Vidēji mēnesī Valsts policija saņem ap 100 iesniegumu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar pirkšanu un pārdošanu. Pieredze rāda, ka lielā daļā gadījumu cietušie, atsaucoties uz interneta sludinājumiem, ir iegādājušies preci, bet tā nav piegādāta.
Lai iepirktos droši internetā, Valsts policija aicina ņemt vērā vairākus tiešasaistes iepirkšanās noteikumus, piemēram, izpētīt internetā atsauksmes par konkrēto pārdevēju, kā arī iespēju robežās norēķināties par preci, kad tā ir piegādāta! Kā arī pērkot no kāda zināma uzņēmuma, pārbaudīt, vai norādītie rekvizīti sakrīt ar uzņēmuma mājaslapā norādītajiem! Gadījumā, ja notikusi krāpšana, iedzīvotāji tiek aicināti vērsties ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai nosūtīt iesniegumu elektroniski, portālu “ReKurZeme” informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
Šomēnes vairākos iecirkņos visā Latvijā ir saņemti daudzi iesniegumi no iedzīvotājiem, kuri iekrituši, iespējamu viltus pārdošanas sludinājumu izveidotāju lamatās. Tā piemēram, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknī tika saņemts iesniegums par to, ka 6. oktobrī sieviete no kādas citas sievietes pēc sociālā tīklā Facebook izvietota sludinājuma iegādājās manikīra frēzi 84 eiro vērtībā, kopā ar sūtīšanas izdevumiem. Sieviete joprojām nav saņēmusi iegādāto preci, ne arī samaksāto naudu, bet pārdevējas Facebook konts ir dzēsts.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirknī notiek izmeklēšana saistībā ar gadījumu 13. oktobrī, kad sieviete, atsaucoties uz portālā Andele Mandele izvietotu sludinājumu, iegādājās mēteli 80 eiro vērtībā. Tika veikti divi pārskaitījumi (45 eiro un 35 eiro) uz pārdevējas bankas kontu. Pircēja joprojām nav saņēmusi iegādāto mēteli, ne arī samaksāto naudu, bet komunikācija ar pārdevēju ir pārtrūkusi.
Savukārt 17. oktobrī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirknī tika saņemts iesniegums no vīrieša, kurš sludinājumā sociālajā tīklā Facebook bija noskatījis mobilo telefonu, par ko pārskaitījis naudu iespējamam pārdevējam, bet preci tā arī nav saņēmis. Vīrietim kopumā izkrāpti 53,88 eiro.
Līdzīgi gadījumi reģistrēti arī citviet Latvijā.
Jāpiemin arī, ka krāpnieki seko līdzi aktualitātēm, un ik gadu tuvojoties apkures sezonai, aktualizējas arī krāpšanas saistībā ar kurināmā pārdošanu. Jau ziņots, ka šogad Valsts policija saņēmusi jau vairākus desmitus iesniegumu par krāpšanām, kas saistītas ar kurināmā iegādi. Novērots, ka krāpnieki ievieto sludinājumus tādās interneta vietnēs kā ss.com un Facebook.com par granulu, brikešu un malkas tirdzniecību, bieži vien norādot zemāku cenu nekā citi pārdevēji. Noziedznieki uzdodas gan par privātpersonām, gan izliekas par zināmu uzņēmumu pārstāvjiem, tiesa gan, norādot nepareizus uzņēmuma rekvizītus.
Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pirms veikt apmaksu par interneta sludinājumos noskatītu preci, vispirms par konkrēto pārdevēju izpētīt atsauksmes internetā, kā arī, ja tas iespējams, veikt apmaksu par preci tikai tad, kad tā jau ir piegādāta. Rodoties aizdomām par krāpšanas mēģinājumu, ieteicams piedāvāt satikties ar pārdevēju klātienē, lai apskatītu preci. Policijas pieredze rāda, ka parasti krāpnieki norāda, ka atrodas tālā pilsētā un izdomā dažādus attaisnojumus tam, kāpēc nevar preci parādīt klātienē. Savukārt pērkot preci pēc interneta sludinājuma no uzņēmuma, vienmēr jāpārbauda, vai norādītais bankas konts sakrīt ar uzņēmuma mājaslapā norādīto, un jāatceras, ka vienmēr ir iespēja piezvanīt uz uzņēmuma mājaslapā norādīto kontakttālruni, lai pārbaudītu, vai šī uzņēmuma pārstāvji tiešām ievietojuši konkrēto sludinājumu. Tāpat iedzīvotāji ir aicināti pastāstīt saviem bērniem, ka pērkot preci internetā no privātpersonām jābūt uzmanīgiem.
Gadījumā, ja tomēr ir izkrāpta nauda, jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī. Tāpat iesniegumu ir iespējams nosūtīt Valsts policijai arī elektroniski portālā www.latvija.lv, izmantojot e-adresi, vai arī elektroniski ar eParakstu, sūtot uz pasts@vp.gov.lv. Iesniegumam ir jāoievieno pierādījumi, ja tādi ir, piemēram, sarakstes ar pārdevēju, un informācija par to, uz kādu bankas kontu veikts pārskaitījums. Rakstīt iesniegumu ir nozīme arī tad, ja izkrāptā summa ir neliela, lai no šī krāpnieka neciestu arī citi iedzīvotāji.
Foto – Pixabay
Reklāma