Liepājas Rietumkrasta vidusskola pēdējo divu gadu laikā uzlabojusi savu situāciju, no skolas, kur dominēja vardarbība, kļūstot par drošu un sakārtotu vidi. Liels nopelns tajā ir skolas atbalsta komandai, kas pērn rudenī tika sumināta pasākumā “Latvijas gada skolotājs 2025”.
Balva “Latvijas Gada skolotājs 2025” Latvijas Universitātes Lielajā aulā svinīgi tika pasniegta arī divās komandu nominācijās. Par labāko skolas atbalsta komandu tika atzīta tieši Liepājas Rietumkrasta vidusskolas komanda, kas “iedvesmo skolēnus nepadoties”, izceļ skolas audzēkņi.
Lēmums – atrast savu nišu
“Atbalsta komanda skolā bija arī iepriekš. Mēs sākām šeit strādāt 2024. 2. janvārī. Tad atbalsta komandā nepilnu likmi bija speciālais pedagogs un sociālais pedagogs un pavisam nedaudz logopēds. Psihologs šajā skolā nebija gadiem bijis. Tajā pašā laikā viena trešā daļa skolēnu šeit bija iekļaujošas izglītības skolēni – ar mācību grūtībām vai uzvedības problēmām, reizēm gan, gan, ar valodas barjeru. Šeit bija skolēni, kuriem bija vajadzīgs atbalsts. Atbalsta personāls bija ļoti mazs, skolēni vajadzīgo nesaņēma. Līdz ar to bieži vien mācību grūtības pārnesās uz uzvedības problēmām. Tajā brīdī situācija bija katastrofāla. Skolotāji bija emocionāli izdeguši. Viņi neredzēja, kā situāciju var saglābt. Bērni bija pašplūsmā. Vardarbība bija norma. Arī skolotāji to bija pieņēmuši, ja galīgi nesit nost, toreizējo situāciju atminas Rietumkrasta vidusskolas direktora vietniece iekļaujošas izglītības attīstības jautājumos Iveta Mūrniece.
Viņa norāda, ka jau pirmajā pusgadā pārmaiņas tika sāktas ar divu psihologu dabūšanu, katru uz puslikmi. Sadarbībā ar Liepājas pašvaldību un izglītības pārvaldi tika piešķirts papildus finansējums, lai skolai būtu jaudīgs atbalsta personāls, lai situāciju varētu saglābt.
“Ja paskatāmies uz priekšvēsturi, tad skolai 2023. gada izskaņā bija akreditācija, kur rezultāti bija ļoti vāji. Pastāvēja iespēja skolu neakreditēt. Pašvaldībai bija jāpieņem lēmumu, ko darīt. Rezultātā mēs – Liepājas Raiņa vidusskola – tikām aicināta kā kaimiņskola, kas varētu sniegt atbalstu skolas sanācijā. Tika izstrādāts plāns, izveidota stratēģiskās attīstības padome, kurā atradās izglītības pārvaldes speciālisti, Liepājas Raiņa vidusskolas vadības komanda un Liepājas Rietumkrasta vidusskolas vadības komanda. Kopā tika uzbūvēts kartējums, domu karte, kas ir būtiskie jautājumi, kas ir jānosedz, kā skola varētu attīstīties, kāda tam būtu finanšu ietilpība,” stāsta Liepājas Rietumkrasta vidusskolas direktora pienākumu izpildītājs Kārlis Strautiņš.
Toreiz tika pieņemts lēmums, ka skolai ir jāatrod sava niša. “Tā mums šajā gadījumā ir alternatīvās izglītības forma kā Montesori izglītība. Šobrīd jau ir pirmā un otrā klase. Trešai klasei, kas būs jaunā pirmā klase, ir ļoti liels pieprasījums. Skolu saņēmām ar 500 skolēniem, šobrīd ir 300. Mēs sapratām, kas būtu nepieciešamie speciālisti, uzbūvējām ideālu karti no speciālistu viedokļa. Redzējām, ka nepieciešami divi psihologi, divi sociālie pedagogi, speciālais pedagogs, ergoterapeits, mūzikas terapeits, logopēds. Rezultātā mums ir divas psihologu likmes, bet ir trīs psihologi, divi sociālie pedagogi. Mums ir divi logopēdi, no kuriem viens ir arī disleksijas speciālists, sonorikas terapeits, šādā jaudīgā komandā strādājot, pašvaldībai papildus ieguldot līdzekļus, tiek radīts jauns rezultāts,” atklāj K. Strautiņš.
Viņaprāt, ļoti būtiski, ka atbalsta komandai ir savs vadītājs, kas komandu satur kopā. “Jāsaka – milzu atbalsts ir mana vietniece Iveta Mūrniece. Vēl viena būtiska atslēga bija pedagogu palīgi. Mums izdevās panākt, ka skolā ir deviņas pedagogu palīgu likmes, kas dzīvē ir padsmit cilvēki, kas ir piekomandēti un dažādās reizēs dažādi miksējas, lai nebūtu pieradums pie vienas klases. Viņi sniedz jēgpilnu efektīvu atbalstu. Piemēram, viens no rezultātiem, ko ieraudzījām, ka 2024. gada jūnijā devīto klasi nebeidza 12 skolnieki, bet pēc gada 2025. gada jūnijā nebeidza vairs tikai trīs. Šeit viena no atslēgām, ko veiksmīgi izdevās atrisināt – pedagogu palīgi ne tikai pārnākuši no pirmsskolas vai no citām profesijām, bet daļa pedagogu palīgi bija izbijuši skolotāji, kas var sniegt ļoti mērķtiecīgu atbalstu tieši tiem bērniem, kuriem pastāv risks skolu nebeigt,” uzsver Liepājas Rietumkrasta vidusskolas direktora pienākumu izpildītājs.
Izvēlas Montesori mācību pieeju
Liepājas Rietumkrasta vidusskolas atbalsta komanda, lai situāciju uzlabotu, izmantoja dažādus individuālus un nestandarta risinājumus bērniem, kam bija uzvedības problēmas vai nopietnas mācību problēmas, kas katru dienu no rīta līdz vakaram nespēja atrasties skolas solā.
Vērtīgs resurs bija pedagogu palīgi. Pateicoties viņiem, skolā bija iespēja veidot individuālus stundu sarakstus, konsultāciju grafikus, pielāgot atbalstoši katra bērna vajadzībām.
“Valstiski pedagoga palīga finansējums beidzas līdz ar ceturto klasi, līdz sestai klasei daļēji. Taču dzīves nepieciešamība jau ir krietni tālāk, skolēnam ir jābūt atbalstam visā spektŗā. Pateicoties Liepājas pašvaldības atbalstam, mēs to varam izdarīt,” piebilst K. Strautiņš.
Viņš piekrīt I. Mūrnieces teiktajam, ka sākotnējā aina Rietumkrasta vidusskolā bija ļoti skarba. Vardarbība bija gluži vai ikdiena, gan fiziskā, gan verbālā vardarbība. “Jebkura fiziskā vardarbība visbiežāk sākas, kad kāds kādu ir kaut kā nosaucis. Tāpēc mums bija skaidrs, ka jāmeklē alternatīvas izglītības formas, kas ir Montesori, kur skolēni katrs strādā savā tempā. 2024. gada 1. septembris, pirmā Montesori klase. Ieejam klasē, tur mammas novilkušas savas augstpapēžu kurpes sēž un paklāja kopā ar savu bērnu zīmē pirmā mācību gada mērķus, sasniegumus. Stāvu augstāk ir klasiskā klase, kur vecāki ir aiz durvīm, iekšā sēž skolēni, rociņas salikuši. Nav ne labi, ne slikti, jo mēs esam dažādi. Šo skolu vislābāk raksturo dažādības pieņemšana,” teic skolas vadītājs.
Problēmas nerisina vēstuļu sarakstē
“Viena no būtiskākajām lietām, ko atbalsta komanda izdarīja – transformēja bieži vien skolu piekopto praksi: “Mēs galā paši tiksim, kur netiekam, to paslaukām zem tepiķīša. Gan jau kaut kad problēma uzsūksies”. Šeit jāuzsaka atbalsta komanda par drosmi, piemēram, nevis izvairīties no Bērnu aizsardzības centra, bet būt gana drosmīgiem un zvanīt un teikt. Mums ir problēma, kā jūs iesakat rīkoties. Tajā brīdi Bērnu aizsardzības centrs kļūst par sadarbības partneri, nevis uzraugošu iestādi, bet atbalstu, kas brauc un strādā ar kolēģiem un skolniekiem, analizē dažādas situācijas, kļūst par vērtīgu resursu,” stāsta K. Strautiņš.
Liepājas Rietumkrasta vidusskola iesaistījusies arī KiVa staprtautiskajā antibulinga programmā. “Tā ir vēl viena ļoti būtiska lieta, ko izdarījām. Ļoti būtiska ir arī starpinstitūciju sadarbība. Individuālu gadījumu risināšanai. Arī profilakse. Līdz tam strādāja uz kādiem konkrētiem gadījumiem, šobrīd lielu uzsvaru pievēršam profilaksei – gan caur šīm programmām, gan arī sociālais pedagogs un psihologs iet un vada nodarbības pa klasēm, strādā ar skolēniem grupās un individuāli,” atklāj I. Mūrniece.
K. Strautiņš papildina, ka viņa kabinetā pie viena galda sēž pašvaldības policija, Valsts policija, bāriņtiesa, sociālais dienests, izglītības pārvaldes speciālisti, vecāki, iespējams, arī jaunietis. Problēma tiek risināta šeit, nevis atrakastoties ar vēstulēm.
“Tajā brīdī, kad vecāks mēģina kaut kā izlocīties, kad viņš savu bērnu nevar aizvest pie psihologa, vai tur rinda, vai vēl kaut kas, tad atbildīgais speciālists ar telefonu uzreiz piezvana un noskaidro. Vecāks tad ir ļoti īsā pavadā. Nav vairs iespējas izlocīties. Protams, ir gadījumi, kad vecāki atsakās sadarboties. Tas ir tas sarežģītākais. Redzējām gadījumus, kad vecāks spēlē pret sava bērna komandu. Situācijas, kad vecāki atsakās rīkoties, jo viņiem nav nauda. Mēs esam gatavi liet benzīnu un braukt. Tas ir darīt aiz robežas, vairāk nekā paredz noteikumi. Aiz katra gadījuma saskatām bērnu, kas notiek viņa mājās – kur 11 dzīvo vienā dzīvoklī, kur patēvs nekad nav mājās vai mamma nemīl savu bērnu. Tas maina redzējumu par lietu pēc būtības. Tad nāk talkā tie nestandarta risinājumi, ko atbalsta komanda dara, kur ir individuālie plāni. Nāk pēc stundām uz skolu, lai tiktu galā ar tiem mācību priekšmetiem, kas ir kritiski svarīgi. Ir lietas, kur bērns strādā attālināti, lai neapdraudētu sevi un citus. Tas ir domāt drusciņ citādāk,” stāsta K. Strautiņš.
Ķerīša vietā dara citādāk
Liepājas Rietumkrasta vidusskolas atbalsta komandas galvenā atslēga ir darīt citādāk, būt fokusā uz rezultātu. Ne tikai darīt ķeksim, savākt datus, ka skolā ir tik un tik gadījumi, bet katru gadījumu atrisināt pēc būtības un saprast, kas ir prioritāte.
“Pirms diviem gadiem savas darbības sākumā redzējām, ka katram pedagogam izpratne par to, kas ir svarīgāks, ir citāda. Kāds skolotājs skrēja skolēnam pakaļ pa skolu, gandrīz spēlējot ķerīti, lai viņš nāk uz stundu. Nevarēju saprast, kas tas ir, redzu, ka puika ar pieaugušo spēlē ķerīti. Viņam tā ir rotaļa, bet kundze ir aizelsusies. Tad ir jautājums, ko mēs ar to darām. Kļūt par apsmieklu un skraidīt pakaļ un pieņemt, ka tā ir mūsu atrakcija, vai risinām pēc būtības, iesaistām vecākus un saprotam, ko ar to darīt. Tad, kad dara īstās lietas īstajā laikā, tad arī sanāk. Dažkārt tas maksā dārgāk, bet tas ir tas, kas iedod rezultātu,” uzskata K. Strautiņš.
Bērniem tiek jaudīgs atbalsts
Šobrīd šo divu gadu laikā Liepājas Rietumkrasta vidusskola ir sakārtojusi savu telpu. Tā ir kļuvusi par skolu, kurā ir ļoti jaudīgs terapeitisks atbalsts, kas ir tiem skolēniem, kuriem ir dažāda veida mācīšanās grūtības. Ar skolas jaudīgo atbalsta komandu bērniem tiek palīdzēts tikt uz priekšu, atrodot katra individuālās plaisas.
Skolas vēl viens izaicinājums ir attīstīt alternatīvo izglītību caur Montesori mācību pieeju. Šobrīd tiek plānots, ka skolā rudenī būs divas pirmās klases. Šāda tuvakā skola Liepājai ir Striķu skola Saldus novadā.
“Šeit būtiski ir saprast, ka Montesori primāri nav iekļaujošas izglītības instruments. Daļa vecāku saprot, ka, ja bērnam ir kādas problēmas, tad viņam ir Montersori. Montesori ir labs instruments, lai to darītu, bet arī ļoti spējīgi un talantīgi jaunieši mācās mūsu Montesori klasēs, kur, piemēram, pirmajā klasē atnāca čalis un viņš jau reizina un dala. Blakus ir kāds, kurš vēl gluži neprot lasīt,” norāda K. Strautiņš. Viņš skaidro, ka mācību process ir regulēts nevis stundas pieejā, bet nedēļas ietvarā, katram darot savā tempā. Lielā atslēga uz motivāciju ir katram spēlēt spēli savā ātrumā.
Skolas vide kļūst drošāka
“Gribu akcentēt, ka skolas vide ir kļuvusi ievērojami drošāka, jo viena daļa skolēnu, kas bija augstā riska grupā, ir pabeiguši. Pārējie saņem tādu atbalstu, kāds viņiem ir nepieciešams. Līdz ar to viņu uzvedība ir koriģējusies, šobrīd šajā skolā ir tāpat kā jebkurā citā skolā,” pārliecināta ir I. Mūrniece.
Viņa novērojusi, ka nav vairs milzīgais procentuālais skaits skolēnu, kam būtu problēmas – īpaši ar uzvedību. “Esam ieguldījuši tiešām ļoti lielu darbu, arī sākumskolas klasēs savlaicīgi diagnosticējot skolēnus, kuriem ir mācību grūtības. Ja skolēns savlaicīgi saņem šo atbalstu, tad viņš jūtas pietiekami labi, viņam nav vajadzība izjaukt stundu vai darīt pāri klases biedriem vai skolotājiem”.
Katru pirmklasnieku rūpīgi izvērtē
K. Strautiņš piebilst, ka ļoti būtiska ir arī pirmo klašu modelēšana. Liepājā uz pirmo klasi skolnieks pretendē elektroniski, 1. februārī aizpildot pieteikumu. Viņi visi sabirst kādā no skolām.
“Tas komplekts ir tāds, kāds nu viņš ir. Skolas gaida septembri, tad ir adoptācijas nedēļa. Tad saprot, kas notiks, kad viss var būt par vēlu. Mēs esam izvēlējušies darīt citādāk. Tie, kas pie mums ir pieteikušies, tos ejam vērot uz pirmsskolas izglītības iestādēm, kā jaunietis strādā savā vidē. Pēc tam vecāki kopā ar jaunieti nāk pie mums. Iztaujājam vecākus, kāds speciālists pastrādā ar jaunieti, paskatās kā viņš rēķina, kā lasa, tad attiecīgi mēs visus jauniešus varam sakartēt un saprast, kā mums klase komplektējas. Kuram bērnam ir kādi traucējumi. Jāsaka liels paldies Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolai, no kuras aizguvām šo piemēru. Šis ir ļoti vērtīg rīks,” uzsver K. Strautiņš.
I. Mūrniece papildina, ka šādi ir iespēja savlaicīgi diagnosticēt, ka bērnam ir kādas grūtības. “Ja maijā ir saruna ar vecākiem, tad septembrī mums ir jau speciālistu atzinumi. Mēs jau zinām konkrēti, kāds atbalsts bērnam ir nepieciešams. Ja septembrī sāktu ar iepazīšanos, oktobrī saprastu, ka vecāki ir vajadzīgi uz sarunu, pēc tam pieraksts pie speciālistiem, tas ievilktos līdz pavasarim”.
Liepājas Rietumkrasta vidusskolā katrā klasē ir videonovērošana. “Šobrīd Latvijas skolās situācijas ir dažādas. Lai noskaidrotu, kas ir noticis, sociālajam pedagogam ir jāveic vesela detektīvdarbība, lai noskaidrotu, kurš meta, kurš nemeta, kurš dabūja pa pakausi. Šis ir tas brīdis, kad mēs varam ieslēgt kameru un paskatīties, kas tur notika. Plānojam arī ieejas kontroles sistēmu, lai bērni pie mums būtu drošībā”.
K. Strautiņš piebilst, ka Rietumkrasta vidusskolas mērķis nav skolēnu skaits, bet sakārtota vide. Skola vairs neuzņem visus skolēnus, bet katru rūpīgi izvērtē. Šogad skolā ir vel 12. klase ar 14 skolēniem. No nākamā gada mācību iestāde pārtaps par Liepājas Rietumkrasta pamatskolu.
Foto – Uldis Dobelis
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Universitāti
