uldis.dobelis
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien lēma iedzīvotāju iniciatīvu par Liepājas šosejas pārbūvēšanu par četru joslu ceļu nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Nodot iniciatīvu tieši Budžeta komisijai nolemts arī tāpēc, ka Budžeta komisija šodien konceptuāli vienojās izveidot darba grupu, kuras mērķis būs turpināt strādāt pie Autoceļu lietošanas nodevu likuma iespējamas pilnveidošanas, vērtēt citus iespējamos atvieglojumus, piemēram, kokrūpniekiem, attīstīt “sauso ostu” konceptu un pārrunāt atbalstu elektroauto iegādei uzņēmumiem.
Lēmums par iniciatīvas nodošanu Budžeta komisijai vēl jāatbalsta Saeimai.
Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) sēdē norādīja, ka SM atbalsta šo iniciatīvu, vienlaikus jautājums esot par pieejamo finansējumu. Viņš norādīja, ka jautājums esot jāskata plašāk un sistemātiski.
Dubkēvičs norādīja, ka pērn decembrī valdībā pieņemta valsts galveno autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. Stratēģijā noteiktais mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu, nodrošinot Eiropas Savienības (ES) valstu sasniedzamību no Rīgas vienas stundas laikā, novadu centru sasniedzamību pa melno segumu un valsts autoceļu pieejamību.
Dubkēvičs gan atzina, ka tas, ka ir prioritātes, nenozīmē, ka tam ir finansējums. “Mums finansējuma nav, bet mums ir prioritātes,” teica ierēdnis, norādot, ka ir jādomā, kā to mainīt.
VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis atzīmēja, ka arī LVC atbalsta šādu iniciatīvu, bet ir prioritāri veicamo darbu saraksts, pamatojoties uz satiksmes intensitāti, negadījumu analīzi un koeficientiem. Tāpat esot ES saistības, kas Latvijai jāizpilda, un nebūtu prātīgi realizēt iniciatīvas tādā secībā, kādā savākti paraksti.
Lazdovskis norādīja, ka uz Liepājas šosejas pirms diviem gadiem bijis daudz negadījumu, tajā pašā laikā patlaban uz Rīgas apvedceļa satiksmes intensitāte ir lielāka un negadījumu – vairāk.
Kā iniciatīvas pārstāve “Manabalss.lv” norādīta Gita Osīte. Viņa pauž, ka vēlas panākt drošu braukšanu pa intensīvo Liepājas šoseju, pa kuru katru dienu pārvietojas liels skaits smago un vieglo transportlīdzekļu, kā arī traktori.
“Šis būtu apjomīgs valsts nozīmes projekts, tāpēc aicinu to aktualizēt Saeimas līmenī, lai cita starpā politiski vienotos arī par šāda projekta finansējuma avotiem un mehānismiem,” pauž Osīte.
Jau ziņots, ka pērnā gada jūnija beigās notika vairāki smagi ceļu satiksmes negadījumi uz Liepājas šosejas, tādēļ LVC pasūtīja ceļu drošības auditu autoceļa Rīga-Liepāja (A9) posmam Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).
LVC, analizējot audita rezultātus, atzīmēja, ka, ja autosatiksmes plūsma turpinās pieaugt tādā progresijā kā pēdējo deviņu gadu laikā, atsevišķi Liepājas šosejas posmi nākotnē būtu jāpārbūvē par ceļu ar vismaz divām joslām katrā virzienā. Atsevišķu krustojumu konfigurācija nav optimāla, un, lai situāciju uzlabotu, ir nepieciešama to pārbūve.
Auditā arī secināts, ka tas, kādā apjomā tiek pļauta zāle un krūmi gar ceļiem, nav pietiekams – ceļa nomalē, nodalījuma joslā un ārpus tās augošā zāle un krūmi ietekmē ceļa pārredzamību garākā posmā. Tāpat ir konstatētas vietas, kur nepieciešams veikt krūmu ciršanu.
Tāpat konstatēts, ka ceļa brauktuves seguma un apzīmējumu stāvoklis kopumā ir atbilstošas kvalitātes un funkcionalitātes. Ceļa zīmju izvietojums un to stāvoklis ir apmierinošs, to sniegtā informācija vadītājiem uztverama, bet atsevišķām zīmēm un horizontālajam apzīmējumam ir nolietojuma pazīmes.
Foto – lvceli.lv
Reklāma