Abonē "ReKurZeme Plus"!
Abonēt

Reklāma

Hoijeres viesu nams Liepājā aicina uz skursteņslauķu dienu

Sestdien, 4. martā, pulksten 13 Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” Kungu ielā 24 aicina uz “Skursteņslauķu dienu Hoijeres namā”, kur būs iespēja klātienē vērot vēsturiskā nama manteļskursteņa dūmvada pavasara apkopi, fotografēties ar skursteņslauķiem, kā arī baudīt muzikālās apvienības “Saule i tuvāk” priekšnesumu līdz ar gardām mielastu riktēm “Hoijeres krogā”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sākot ar plkst. 13 būs iespēja vērot manteļskursteņa dūmvada apkopi skursteņslauķu izpildījumā. Pēc tam varēs fotografēties ar tradicionālajos amata tērpos ģērbtajiem skursteņslauķiem, izmēģināt roku laimīgās pogas paberzēšanā, kā arī kopā ar skursteņslauķiem papusdienot Hoijeres krogā, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja filiāles “Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”” vadītāja Ieva Dzintare.

No plkst. 14 “Hoijeres krogā” uzstāsties apvienība “Saule i tuvāk”, kuras pamata skanējumu veido etnogrāfiskās kokles. To skaņas burvību papildinās perkursijas, dažādi tautas instrumenti, skaņas un dziedājumi.

Skursteņslauķis jau izsenis dēvēts par laimes nesēju, kad, pieskaroties tā pogai, iedomātās vēlmes piepildīšanās ir garantēta. Tomēr skursteņslauķa profesija ietver arī sodrējiem klātu seju, darbu vairāku metru augstumā un alpīnisma iemaņu lietošanu, neparedzami ekstrēmas situācijas, kā arī amata prasmju pārmantošanu paaudžu paaudzēs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijā nav skolas, kurās būtu iespējams apgūt skursteņslauķa arodu, tāpēc profesijas apgūšana arī mūsdienās norit veidā, kāds tas bijis raksturīgs agrākiem laikiem, kad arodu pārmantoja no paaudzes paaudzē un stingri reglamentētu amatnieku brālību ietvaros.

Sākotnēji katram pašam jāmeklē savs meistars, kurš varētu ierādīt profesiju. Pēcāk apgūtās zināšanas jātestē Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālībā, kas neizslēdz ne eksāmenu kārtošanu, ne diploma saņemšanu – lai sākotnēji māceklis varētu kļūt par zelli, bet pēcāk jau par meistaru. Skursteņslauķa amats Latvijā vairāk pieņemts kā vīriešu darbs, taču citur Eiropā, piemēram, Vācijā šo darbu veiksmīgi un bieži veic arī sievietes.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, Liepājas interjera muzeja un Liepājas muzeja mājas lapas un sociālo tīklu kontos.

Publicitātes foto: Tatjana Lind

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.