uldis.dobelis
Priekules dzimšanas dienas svinības sestdien, 11. februārī, Priekules kultūras namā izvērsās par mazajiem dziesmu svētkiem. Priekulnieki svētku reizē dziedāja, dejoja un sumināja savus aktīvākos pilsētniekus.
Vēl jauni uz Latvijas fona
Priekules dzimšanas dienas svētku sarīkojumu “Rit laika rats” iesāka sieviešu koris “Priekule”, bet turpināja vēl viens no Priekules lepnumiem – vidējās paaudzes deju kolektīvs “Duvzare”. Abi kolektīvi gatavojas XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, kas šovasar notiks Rīgā.
Priekulnieki svinēja pilsētas 95. dzimšanas dienu. “Esam ļoti jauni, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām. Salīdzinot, Latvijas vecākā pilsēta ir Ludza, kas šogad svinēs 846 gadus. Pilsēta esam mēs, kas te dzīvojam, strādājam visdažādākos uzņēmumos un iestādēs. Mācāmies skolā, dodamies uz bērnudārzu, uz mūzikas skolu, dziedam, dejojam, spēlējam teātri kultūras namā, kā arī sportojam, skrienam, braucam ar riteņiem un auto, sitam bumbu un bīdam kauliņus novusā. Svētdienā aizejam uz baznīcu. Pilsēta, tie esam mēs, tādēļ šie svētki ir katram no mums,” priekulniekus uzrunāja Priekules pagasta un Priekules pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Razma.
A. Razma priekulniekiem vēlēja veselību un būt vēl aktīvākiem, piedalīties pilsētas pasākumos. “Lai visiem veselība, lai varam mūsu pilsētu darīt košu, pamanāmu un sakārtotu. Lai prieks mums te dzīvot, strādāt un mācīties, lai mums katram savs Ikara sapnis,” svētku reizē vēlēja pilsētas pārvaldnieks.
A. Razma stāsta, ka pavasarī pilsētā sāksies vairāku ietvju bruģēšana. Tiks uzsākta projektēšana atkritumu laukumam Baznīcas ielā.
Pirmie saņem pašvaldības apbalvojumus
Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols uzsvēra, ka priekulnieki novadā ir pirmie, kas aizsāk svētku svinēšanu, kā arī pirmie, kas saņēma pašvaldības apbalvojumus – Goda rakstu, Atzinību un Pateicību.
Goda rakstu pasniedza Inesei Rozentālei par Dienvidkurzemes novada produkcijas popularizēšanu Latvijas un starptautiskajās pārtikas izstādēs un par aktīvu sabiedrisko dalību Priekules kultūras dzīvē.
Atzinība tika Aļģirtam Valužim un Mārtiņam Gulbim-Švānam par Priekules MTB un Latvijas mežu MTB velomaratonu organizēšanu, popularizējot Priekules pilsētu Latvijā un Lietuvā.
“Gads bija spraigs un piepildīts. Notikās gan desmitais Priekules maratons, gan Latvijas Valsts mežu maratons. Priekules maratonu riteņbraucēji pazīst, regulāri pie mums ierodas, jo esam vieni no pirmajiem pavasarī. Arī Latvijas valsts mežu maratonā mums dalībnieku netrūka,” stāsta A. Valužis. Viņa uzdevums Priekules riteņbraukšanas sacensībās ir trases veidošana.
“Lai sacensības Priekulē varētu notikt, ir milzīgs darbs ieguldīts. Uz katrām sacensībām darbs divu mēnešu garumā, esam vesela komanda,” piebilst A. Valužis.
Pasniedz Pateicības
Priekules dzimšanas dienas svinībās tika pasniegtas arī Pateicības. Vaclovs Kadaģis to saņēma par par ilggadīgu materiālo atbalstu Priekules pilsētas sarīkojumu nodrošināšanā kultūras, sporta, tūrisma un izglītības jomā.
Marinai un Andim Eveliņiem Pateicība tika par atbalstu Priekules Mūzikas un mākslas skolas padomes darbā un svētku dāvanu ziedojumu skolas audzēkņiem. ,
Ivonnai Rozentālei Pateicība tika par Priekules Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu teicamu sagatavošanu valsts un starptautiskajos konkursos. Savukārt Zentai Siksnai par augstu profesionalitāti un ieinteresētību darbā ar skolēniem Priekules vidusskolā daudzu gadu garumā.
“Mēs vēlamies pateikties ikvienam, kas savas darba dienas pavada Priekulē, kas uzrauga pilsētas kārtību gan svētkos, gan ikdienā, kas rūpējas par savu dzīves vietu un domā par pilsētas kopējo veidolu,” stāsta Priekules pilsētas kultūras pasākumu organizatore Rigonda Džeriņa.
Svinīgajā pasākumā ar svētku programmu uzstājās Katrīna Dimanta un grupa “Zeltrači”. Koncerts izvērsās par mazajiem dziesmu svētkiem. Uzstājās arī deju studija “Ķiņķēziņi”.
UZIŅAI
Mazie priekulnieki sveiks savu pilsētu svētkos 18. februārī, piedaloties deju studijai “Ķiņķēziņi”, popgrupai “Pipari”, Priekules vidusskolas dejotājiem, Kalētu pii audzēkņiem un deju draugiem no Medzes kultūras nama “Medzīši”.
Foto un video – Uldis Dobelis
SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “ReKurZeme”.
Reklāma