Abonē "ReKurZeme Plus"!
Abonēt

Reklāma

Galerijā “Romas dārzs” būs skatāma Ināras Liepas ceļojošā izstāde “Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete”

Irīnas Tīres veidotās sērkociņu kastīšu etiķetes

No 12. maija līdz 6. augustam Liepājas galerijā “Romas dārzs” būs skatāma Ināras Liepas ceļojošā izstāde “Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mēdz teikt, ka dzīvē nevar iztikt bez trim lietām: ūdens, sāls un sērkociņiem. Sērkociņu kastīte, kuru ikdienā lietojam, ir nozīmīga mūsu dzīves sastāvdaļa, bet tai ir daudz lielāka vērtība, ja uz to veramies, kā uz dizaina priekšmetu, un to lielā mērā nosaka etiķete, kura rotā kastītes vāciņu, portālu “ReKurZeme” informē galerijas “Romas dārzs” vadītāja Diāna Adamaite.

Protams, svarīgi ir arī sērkociņi – izstādē iespējams uzzināt to rašanās vēsturi, ražošanas procesu un informāciju par visām ražotnēm, kuras kādreiz veiksmīgi darbojās Latvijas pilsētās: Rīgā, Jaungulbenē, Liepājā, Kuldīgā, Sabilē, Saldū, Jēkabpilī un Daugavpilī. Tomēr galvenā loma ekspozīcijā šoreiz ir etiķetei un tās grafiskajam dizainam.

Sākotnēji, kad kastītes izgatavoja no plāna finiera saplākšņa, fabrikas nosaukumu drukāja uz to vāka. Laika gaitā fabrikas sāka izgatavot sērkociņu etiķetes, kuru kolekcionēšana ir kļuvusi par daudzu cilvēku aizrautīgu nodarbošanos, ko sauc par filumēniju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ņemot vērā sērkociņu kastīšu lietotāju plašo auditoriju, daudzi uzņēmēji ātri vien sāka šo ikdienā lietojamo priekšmetu izmantot arī kā unikālu reklāmas laukumu. Etiķete dažkārt bija tik mākslinieciski augstvērtīga, ka tās vērtība pielīdzināma lietišķās grafikas mākslas priekšmetam un izstādē tā tiek īpaši izcelta. Šī iemesla dēļ radās vēlēšanās piešķirt etiķetei lielāku nozīmi, un izstādē tā eksponēta ne tikai oriģinālajā izmērā, bet, to palielinot, izmantota arī kā lielisks dizaina priekšmets, kuru var veiksmīgi izmantot interjerā. Īpašu apbrīnu rada Japānā zīmētās etiķetes.

Zīmējums uz etiķetes, tāpat kā uz markas, mazā laukuma dēļ ir tehnoloģiski sarežģīts process, tādēļ var patiesi apbrīnot mākslinieku veikumu.
Latvijas sērkociņu kastīšu etiķešu zīmēšanā ieguldījumu devuši tādi Latvijas mākslinieki, kā Andrejs Porietis, Ģirts Vilks, Vera Krīgere, Pēteris Upītis, Viktors Staņislavskis, Aldona Strīģele, Imants Ozoliņš, Laimonis Šēnbergs, Linda Lūse, liepājnieki – Agris Padēlis-Līns, Benita Baltbārde, Irina Tīre un vēl daudzi diemžēl mums nezināmi mākslinieki .

„Tādējādi tiek popularizēta arī mūsu valsts pasaulē, jo sērkociņu kastīte bija un ir ne tikai ikdienas sadzīvē lietojams priekšmets, bet arī lielisks suvenīrs,” norāda māksliniece Ināra Liepa, īpaši izceļot Latvijas sērkociņu fabrikas ”Komēta” ražoto sērkociņu kastīšu ”Sports” dizaina autori Aldoni Strīģeli, kura slaveno jātnieku uz zirga, šķiet atceras daudzi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sērkociņu kastītes etiķetes izmantoja arī kā spēles elementu – piemēram kārtis vai domino.

Pateicoties lielam informācijas klāstam tiek gatavots katalogs, kurš būs nenoliedzami vērtīgs kultūrvēsturisks izdevums un saglabās vērtīgo informāciju nākamajām paaudzēm.

“Būšu pateicīga ikvienam liepājniekam par atmiņu stāstiem, kas saistās ar Liepājas sērkociņu fabriku “Baltija” – šī informācija papildinās ceļojošās izstādes ekspozīciju un būs noderīga kataloga satura veidošanā. Vēl joprojām ļoti meklēju šīs fabrikas mākslinieci Benitu Baltbārdi, kuras ieguldījums etiķešu zīmēšanā ir ļoti nozīmīgs,” atklāj Ināra Liepa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Paldies Liepājas domei un galerijai ”Romas dārzs” par iespēju kārtējam pieturas punktam izstādes garajā ceļojumā pa Latviju!

Sirsnīgs paldies izstādes līdzautoram Uldim Liepam, sērkociņu fabrikas „Komēta” bijušajam direktoram Zigmundam Mežniekam, Liepājas pilsētas zinātniskajai bibliotēkai un personīgi Ilgai Erbai un kolēģēm, Liepājas muzejam un personīgi Ritai Krūmiņai, Agitai Lejai, kā arī Irinai Tīrei, Helmutam Plaukam, mākslas zinātniecei Ingrīdai Burānei, Hēlijai Staņislavskai, Jurim Vilsonam, J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejam, personīgi direktorei Anitai Ozoliņai, kā arī Ilzei Pluģei, Gulbenes vēstures un mākslas muzejam, Kuldīgas novada muzejam, Ojāra Vācieša muzejam, Sabiles kultūras nama darbinieciei Ivetai Sērumai, Daugavpils novadpētniecības muzejam, Latvijas Nacionālai bibliotēkai-personīgi Tomam Heringam, Misiņa bibliotēkai, Galerijai „Istaba” un personīgi māksliniecei Lindai Lūsei, asociācijas ”Latvijas koks” bijušajam direktoram Andrim Plezeram un daudziem citiem sadarbības partneriem, kas turpina līdzdarboties informācijas krājuma papildināšanā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.