IZM nepiekāpjas pašvaldību lūgumam samazināt minimālā vidusskolēnu skaita prasību pierobežā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekāpsies pašvaldību lūgumam samazināt minimālo skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās, liecina publiskai apspriešanai nodotā jaunākā finansēšanas modeļa “Programma skolā” versija.

Skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās 10.-12.klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem, bet vasarā kritēriju rosināja samazināt līdz vismaz 45 vidusskolēniem, vēsta LETA.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) toreiz aicināja ministriju minimālo skolēnu skaitu samazināt vēl par 15 bērniem, nosakot 30 skolēnus kā minimālo skolēnu skaitu arī skolām Eiropas Savienības (ES) pierobežas zonā 10.-12.klašu posmā.

IZM šādam rosinājumam nav piekritusi. Vismaz 30 skolēni vidusskolas posmā būs jānodrošina tikai pieejamības skolām. Ziņojumā vēl netiek konkretizēts, kuras tieši skolas varētu noteikt par pieejamības skolām.

IZM nepiedāvā izmaiņas vidusskolēnu skaita kritērijos arī pārējās pašvaldībās, tai skaitā Dobelē, Gulbenē, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Madonā, Ikšķilē, Lielvārdē, Preiļos, Saldū un Talsos. LPS iepriekš aicināja tajās samazināt minimālā skolēna skaita prasību par 30 skolēniem, nosakot vismaz 90 skolēnus 10.-12.klašu grupā.

Līdztekus jaunākais ministrijas piedāvājums paredz, ka pierobežas skolās 1.-3., 4.-6. un 7.-9.klašu grupās būs jānodrošina vismaz 15 skolēni. Iepriekšējā modeļa versija paredzēja, ka šajās klašu grupās pierobežas skolās jānodrošina vismaz pieci izglītojamie klasē.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka desmit no 13 pierobežas skolām, kas pašlaik neatbilst IZM piedāvātajiem kritērijiem, nepieciešamo skolēnu skaitu nesasniedz tieši vidusskolas posmā.

Balvu novadā vidusskolēnu nepietiek Baltinavas vidusskolā, Rugāju vidusskolā, Rekavas vidusskolā un Viļakas vidusskolā. Piemēram, Baltinavas vidusskolā 10.-12.klašu posmā mācās 21 vidusskolēns.

Gan Augšdaugavas novadā, gan Ludzas novadā prasībai neatbilst divas vidusskolas – Zemgales vidusskola, Salienas vidusskola, Kārsavas vidusskola un Zilupes vidusskola.

Preiļu novadā kritērijiem 10.-12.klašu posmā neatbilst Aglonas vidusskola. Savukārt Rēzeknes novadā esošajā Dricānu vidusskolā kritērija izpildei pietrūkst viena skolēna – tur mācās 44 vidusskolēni.

“Skolu skaits ir ļoti diskutabls. Runājot ar pierobežas pašvaldībām, saprotam, ka nākamajā gadā situācija varētu būt citādāka nekā šogad, jo bērnu dinamika mainās,” aģentūrai LETA pauda izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) padomniece Edīte Kanaviņa.

IZM jauno finansēšanas modeli “Programma skolā” apņēmusies ieviest ar 2025.gada 1.septembri, taču tam nepieciešamais finansējums nedz 2025.gada budžetā, nedz turpmāk nav paredzēts.

Tāpat vēl nav panākta vienošanās, vai reformu no 1.septembra īstenos pakāpeniski, pilnā apmērā vai tā ieviešanu atliktu vēl par gadu. Čakša iepriekš skaidrību par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu solīja līdz gada beigām.

IZM ir iesniegusi likumprojektu, lai deleģētu valdībai noteikt kritērijus un kārtību, kādā pašvaldības no 2025.gada septembra saņemtu mērķdotācijas pedagogu darba samaksai.

Rosinātie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka valdība noteiks skolēna skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.

Tāpat valdības noteikumu līmenī tiks atrunāta kārtība, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas, nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neizpilda noteiktos kritērijus.

Foto – Liepājas Izglītības pārvalde