uldis.dobelis
Dienvidkurzemes novadā amaterteātri gatavojas pirmizrādēm un gaida savā pulkā jaunus aktierus. Novadā amatierteātru kustība ir ļoti plaša. Labāko kolektīvu novērtējums gan palicis valsts noslēpums.
Durbeniekiem pērn liels sasniegums
Durbes amatierteātris “Dīvatrons” sācis gatavoties Līgo svētkiem. Durbenieki skatītājus iecerējuši priecēt ar Rūdolfa Blaumaņa lugu fragmentu kompozīciju. “Tagad ir postdramaturģijas laikmets. Kā lielie režisori, es arī saliku no trim lugām,” portālam “ReKurZeme” stāsta “Dīvatrona” režisore Inese Ceriņa.
Durbē ir tradīcija, ka uz Līgo svētku izrādi kolektīvā iesaistās visi, kas grib spēlēt. “Tad priecājamies, ka piedalās cilvēki, kam ikdienā nav laika. Uz tādu vienreizēju projektu labprāt. Ir tādi, kas jau gadiem piedalās, ir arī jauni klāt nākuši, kas nav vēl bijuši,” norāda režisore.
Ikdienā “Dīvatronā” ir septiņi aktieri. Dienvidkurzemes novada skate, kas notika pagājuša gada decembrī, durbenieki gan slimības dēļ nepiedalījās.
“Bet mums vel prieks par iepriekšējā gada lauriem. Tagad kādam laikam pietiek. Tas ir liels sasniegums, tāpēc nepārdzīvojam,” atklāj I. Ceriņa. Viņa atgādina, ka Latvijas amatierteātru iestudējumu “Gada izrāde 2021” finālā iegūts titulus – laureāts. Žūrija to atzinīgi novērtējusi kā orģinālu audiovizuālās izrādes interpretāciju. Lauri tika gūti par filmu “Atrast īsto” ēc R. Blaumaņa darbu motīviem ar “Dīvatrona” un durbenieku piedalīšanos.
Vērgalnieki iepriecinās ģimenes
Režisore I. Ceriņa vada arī Vērgales amatierteātri, kas gatavojas Lieldienām. Tad pirmizrādi piedzīvos vērgalnieku jaunā izrāde par lācīti Pūku un viņa draugiem.
“Gribējām kaut ko priecīgu visai ģimenei. Jau labu laiku par to spriedām,” par jaunās izrādes izvēli teic I. Ceriņa.
Vergales amatierteātris gan pērn piedalījās Dienvidkurzemes novada skatē, spēlējot izrādi “Vaļsirdīgās risks pirms brokastīm”.
“Divu gadu ierobežojumiem bija grūti tikt pāri un atkal savākties. Viens otrs aktieris ir atkritis pa šo laiku,” par saviem kolektīviem stāsta I. Ceriņa.
“Priekšspēlei” izrādēs aktuālas tēmas
Šis pavasaris īpašs ir Aizputes vidusskolas amatierteātrim “Priekšspēle”. Tas gatavojas savai desmit gadu jubilejai. Pirmizrāde ierasti tiks spēlēta pēdējā skolas dienā.
“Būs Intas Prednikas luga, kas būtībā ir manējā. Sauksies “Testaments”. “Cilvēks kādu laiku savā dzīvē ir nodzīvojis. Viss ir jāsakārto. Kārtošana, gan attiecības ar bērniem. Uzskati, kas kuram pienākas,” par jubilejas izrādi stāsta “Priekšspēles” režisore Juta Priedniece.
Aizputes vidusskolas skolotāju kolektīvu žūrija atzinīgi vērtēja Dienvidkurzemes novada skatē un sūtīja tālāk uz Kurzemes reģiona skati. “Tālāk par reģionālo skati netikām, bet atsauksmes bija ļoti labas par mums. Tur bija profesionālāki teātri. Mēs vairāk sava prieka pēc to visu darām, tāpēc, ka mums patīk. Mums nav nevienam īpaši jāatskaitās. Mēs vienkārši darām. Sezonā top divas lugas,” stāsta J. Priedniece.
“Priekšspēle” skatē spēlēja savu izrādi “Dzīve notiek tagad”, kas tapusi pirms pieciem gadiem, bet savas tēmas aktualitāti nav zaudējusi arī šobrīd. “Izrāde ir par vecākiem, kas dzīvo ārzemēs, bet bērnus atstāj šeit. Mums skolā šī tēma pavīdēja. Varbūt šobrīd mazāk, nav tik daudz, kā bija sākumā, bet joprojām. Vecāki aizbrauc un bērnus atstāj pie vecvecākiem. Stāsts par to, kā veidojas attiecības starp bērniem un vecomammu, kā ir, kad atkal mamma atbrauc. Žūrija teica, ka šo lugu vajag rādīt diasporas latviešiem. Aktuāla tēma,” stāsta J. Priedniece.
Lieģu amatierteātris gaidīs uz balli
Lieģu kultūras nama amatierteātrim pirmizrāde būs 6. maijā, kad tas spēlēs Mati Unta izrādi “Čārlija krustmāte”. Režisore Dace Liepa stāsta, ka būs gan pirmizrāde, gan noslēguma vakars ar balli, uz kuru aicināti visi Dienvidkurzemes novada amatierteātri.
“Dienvidkurzemes novadā tālākie punkti ir Rucava, Gramzda, Vaiņode, Pāvilosta, Aizpute. Lieli attālumi vienam no otra. Visi ir izslāpuši pēc kopā būšanas. Viens otru vairs nepazīstam, nezinām, ko kurš dara vai nedara,” D. Liepa cer, ka 6. maijā visiem izdosies kopīgi paballēties.
Lieģu kultūras nama amatierteātris “Čārlija krustmātes” nepilno versiju jau rādīja Dienvidkurzemes novada skatē, izpelnoties labas atsauksmes no žūrijas. Tagad izrāde būs pabeigta.
Vecpilnieki strādā aktīvi
D. Liepas vadībā Vecpils amatierteātris “Vai mīļā” iestudēja izrādi “Pūtēja”, ko kolektīvs ir jau paspējis parādīt novadā gandrīz katrā otrajā kultūras namā. Dienvidkurzemes novada skatē vecpilnieku sniegumu atzinīgi vērtēja arī žūrija, sūtot kolektīvu uz reģionālo skati.
“Ļoti aktīvi un daudz strādājam. Vecpilnieki vēl nebija piedalījušies skatēs. Tā bija pirmā reize. Ļoti priecājamies, ka tikām uz Kurzemes skati. Tagad darbs pie jaunas izrādes,” atklāj režisore.
Gaida jaunus dalībniekus
Savukārt Grobiņas pagasta “Robežnieku” kultūras nama amatierteātris D. Liepas vadībā aktīvi strādā, lai 13. maijā pilnā versijā rādītu izrādi “Čemergess”. Arī tā nepilnā variantā tika rādīta novada skatē.
“Ļoti gaidām jaunus dalībniekus,” aicina D. Liepa. Viņa piebilst, ka, piemēram, Lieģos šobrīd spēlē jau pieci vīrieši, kas Dienvidkurzemes novadā ir ļoti liels retums.
Bārtā top “Mazmājiņa”
Bārtas amatierteātris ar lielu interesi ķēries pie Kristiānas Štrāles-Dreikas skeča “Mazmājiņa” iestudēšanas, pirmizrādi plānojot maija beigās vai jūnija sākumā.
“Kad izlasīju šo viencēliena ludziņu, man iepatikās, ka tajā mazajā skečiņā ir daudz kas, kas ar mums šobrīd dzīvē notiek gan valsts mērogā, gan arī pašiem cilvēkiem. Darbība var notikt jebkurā vietā, gan pilsētā, gan laukos, vairāk gan laukos, jo apspēlēts ir objekts mazmājiņa, sirsniņmājiņa. Mums visa darbība attiecas uz mūsu pašu Bārtas ciematiņu,” stāsta Bārtas amatierteātra režisors Juris Āboliņš.
Skatē bārtenieki rādīja Leldes Stumbres lugu “Laimīgā Blūmentāle”, kur trīs draudzenes ierodas jūrmalā, lai nosvinētu dzimšanas dienu, bet tad viena no viņā ierauga jūrā laivu, kurā guļ pilnīgi kails vīrietis.
“Žūrija novada skatē novērtēja atzinīgi. Tā bija psiholoģiski smaga drāma. Aktrisēm ļoti patika mēģinājumu process. Jau uztraucos, vai pārāk nenomoku ar lugas analīzi un iestudēšanas procesu. Vairāk runājām nekā aktrises ko darīja. Kad vēlāk pārrunājām, ko darām, sapratu, ka viss ir pareizi. Arī laukos aktieriem patīk ne tikai uz skatuves spēlēt, bet arī analizēt, pētīt un saprast,” novērojis J. Āboliņš.
Vienā no pēdējiem mēģinājumiem bijuši astoņi aktieri. J. Āboliņš uzskata, ka kolektīvs Bārtā ir pietiekami liels, lai varētu iestudēt un strādāt. Nepieciešamības gadījumā ir iespējas vēl piesaistīt cilvekus, ko pierādīja 2018. gada izrāde. Kad tika iestudēta Jaunsudrabiņa “Baltā grāmata”, tad iesaistījušies gandrīz visi Bārtas iedzīvotāji – bērni, pieaugušie, etnogrāfiskais ansamblis.
Dubeņos domā jaunās izrādes nosaukumu
Dubeņu amatierteātris šobrīd domā nosaukumu savai jaunai izrādei, lai tas būtu tāds, kas piesaistītu publiku. Režisore Sabīne Gilma Ulmane kopā likusi dažādus raibus notikumus, kas notiek Jāņu naktī. Jaunā izrāde dienas gaismu piedzīvos 17. jūnijā Gaviezē, bet Līgo vakarā priecēs iedzīvotājus Dubeņos.
S.G. Ulmane priecājas, ka šobrīd viņai Dubeņos ir liels kolektīvs – 12 aktieri. Nākuši klāt jauni dalībnieki un šobrīd it pat divi vīrieši. Teātri Dubeņos spēlē vidējās paaudzes aktieri – skolotājas uin bērnu dārza vadītājas.
Pērn Dienvidkurzemes novada skatē Dubeņu amatierteātris spēlēja Andra Niedzviedža izrādi “Viņa ir īstā, muterīt”. “Mēs dabūjām otro pakāpi, jo moderns autors. Kurzemē ne visai, bet vairāk Vidzemē un Zemgalē iecienīts. Mums viņš ļoti patīk. Nākamgad uz skati arī ar šī paša autora darbu dosimies. Vērtējums mums bija labs! 36 punkti no 40. Visiem novadā bija otrās vai pirmās pakāpes diplomi. Trešā pakāpe nebija nevienam. Mums ir ļoti labi kolektīvi,” uzskata režisore.
Izrāde “Viņa ir īstā, muterīt” paspēta nospēlēt piecas reizes. Šobrīd aktieri ir iespēlējušies. S.G. Ulmane cer, ka būs vel kādi uzaicinājumi doties spēlēt izrādi.
Kalvenē spēlē tikai vietējie
Arī Kalvenes kultūras nama amatierteātris “Nebēda” savai jaunai izrādei izvēlējies A. Niedzviedža darbu “Viņa ir īstā, muterīt!”, kam pirmizrāde tradicionāli būs Lieldienu laikā. Pirmizrāde būs 8. aprīlī.
“Vairāk skatos pēc tā, kas man ir aktieri. Lai būtu tāds gabals, kas patīk lauku cilvēkiem. Nu jau ir finiša taisnē. Piespicējam, lai varam jau sākt nākamo,” stāsta režisore Daiga Freimane.
Kalveniekiem vēl viena tradīcija ir ikgadu jaunu izrādi spēlēt Jāņos. Tā būs arī šogad. “Nebēda” labos apstākļos iestudē divas izrādes sezonā. Lieldienās gaidāmo pirmizrādi kalvenieki pēc tam aprīlī spēlēs Aizputes pagastā, kā arī Kuldīgas novada Rudbāržos un Nīkrācē.
Uz Dienvidkurzemes novada skati “Nebēda” gan netika, jo bija veselības problēmas.
“Pamatkodols man ir stabils. Skatāmies pēc apstākļiem un aicinām klāt. Uz Jāņiem vienmēr vīru lomās pieaicinām. Visi mums vienmēr ir kalvenieki,” lepojas D. Freimane. Viņa piebilst, ka aktieri pirmizrādi gaida ar uztraukumu, jo savu skatītāju priekšā vienmēr ir īpaši spēlēt. Turklāt pēdējo reizi kolektīvs uz skatuves kāpa pērn Jāņos.
Aizputes Tautas teātris pandēmijā piesaista dalībniekus
Aizputes Tautas teātris jau divas reizes paspējis nospēlēt jauno izrādi – A. Niedzviedža “Jūras gaisu”, gan Aizputes kultūras namā, gan Apriķos. 7. aprīlī izrāde tiks spēlēta Laidos.
“Ļoti grūti ir atrast lugas priekš amatierteātriem, lai nebūtu sarežģītas, lai cilvēkiem būtu viegli saprotams. Uzgāju Niedzviedzi, kas raksta tieši amatierkolektīviem. Priekš mūsu sastāva bija kā radīta, par cik man bija 60 gadu jubileja. Galvenajam varonim ir 60 gadi. Šoreiz pašam ir lielākā loma,” stāsta Aizputes Tautas teātra režisors Igors Māters.
I. Māters norāda, ka tieši pandēmijas laikā izdevās būtiski palielināt kolektīva skaitu. Tad ierobežojumu laikā cilvēkiem bija vairāk brīvā laika. Mēģinājumi notika ar distancēm un uz trepītēm. Šobrīd kolektīvā ir aptuveni 13 cilvēki.
“Sāku, kad bijām tikai četri. Lielās režisores Karmenas Austrumas laikā bijām liels pulciņš. Pēc viņas aiziešanas Aizsaulē viss paplaka. Viens pamēģināja vadīt, tad otrs,” stāsta I. Māters, kurš Aizputes Tautas teātri vada jau četrus gadus.
Dienvidkurzemes novada skatē Aizputes Tautas teātris rādīja Monikas Zīles izrādi “Džentlmenis ar pannu”. “Liepājas žūrijai it kā izrāde patika, bet viņiem ir savs profesionālais skatījums, ko viņi grib sagaidīt no amatieriem. Tālāk mūs nevirzīja, lai gan tāds nebija arī mūsu mērķis,” norāda I. Māters.
Nīcā izvēlas konkursa labāko darbu
Nīcas amatierteātris šobrīd strādā pie Ineses Tālmanes lugas “Cerību ēna”. Tā ir pēc R.Blaumaņa noveles “Nāves ēnā” par tām, kas gaidīja krastā. Darbs 2021. gada Latvijas Nacionālā kultūras centra lugu konkursā ieguva pirmo vietu.
Nīcas amatierteātra režisore Daina Kandevica pirmizrādi plāno jūnija sākumā. Viņa norāda, ka šo darbu piedāvā Nacionālais kultūras centrs.
Dienvidkurzemes novada skatē Nīcas amatiertreātris nepiedalījas, jo jau pērn savu izrādi “Tās dullās Paulīnes dēļ” rādīja lielajai žūrijai reģiona skatē. Tad vēl eksistēja pandēmijas ierobežojumi. Teātri, kuriem bija iestudējumi, rādīja tos reģiona skatē.
Savu novērtējumu Nīcas amatierteātris gan nav uzzinājis. “Tas kļuvis par lielu valsts noslēpumu. Tas nez kāpēc vairs netiek izpausts.
Kādreiz visi rezultāti bija brīvi pieejami Nacionālā kultūras centra mājaslapā. Rezultāti tika sūtīti kultūras pārvaldēm. Tagad nevienam neko vairs nesūta,” stāsta D. Kandevica.
Režisoriem pašiem jātiek skaidrībā
Pagājušā gada decembrī Aizputē un Priekulē notika pirmā Dienvidkurzemes novada skate, kurā kolektīvus vērtēja Liepājas režisori D. Kandevica un Juris Ločmelis.
“Mums bija mērķis apskatīt, konstatēt, kas pašlaik pēc visiem ierobežojumiem notiek amatierteātros. Piedalījās visi, kas kaut ko varēja parādīt, kas katram uz to brīdi ir. Divas izrādes izvirzījām uz reģiona skati. Tās veiksmīgi sevi parādīja. Bet atkal valsts noslēpums, kāpēc vecpilnieku muzikālais iestudējums netika izvirzīts uz Dziesmu svētku mazo estrādi Vērmaņdārzā. Tas ir nesaprotami. Man liekas, ka Nacionālais kultūras centrs nav ticis skaidrībā, kādam mērķim un kādam nolūkam tas šīs skates rīko. Kam no tām kas ir jāiegūst. Katrā gadījumā teātri no tā neko negūst. Varbūt kādu baudu gūst žūrija, sarājot, vai sevi pretnostatot tiem cilvēku mēģinājumiem kaut ko darīt,” stāsta D. Kandevica.
“Gada izrādes 2022” reģionālie rezultāti ir palikuši valsts noslēpums, kurus zina vienīgi Nacionālais kultūras centrs.
“Vecpilnieki! Ļoti svarīgi! Es to drēbi zinu! Zinu, cik svarīgi ir īstajā brīdī īsto kolektīvu atbalstīt un pavirzīt un pateikt tam, jā, tas ir labi, ko jūs darāt. Jā, tā vajag! Tādā kārtā arī Aizputes vidusskolas skolotāju teātris tika pavirzīts uz priekšu. Viņi tur pilnīgi bez līdzekļiem un atbalsta. Viņi reģiona skatē guva labas atsauksmes. Viņiem tagad novadā būtu atbalsts jāatrod. Tas noteikti būs. Tāda manā izpratnē ir skates jēga. Palīdzēt kolektīviem, teātriem, palīdzēt cilvēkiem, kas kaut ko grib darīt. Protams, ka kaut kas var nesanākt, bet tāpēc jau ir vērtētāji, speciālisti, eksperti, kas palīdz tikt skaidrībā. Kas ir nesanācis, kāpēc, kas ir labais. Katrā lietā, darbā var atrast kaut ko ļoti labu un pozitīvu,” uzskata Dienvidkurzemes novada skates žūrijas pārstāve.
D. Kandevica ir pārliecināta, ka šobrīd Dienvidkurzemes novadā režisoriem ir ļoti sarežģīti. “Viņiem neatsūta nekādas kultūras vērtības no augšas. Koriem kas nekait. Atsūta labākās dziesmas, kas ir jāiemācās un tiks uz Dziesmu svētkiem. Viņi līdz ar to dzied vērtīgāko repertuāru, kāds ir. Tāpat ir deju kolektīviem. Amatierteātru režisoriem pašiem ir jātiek skaidrībā, ko viņi var, ko grib. Kāda ir viņa izpratne, kas cilvēkiem šobrīd ir jārāda. Kam ir jātērē savs brīvais laiks. Vai kādām lētām muļķībām, jo arī komēdijas ir dažādas kvalitātes. Ja nākam pa vakariem un tērējam savu laiku, enerģiju un sirdspukstus, tad lai tas tiešām būtu vērtīgi. Lai arī amatierteātra kustība būtu kultūras vērtība. Uz to ir jāvirza visa mūsu amatieru kustība,” piebilst D. Kandevica.
Amatierteātri Dienvidkurzemes novadā
- Grobiņas amatieru teātris no 3. oktobra otrdienās plkst.17:30, Zentas Mauriņas piemiņas istabās
- Dubeņu amatieru teātris no 4. oktobra otrdienās plkst.13, Dubeņu PII zālē
- Amatierteātris “Nebēda” no 5. oktobra plkst. 18.30, Kalvenes k/n
- Amatierteātris trešdienās plkst. 20, Lieģu k/n
- Rucavas amatierteātris otrdienās, ceturtdienās plkst.19, Rucavas k/n
- Vaiņodes amatierteātris otrdienās, ceturtdienās plkst.19, Vaiņodes k/n
- Amatierteātris “Vai, mīļā!” ceturtdienās plkst.10, Vecpils k/n
- Amatierteātris “Dīvatrons” pirmdienās plkst.19, Durbes k/n
- Vērgales amatierteātris ceturtdienās plkst.18, Vērgales k/n
- Nīcas amatierteātris pirmdienās plkst.19, Nīcas k/n 3. st.
- Gramzdas amatierteātris pirmdienās un trešdienās plkst.19, Gramzdas t/n
- Priekules amatierteātris otrdienās plkst.19, Priekules k/n
- Pieaugušo dramatiskais kolektīvs ceturtdienās plkst.19, Pāvilostas k/n
- Bārtas amatierteātris otrdienās, ceturtdienās plkst.19, Bārtas k/n
- Aizputes amatierteātris “Skabarga” svētdienās, pirmdienās Aizputes k/n
- Aizputes Tautas teātris otrdienās, ceturtdienās plkst.19 Aizputes KN
Foto un video – Uldis Dobelis
SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “ReKurZeme”.
Reklāma