uldis.dobelis
Pavadīts interesants un krāsains laiks, portālam “ReKurZeme” stāsta Nīcas sieviešu kora dalībnieces, svinot sava kora 50 gadu jubileju. Savu apaļo jubileju Nīcas sieviešu koris kopā ar draugiem izdziedāja koncertā “Dziesma, ar ko tu sācies?”.
Nīcas sieviešu koris savu vērienīgo jubileju izdziedāja skaistā koncertā Nīcas kultūras namā kopā ar Nīcas vīru kori (diriģents, XXVII Vispārējo latviešu dziesmu svētku Goda virsdiriģents Jēkabs Ozoliņš), Liepājas sieviešu kori “Aija” (diriģente Gunta Vite), RTU vīru kori “Gaudeamus” (diriģents, XXVII Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss), mūziķi Normundu Kalniņu (taustiņi), Raiti Eleri (kontrabass) un Edgaru Kārkliņu (saksofons). Pasākumu vadīja Maija Kalniņa.
No pirmsākumiem viena dalībniece
Jubilejas koncertā izskanēja pazīstamas un savu popularitāti iemantojušas latviešu komponistu – Imanta Kalniņa, Ērika Ešenvalda, Selgas Mences, Zigmara Liepiņa, Romualda Jermaka, Valda Zilvera, Valta Pūces, Jura Vaivoda, Emīla Dārziņa un Ainara Virgas dziesmas, kā arī viens no slavenākiem operas “Nabuko” muzikālajiem fragmentiem – ebreju vergu kora “Lido, doma, zelta spārniem…”. Koncerta izskaņā visi kori vienojās kopīgā dziedājumā “Dziedot dzimu, dziedot augu” Alfrēda Kalniņa apdarē, Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesmā” un citos skaistos skaņdarbos.
Jubilejas koncerta noslēgumā bija Nīcas sieviešu kora iepriekšējo diriģentu un koristu godināšana. 50 gadu laikā Nīcas sieviešu kori ir vadījuši seši diriģenti: Ludvigs Leitis, Laima Pavītola, Skaidrīte Starka, Līga Amerika-Ansiņa un Inese Egle, Antra Berga.
Kormeistares – Zeltīte Puško, Kristīne Kuļikova, Selga Puķīte, Inese Egle, Justīne Siksna.
Dziedātāju lielākais notikums un gandarījums ir Dziesmu svētki. Kopš dibināšanas brīža, nīceniecēm tie bijuši desmit – 1973.,1978.,1980.,1985.,1990.,1993.,1998.,2009.,2013.,2018.
No pašiem pirmsākumiem līdz šai dienai kora sastāvā ir vienīgi Ieva Žodziņa. 45 gadus korī dzied Vija Sudmale, bet 44 gadus – Inese Kalnišķe.
Kavētājas cēla no gultas laukā
Koris dibināts 1972. gada oktobrī un jau nākamajā vasarā, sava pirmā diriģenta L. Leiša vadībā, piedalījies Dziesmu svētkos. Diriģents L. Leitis – “cilvēks, kurš koru dzīvei veltīja sevi visu un par kuru dzirdēts tik daudz siltu un sirsnīgu vārdu: uzņēmīgs, prasmīgs, omulīgs, saprotošs, sirsnīgs. Ne viena vien dziedātāja dziedājusi tikai Leiša dēļ. Organizējot kori, viņš apbraukājis vai visus kolektīvus, mājas, pat saviesīgos pasākumos klausījies, kura labi dzied, tā tūdaļ aicinājis uz kori. Izdevies saorganizēt kārtīgu kori – ap 50 sievām. Diriģents bija stingrs. Mēģinājumu kavētājas tas cēlis gandrīz vai no gultas laukā”, teic I. Žodziņa.
Vēlākos gadus kori vadījušas Laima Pavītola, Skaidrīte Starka, un veselus 30 gadus Nīcas sievām dziedāt mācīja Līga Amerika-Ansiņa.
“Man šķiet, ka Līgas laikā ir sasniegta vislielākā izaugsme. Laiks, kamēr Līga ir kopā ar kori, ir ļoti bagāts ar koru ceļojumiem. Cieša draudzība korim izveidojusies ar Nīcas vīru kori. Kāpēc mums svešus meklēt, ja ir pašām savējie? Rīkojam kopīgus koncertus un jautras svinēšanas. Pie sevis Nīcā esam uzņēmuši draugus no Sicīlijas, Vācijas pilsētas Daunas, Kopenhāgenas. Neaizmirstams ir viesu prieks par Latvijas saulrietu jūrā. Arī košā Francijas pērle Nica mūs ir uzņēmusi. Un kur nu vēl plašais konkursu klāsts Ventspilī!”
Dodas skaistos koncertizbraukumos
Nīcas kori ārzemju koncertizbraukumos devušies vairākkārt un katrs brauciens ir ar kaut ko īpašs. Braucieni saliedē kolektīvu, bagātina garīgi, izveidojas un folklorizējas vien koristiem saprotami izteicieni un visas nākamās sezonas garumā ir ko atcerēties.
Nīcas sievas dziedājušas Dānijā, Zviedrijā, krustu šķērsu izbraukāta Polija, pabūts Slovākijā, Bavārijā /Vācijā/ un Austrijā, Ungārijā, Francijā, Itālijā, Sanktpēterburgā un Lietuvā.
Un visur, kur pabūts, Nīcas tautas tērpos tērptie koristi sveikti ar skaļiem aplausiem un sajūsmas saucieniem. “Rīgā Dziesmu svētku laikā Nīcas tautastērpi piesaistīja īpašu uzmanību. Kā zināms, daudzi kolektīvi – gan dziedātāji, gan dejotāji, izmanto nīcenieču košos brunčus. Taču tad, kad Rīgā parādās īstās Nīcas tautumeitas, uz pārējo fona viņas nevar palikt nepamanītas un pseidonīcinieces īstajām kurzemniecēm blakus nobāl. Tikai īsta Nīcas sieva un meita mācēs nēsāt sava novada tautastērpu tā, lai visi Rīgas puiši un vēl no citiem novadiem sabraukušie atskatītos un atzinīgi iesvilptos.”/ Kursas laiks” 11.09.2008.”/.
No 2020. gada kori vada A. Berga, viņai palīdz kormeistare J. Siksna. Kora sastāvā pašlaik ir 30 dalībnieces.
Satuvina skaistie ceļojumi
“Mēs abas dziedājām otrajos altos. Mirdza bija vilcēja, es līdzi dziedātāja,” portālam “ReKurZeme” stāsta Baiba Verbele, kas korī pavadījusi četrus gadus. Mirdza Upīte piebilst, ka viņas stāžs ir daudz lielāks – 20 gadi. “Atmiņas ir superīgas. Ja būtu veselība, vēl varētu dziedāt,” teic kora kādreizējā dalībniece.
B. Verbele atminas, ka viņas laikā pārdomāti bija tas, ka altus diriģēja L. Amerika-Ansiņa, bet soprānus atsevišķi I. Egle. “Toreiz bija visādi pasākumi. ballītes un izbraucieni. Protams, visvairāk atmiņā ir palikuši “Rīgai 800″. Tie bija skaisti svētki,” iespaidos dalās B. Verbele. Viņai tajā laikā bijuši mazi bērni, tāpēc ekskursijas izpalikušas. M. Upīte norāda, ka nīcenieces kopā pabijušas Dānij,a Zviedrijā, Polijā, Austrijā, Vācijā un citviet.
“Lieta tāda, ka es esmu dejotāja pēc būtības. Es labāk dejoju nekā dziedu, tas ir noteikti. Korī nonācu, jo man patika pašdarbība, vēl joprojām patīk. Es šobrīd dejoju Liepājā, senioru deju kolektīvā “Sidrabvilnis”. To daru labāk nekā dziedu,” piebilst B. Verbele.
Sigita Čirkše un Daina Cērpa stāsta, ka padsmit gadu laikā Nīcas sieviešu korī ir pavadīts interesants un krāsains laiks. Kora dalībnieces ir satuvinājuši skaistie ceļojumi. “Esam īpašas ar tautas tērpu, ko kopē visa Latvija, arī ar šerpo raksturu. Ja kādi jautājumi jāizlemj, tad visādi iet,” stāsta kora dalībnieces.
Foto un video – Uldis Dobelis
SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “ReKurZeme”.
Reklāma