrīd kopumā ir 45 brīvprātīgie ugunsdzēsēji.
Mācību teorētisko un praktisko daļu ugunsdzēsējiem pasniedza Valmieras novada Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājs un Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības mācību centra pasniedzējs Egīls Kaužēns.
Dod pamatzināšanas
“Mums galvenais mērķis bija atsvaidzināt informāciju. Vīriem ar pieredzi atsvaidzināt zināšanas un nodot informāciju jaunajiem kolēģiem, kas nākuši klāt. Protams, ka ir laiks gājis uz priekšu. Inventārā ir nākušas dažādas lietas klāt. Te mums ir svarīgi, lai mēs, apgūstot pareizos nosaukumus, pareizo inventāra izmantošanu, notikumos varētu būt vienlīdzīgāki darba izpildē ar glābšanas dienestu,” portālam “ReKurZeme” stāsta E. Kaužēns.
E. Kaužēns norāda, ka katram ir savs uzdevums, bet, lai situācijās, kad glābšanas dienests dod kādu komandu izpildei, arī brīvprātīgajiem būtu no pusvārda skaidrs, kas ar to ir domāts.
“Valstiskā līmenī, protams, mums valsts iekšējās drošības stiprināšanas nolūkos it sevišķi lauku teritorijās šīm komandām dot pamatzināšanas. Piemērs šobrīd ir Ukrainas notikumi. Kurš tad šādās situācijās pirmie darbojas – tā ir sabiedrība. Ja sabiedrībā ir apmācīti cilvēki, tad arī šie jautājumi tiek risināti veiksmīgi,” atklāj mācību pasniedzējs.
Ideālā variantā šādām mācībām būtu jānotiek četras reizes gadā, kad ir apkures sezona, ražas novākšana, kūlas dedzināšana. Brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem obligāti kopā būtu jāsanāk vismaz reizi gadā. “Tad var pārrunāt jaunumus, likt jaunus mērķus,” pamato E. Kaužēns.
Gaviezē visiem mācību dalībniekiem bija sagatavots mācību materiāls, kas tika izdalīts uz vietas. Brīvprātīgiem ugunsdzēsēji to saņēma arī elektroniskā versijā. “Tas nozīmē, ka šodien izrunājam. Viņi pēc tam var turpināt savās komandās nākt lokāli uz vietas un veikt iekšējās apmācības,” skaidro E. Kaužēns.
Vingrinās praktiski
“Šodien praktiskajā daļā galvenie uzdevumi ir ugunsdzēsības inventāra izmantošana, kad ir vairākas ugunsdzēsēju mašīnas. Šī sadarbošanās, kad ir nepieciešama inventāru kopīga lietošana. Kad varam no attālumiem savienot mašīnas virknē un izpildīt komandas,” par vienu no praktiskās daļas uzdevumiem teic pasniedzējs.
E. Kaužēns Dienvidkurzemes novada brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem praktiskajā daļā papildināja zināšanas, kā negadījuma brīdī sadarboties ar 112 centrāli. “Lauku apvidū tieši brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas ir tās, kas ierodas pirmās notikuma vietā. 112 centrālē katru notikumu reģistrē pa soļiem – izbraukšana, ierašanās, izlūkošana, pirmie veicamie darbi, kas izdarīts, kādi spēki izmantoti, no kurienes tiek ņemts ūdens. Tas viss tiek dokumentēts. Kad ir glābšanas dienesta glābšanas darbu vadītājs, tad, protams, viņš koordinē šo darbību. Kamēr šis cilvēks nav, ir vietējā komanda. Viņai arī ir jāzina, kā šo informāciju sniegt,” stāsta E. Kaužēns.
Valmieras novada Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājs pieļauj iespēju, ka nākotnē uz kādu notikumu jau var sūtīt brīvprātīgo komandu, piemēram, ja aizdedzies atkritumu konteiners vai koks nogāzies. “Brīvprātīgais zinās, kāda ir pareiza komunikācija, kāda ir kārtība. To mēs šajās mācībās praktiski apguvām,” uzsver mācību pasniedzējs.
Brīvprātīgajiem liela nozīme
“Brīvprātīgajiem ir liela nozīme. Izbrauc divi vai trīs cilvēki uz ugunsgrēku, uz kuru pēc pusstundas vai 40 minūtēm ieradīsies nākamie papildspēki. Prakse rāda, ka tā ir bremzēta nodedzināšana. Lielākā problēma, ka valstiski likumdošana šajā jomā neparedz vispār neko. Te darbojās pagastu vadītāju izpratne par problēmas risināšanu. Ir viņam prioritāte sekot līdzi drošībai, ir atbalsts. Ja ir atbalsts, tad ir svarīgi ugunsgrēka sākuma stadijā ierasties šīm brīvprātīgo komandām. Atskries apmācīti, būs mazāki izdevumi tam, kas ir cietis. Būs noķerta problēma sākuma stadijā un izdarīti pirmie soļi. Ja ierodas ugunsdzēsēji tik pēc 30 minūtēm vai lielāka laika, tad mēs atdzesējam pamatus,” brīvprātīgo ugunsdzēsēju nepieciešamību pamato E. Kaužēns.
E. Kaužēns piebilst, ka brīvprātīgie jau ilgstoši cenšas Iekšlietu ministrijā sniegt informāciju, ka ir nepieciešams iekļaut valsts iekšējās drošības stiprināšnā brīvprātīgo kustību ar likumu. “Nevis kā šobrīd ir pašvaldību likumā – var atbalstīt. Vārds – var – nozīmē, ka var arī neatbalstīt. Iestrādes ir, bet viss atkarīgs no politiskās gribas,” norāda E. Kaužēns.
Piegādā pat dzeramo ūdeni
Šobrīd Dienvidkurzemes novadā ir 45 brīvprātīgie ugunsdzēsēji un 11 komandas. Kopumā 17 automašīnas, kas ir dažādā tehniskā stāvoklī, saņemtas no iepriekšējiem novadiem. “Pašlaik mūsu uzdevums ir, lai šie auto tiktu atbilstoši sagatavoti, lai mūsu ugunsdzēsēji tiktu atbilstoši ekipēti,” stāsta Andris Jefimovs, atbildīgais par brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbu Dienvidkurzemes novadā.
“Desmit, 11 mēnešos ir bijuši aptuveni 40 izbraukumi uz dažāda veida ugunsgrēkiem. 60 reizes tika piegādāts dzeramais ūdens mūsu iedzīvotājiem viensētās, jo vasaras paliek arvien karstākas, daudziem akas izžūst. Bijuši koki lauzti uz novada ceļiem, esam palīdzējuši dzīvniekiem, kapu svētkos veicām ūdens piegādi,” brīvprātīgo ugunsdzēsēju veikumu uzskaita A. Jefimovs.
“Ņemot vērā notikumus Ukrainā, šādi vietējie ugunsdzēsēji var palīdzēt ārkārtas situācijās. Arī civilās aizsardzības jomā, vai tā būtu apziņošana, vai ūdens piegāde, dažādi darbi.”
Dienvidkurzemes novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju rīcībā ir trīs ārzemju automašīnas. Pārējās ir ar lielu gadu stāžu padomju laika. “Ir vietas, kur tās noder. Piemēram, purvainā vai mežainā apvidū. Taču mans ierosinājums, ja VUGD iegādājas jaunas automašīnas, vecās varētu nodot lietošanā brīvprātīgajiem pašvaldībās,” norāda A. Jefimovs.
E. Kaužēns papildina, ka Lietuvā un Igaunijā brīvprātīgo jautājums ir sakārtots. ” Mēs kā vienmēr esam iedzinējos. Esmu no Igaunijas pierobežas. 90. gadu vidū igauņi uzzināja, ka mums brīvprātīgie ir aktīvi. Atbrauca ciemos un paskatījās. Pēc tam pie sevis visā valstī sakārtoja,” atminas E. Kaužēns.
Turās uz entuziasmu
“Nekāda vaina,” mācības vērtē Jānis Tiļugs no Dunikas. Viņš rēķina, ka gaidāma jubileja, jo brīvprātīgais ugunsdzēsējs ir jau no 1983. gada. Mācības brīvprātīgajiem ir bijušas arī agrāk. Savulaik Liepājā papildinātas zināšanas par automašīnu avārijām.
“Šoreiz paklausījos, atsvaidzināju visu no jauna. Visu apstāstīja, izprovējām,” apmierināts ar mācībās pavadīto dienu bija J. Tiļugs. Viņš pastāsta, ka Dunikā viņi ir divi brīvprātīgie. Viņš kā šoferis, kuram reizēm arī vienatnē jādodas uz izsaukumu, kā arī vēl viens dzēsējs.
“Man pieredze ir diezgan paliela. Šodien vērtīgas bija tehniskas nianses par mērvienībām. Darbības pats par sevi nebija svešas. Mums nav bijušas apmācības par cipariem, par lielumiem, tagad zinu, pēc kā vadīties,” stāsta grobiņnieks Artis Gusevs.
A. Gusevs norāda, ka Dienvidkurzemes novada brīvprātīgie ugunsdzēsēji beidzot varējuši satikties un iepazīt viens otru. “Mēs, grobiņnieki, Gaviezi un Bārtu labi pazīstam, pārējos mazāk. Tagad redzējām, kāda ir Nīca, Vērgale.”
“Pašiem Grobiņā ir salīdzinoši labi, lai gan vienmēr gribētos labāk, labāku ekipējumu, visu pārējo, bet iztiekam ar to, kas ir. Viss turās uz entuziasmu, jo paši daudz ko darām, lai varētu pastāvēt. Tas paudzēs nācis. Man arī tēvs darbojas. Kas šūpulī ielikts, to tikai ar koka vāku var aizstaisīt,” par izvēli būt brīvprātīgajam ugunsdzēsējam teic A. Gusevs.
UZZIŅAI
Dienvidkurzemes novadā brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas ir Grobiņas pagasta “Robežniekos”, Gaviezē, Otaņķu pagastā, Durbē, Bārtas pagastā, Kalētu pagastā, Dunikas pagastā, Vaiņodē, Rucavā, Pāvilostā, Vērgalē un Cīravā.
Foto un video – Uldis Dobelis
SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “ReKurZeme”.
Reklāma