uldis.dobelis
Latvijā dāmas, kuras mīl deju, iesaistījušās senioru deju kustībā. Dienvidkurzemē šādi kolektīvi ir tikai trīs – Priekulē, Otaņķos un Liepājā. Šoziem vairāk nekā desmit kolektīvi pirmo reizi sadejoja Bunkas kultūras namā.
“Kopīgas sadancošanās pasākumu vēlējāmies sarīkot jau sen, bet vienmēr apstājāmies pie tā, ka nevarējām atrast pietiekami lielas telpas, kur visiem sanākt kopā, tāpēc liels prieks, ka šogad šī ideja realizējas, un ceram pasākumu ieviest kā ikgadēju tradīciju,” stāsta Priekules kultūras nama senioru deju kopas “Valceris” vadītāja Inguna Zēģelniece.
Beidzot aicina pie sevis
“Bunkā sarīkoju viena iemesla pēc. Mēs tik ilgus gadus dejojam un visu laiku braucam ciemos – uz Saldu, Broceniem, Remti, Rīgu un Salaspili. Kolektīvi jau jautāja, kad pie mums varēs.
Liepājā nav telpas. Latviešu biedrības namu neapmaksāsim. Bunkā sadejošanās varētu būt ikgadēja. Varbūt mainīsies mēnesis un deju kolektīvi. Ar dejotprieku iesākt gadu,” portālam “ReKurZeme” stāsta I. Zēģelniece.
Bunkas kultūras namā uz kopkoncertu “Dejotprieks” ieradās 11 kolektīvi no tuvākas un tālākas apkārtnes. Dalībnieku sarakstā bija: “Rietumvējšs” (Liepāja), “Valceris” (Priekule), “Dzirnaviņas” (Brocēni), “Ciecerīte” (Saldus), “Abava” (Sabile), “Madaras” (Kuldīga), “Zīle” (Remtes pagasts), “Senlejas” (Jaunlutriņu pagasts), “Pogas” (Šķēdes pagasts), “Teiksma” (Otaņķu pagasts) un “Alianse” (Matkules pagasts).
Bunkā visi kolektīvi uzstājās ar deju un noslēgumā bija vairākas kopdejas, kad dejoja pilnīgi visi kolektīvi. Bunkas kultūras nama grīda rībēja no dāmu deju soļiem.
“Mēs satikāmies gada beigās Jaunlutriņos uz kopmēģinājumu. Tad pirmo reizi ierosināju un brīnījos, ka visas vadītājas piekrita. Kopā ir jādejo, lai mēs dejas vienādi dejotu, kad vasarā būs lielkoncerts,” norāda I. Zēģelniece.
Senioru dejas vēršas plašumā
Latvijā senioru deju kustība ir ļoti iecienīta, bet Dienvidkurzemē ir tikai trīs kolektīvi. Priekulē ir “Valceris”, Otaņķos ir “Teiksma” un Liepājā ir “Rietumvējš”. Visvairāk pārstāvēta ir Vidzeme un Latgale, bet Kurzemē senioru dejas ir iecienītas Ziemeļkurzemē – Ventspilī un Talsos, arī Saldus apkaimē.
Vasarā notiek lielkoncerti. Pērn Salaspilī piedalījušies 65 kolektīvi, nedaudz mazāk bija Olainē, kur kopā sadejoja vairāk nekā 40 kolektīvi. Kopumā Latvijā šobrīd ir aptuveni 70 kolektīvi.
I. Zēģelniece stāsta, ka seniorus kopā aicinājusi, kad vēl vadījusi Priekules kultūras namu. Toreiz pierunājusi Kristīni Jaunbrūnu kopā braukt uz semināriem. Tā 16 gadus atpakaļ senioru dejas aizsākušās bijušajā Liepājas rajonā.
“Kustība ir ļoti veiksmīga! Tā neiet mazumā un dalībnieki nenoveco. Latvijā sievietes sāk dejot pirmspensiju vecumā. Laikam tādēļ, ka vīri mazāk dzīvo. Otrkārt, vai nu viņi sēž garāžās, vai makšķerē. Sievietēm bērni ir lieli, mazbērni ar jau paaugušies. Viņas grib uzpucēties, padejot, iziet cilvēkos. Tā viņas aktīvi dejo,” stāsta I. Zēģelniece.
Senioru dejās pievienotā vērtība ir kopīgā došanās ekskursijās. Piemēram, “Valceris” ir bijis Zviedrijā un Lietuvā.
Priekulnieces gūst panākumus Lietuvā
Priekules senioru deju kolektīvs “Valceris”, kas pēc četriem gadiem svinēs 20 gadu jubileju, pērn savu meistarību apliecināja skatē Lietuvā.
Priekules dāmas 12 kolektīvu konkurencē ieguva otro vietu. “Es uzskatu, ka skates ir vajadzīgas, lai līmeni noturētu. Lai dejotājas mazliet censtos un sasparotos. Otrs, lai Priekules kultūras nams mums transportu piešķirtu un finansējumu. Ja nav rezultāta, nav jēgas no šāda kolektīva,” atklāj “Valcera” vadītāja.
Arī senioru dejās aizsāktās tradīcijas izjauca kovids. Pandēmijas laiks izjauca skates. Pirms tam “Valceris” skatēs startēja ar panākumiem. “Mēs piedalījāmies Brocēnos. Pirmajā reizē bija Zelta diploms, pirmā kategorija. Otrajā reizē sudraba diploms, jo nebija viena deja precīza. Trešajā reizē tika ceļojošā balva “Brocēnu ūdensroze”. Tad sākās kovids. 2022. gadā atradu, ka ir skate Lietuvā. Necerēju, ka kādu vietu dabūsim,” par savu dalībnieču sasniegto priecājas I. Zēģelniece.
Lietuvā senioru deju kustībā ir augsts līmenis. Viņiem kolektīvi tiek sadalīti kategorijās. Ir kolektīvi, kas tendēti uz folkloru. Ir, kas dejo līnijdejas. Trešā kategorija ir kolektīvi, kuru vidū varēja piedalīties priekulnieces.
“Es skatījos, likās, ka viņi visu mūžu ir dejojuši. Viņiem arī temperaments ir cits. Uz skatuves ļoti brīvi jūtas. Mums laimējās. Mums bija temperamentīgas dejas,” atminas “Valcera” vadītāja.
Var nākt pirmspensijas vecumā
I. Zēģelniece norāda, ka “Valcerim” šis gads nav viegls. Kolektīvs pērn skaisti un veiksmīgi Priekulē nodejoja Ikara svētkos. Pēc tam kolektīvu atstāja dalībnieces, kam bija veselības problēmas. Kopumā nomainījusies puse no sastāva.
“Tagad vismaz gads būs uz vieglākām dejām un masu skatiem,” pārliecināta ir I. Zēģelniece. Viņa piebilst, ka senioru deju virsvadītāja Latvijā ir Regīna Grebežniece. Kolketīvu vadītājiem regulāri tiek rīkoti semināri. Katru gadu vasarā ir divi lieli koncerti, kur dalībnieki var parādīt ziemā apgūto un kopā izdejoties. Šogad lielkoncerti būs Olainē un Strenčos.
“Man kolektīvā ir dejotājas no sešdesmit gadu vecuma līdz cik ilgi var dejot. Priecājos, ka nāk arī pirmspensijas vecuma sievietes, kam tikko palikuši sešdesmit,” stāsta I. Zēģelniece.
Otaņķnieces priecājas satikties koncertos
Otaņķos 16 gadus pastāv senioru deju kopa “Teiksma”, kas savā sastāvā gaida jaunas dalībnieces. Mēģinājumi kopai notiek trešdienās pulksten 10.30 Otaņķu tautas nama lielajā zālē.
“Teiksma” piedalījās arī “Dejotpriekā” Bunkas kultūras namā. Vadītāja Kristīne Jaunbrūna stāsta, ka Bunkā galvenais uzdevums bija parādīt savu novadu, pārstāvēt Otaņķus. Dejotāja Aija Šķubure piebilst, ka šādā kopkoncertā galvenais ir gūt prieku un satikties ar līdzīgām, kam arī tuva ir deja.
“Prieks, ka ir vadītāja, kas uzņemas rīkot šādu pasākumu. Tas ir daudz citādāk, nekā katru reizi dejot mēģinājumos,” atklāj A. Šķubure. K. Jaunbrūna papildina, ka turklāt koncertos ir iespēja uzvilkt tērpus, jo mēģinājumos tiek dejots ikdienas drēbēs. “Teiksma” uz koncertiem cenšas braukt divas, trīs reizes gadā.
A. Šķubure atminas, ka “Teiksmas” aizsākums pirms 16 gadiem Otaņķos bija kādā senioru pēcpusdienā. Toreiz uzrunājusi I. Zēģelniece. “Viņas dejoja un mūs samusināja. Tā mēs sākām. Sākumā bijām daudzas, bet veselības un citu iemeslu dēļ dalībnieces ir aizgājušas,” norāda A. Šķubure.
“Teiksmas” sastāvā ir netikai latviešu dejas. Otaņķnieces dejo arī horvātu, grieķu, ukraiņu, igauņu, somu un citu valstu dejas.
Foto un video – Uldis Dobelis
SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “ReKurZeme”.
Reklāma