uldis.dobelis
Pauls Jonass atzīst, ka vēl ir nepieciešams nedaudz laika, lai “iebrauktos”, taču viņa mērķi pasaules motokrosa čempionāta sezonai ir ambiciozi – izcīnīt kādu uzvaru un iespējami biežāk kāpt uz pjedestāla.
Lai gan starpsezonā Jonasu nomocīja rokas trauma, kas līdz galam nebija sadzijusi arī sākoties sezonai, trešajā posmā Argentīnā latviešu sportists pārsteidza ar uzvaru MXGP kvalifikācijā, bet divu braucienu summā izcīnīja ceturto vietu, ziņo “Sportacentrs.com”.
“Ņemot vērā situāciju, tas bija liels notikums gan man pašam, gan komandai,” kvalifikācijā sasniegto uzvaru intervijā LTV raidījumam “Sporta Studija” komentē Jonass. “Visi bija tiešām pārsteigti, jo pagājušajā gadā līdz sezonas sākumam biju nobraucis uz motocikla 120-130 stundas, bet rokas traumas dēļ šogad tās bija tikai 14-15 stundas. Tā ir nenormāla atšķirība. Uz moča esmu pavadījis tikai minimālu laiku.”
Arī šogad Jonasa fiziskās sagatavotības treneris ir Intars Berkulis. Ziemā sportists mēnesi pavadīja augstkalnē slēpojot, un fiziski uz sezonu sagatavojies labi, taču krietni par maz notikuši treniņi tieši uz motocikla. 12. martā Jonass aizvadīja pirmo treniņu, bet roka lika par sevi manīt. Lai gan sākotnēji esot bijusi cerība iztikt bez operācijas, jaunās sezonas sākumā kļuva skaists, ka nāksies “griezt”. Operācijas dēļ pirmajā posmā Lielbritānijā Jonass nestartēja, bet otrajā posmā Itālijā, Mantovas trasē aizvadīja tikai pirmo braucienu, jo pēc tam nācās meklēt ārstu – bija atnākušas vaļā šuves.
“Ja godīgi, tad brauciena laikā es pats vispār neko nejutu,” stāsta Jonass. “Viss likās ok, jo tieši uz brauciena beigām sāku justies labāk un braukšana aizgāja. Nobraucot malā, paskatījos, zem cimda bija nedaudz asiņains, paņēmu nost plāksteri un ieraudzīju – nav labi. Aizliku ciet, devos uzreiz turpat trasē pie dakteriem, cerēju, ka viņi varēs sašūt, bet, tā kā trasē nav sterila vide, viņi to nevarēja darīt. Nākamā ideja bija – jābrauc ātri tepat uz slimnīcu, lai uzreiz sašuj, bet lika lika trīs, četras stundas gaidīt, jo priekšā bija pārāk daudz cilvēki. Mērķis bija sašūt un braukt otro braucienu, bet nebija neviena, kas to varētu izdarīt.”
Lai gan riskantāka braukšana sacensību laikā var novest pie kritieniem, Jonass atzīst, ka pārlieka piesardzība tādā konkurencē nevar atnest ne uzvaras, ne arī pjedestālus.
“Argentīnā otrajā braucienā trase bija diezgan bīstama,” viņš saka. “Pēc gonkas, runājot ar trases darbiniekiem, viņi teica, ka sportistu līmenis ir tā audzis, ka pa bremzēšanas bedrēm vairs neviens neatmetas, visi iet pilnā ručkā, jo nav variantu. Ja gribi braukt pa priekšu, tad tā ir jādara. Ir jābrauc uz 100%, minimums uz 99%. Protams, lieki nevajag riskēt, bet ir brīži, kad tas vienkārši jādara. To es pats jutu pagājušajā sezonā, ka brīžiem biju pārāk piesardzīgs, pat neapzināti. Vairāk nometos un netrakoju, bet tā ir tā atšķirība starp sesto, septīto vietu un pjedestālu.”
Šogad Jonass turpina pārstāvēt “Standing Construct” komandu, bet startē ar “Husqvarna” jaunākā modeļa motociklu. Viņš atklāj, ka mērķi šim gadam ir ļoti ambiciozi.
“Izcīnīt uzvaru, tas noteikti ir viens no mērķiem, un būt uz pjedestāla pēc iespējas biežāk,” saka sportists. “Es domāju, ir vajadzīgs nedaudz laika, lai iebrauktos, lai labāk sajustu motociklu. Tad, es domāju, pavisam noteikti būšu tuvu pjedestālam katrā posmā.”
Reklāma