Jūras ērgļi Durbes apkaimē – kas noticis desmit gados, kopš viņus pazīstam?

Šogad ir jau desmitā sezona, kad Latvijas Dabas fonds tiešraidē piedāvā vērot jūras ērgļu ligzdu Durbes apkaimē. Šo gadu laikā tieši Durbes ligzda ir kļuvusi par skatītāju pašu iemīļotāko, un notikumi šajā ligzdā ir aizrāvuši daudzus, iekļuvuši nacionālajās ziņās un tiek apspriesti sociālajos tīklos. Tāpēc par godu Durbes ligzdas desmitajam gadam Latvijas Dabas fonds piedāvā īsu ieskatu ligzdas vēsturē. Atgādina, ka vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas kādreizējā Durbes novadā un būvēta vecā liela caurmēra eglē, apmēram 25 metru augstumā, portālu “ReKurZeme” informē Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

2014. – gads, kurā atrada ligzdu

Atrasta jūras ērgļu ligzda Kurzemē, Durbes novadā, kas uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. Veiksmīgs ligzdošanas gads. Viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurā tiek izaudzināti trīs mazuļi.

2015. – gads, kurā galvenie varoņi ir Durbe un Roberts

Pārcelšanās uz netālu esošu vecu egli ar nolauztu galotni. Gada sākumā norisinās ligzdas būvēšanas darbi, ko varējām vērot jau ar tiešsaistes kameras palīdzību. Kameras sistēma pie ligzdas tika izvietota naktī no 31. janvāra uz 1. februāri, turpmākās dienas ļāva iepazīt arī ligzdas saimniekus – Igaunijas izcelsmes mātīti, kas gredzenota 1999. gadā Sāmsalā, un negredzenotu tēviņu. Abus putnus Dabasdatu foruma lietotāji nosauc par Durbi un Robertu. 9. un 12. martā ligzdā tiek izdētas divas olas. 18. martā vārna izēd vienu no olām, perējošie putni neveiksmīgi samainījās uz ligzdas un atstāja to bez uzraudzības pārāk ilgu laiku. Mazulis no atlikušās olas izšķiļas 15. aprīļa naktī un tiek pie vārda Durberts. 5. oktobrī tika saņemti DNS analīžu rezultāti, kuros oficiāli konstatēts, ka Durberts ir mātīte – tātad Durberta. Decembra beigās nozūd mātīte Durbe, sasniegusi pieklājīgu vecumu.

2016. – gads, kurā notika cīņas par ligzdu un ierodas lietuviete

Par ligzdas piederību sākās intensīvi konflikti. Šī gada pavasarī pārošanās nenotiek, tomēr ligzdā norisinās gana daudz notikumu – jaunas jūras ērgļu mātītes mēģina uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, notiek jaunu pāru mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, kā arī dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes, u.c. notikumi. Arī Roberts pamet ligzdu. Rudenī un ziemā Durbes ligzdas saimnieki bija jūras ērgļi Vents un Šilute (mātīte no Lietuvas, tēviņš no Latvijas, abi gredzenoti). Jūras ērgļi cītīgi nodarbojas ar ligzdas atjaunošanas darbiem, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanu 2017. gada pavasarī.

2017. – gads, kurā sākas Mildas un Raimja ēra

Kopš 27. janvāra ligzdā vairs netiek redzēta jūras ērgļu mātīte Šilute – par viņas pazušanas iemesliem var izteikt tikai minējumus. Aptuveni pēc divām nedēļām ligzdu pamet arī Vents. Ligzdā notiek aktīva jūras ērgļu nomaiņa, nereti notiekot arī asākām sadursmēm starp konkurentiem uz ligzdu. No februāra beigām kādu laiku ligzdā saimnieko pieaudzis tēviņš ar jaunu mātīti, bet martā šo pāri nomaina cits – Milda un Raimis. Tomēr ligzdā situācija ir nemierīga, to apmeklē arī citi jūras ērgļi, un ligzdošanas sākšanai jau ir par vēlu. Raimis un Milda visu atlikušo pavasari un vasaru regulāri uzkavējas ligzdā, sargā to no citiem putniem un, tuvojoties rudenim, labo un pušķo ligzdu ar zaļiem zariem.

2018. – gads, kurā Vilnis izkrīt no ligzdas

Marta otrajā pusē Milda izdēj divas olas, kuras izšķiļas 29. aprīlī un 2. maijā. Vecākais mazulis Robis vai Robe nereti jaunāko – Vilni, kārtīgi iekausta un nelaiž pie barības, taču tās ir pietiekami un izaug abi (attēlā). Naktī uz 13. jūliju Vilnis izkrīt no ligzdas, taču vēlāk, skatītājiem par lielu atvieglojumu, tajā atgriežas sveiks un vesels. Augusta beigās ligzda sāk pamazām sabrukt, tāpat Robe arī saknābā mikrofonu, atstājot tiešraidi bez skaņas. Ligzda vēlāk sabrūk pavisam, tomēr gan vecie, gan jaunie ērgļi ligzdas vietu turpina apmeklēt, un kopš septembra beigām abi pieaugušie ērgļi sāk strādāt pie ligzdas atjaunošanas.

2019. – gads, kurā dzīve mierīga, bet sabrūk ligzda

Jūras ērgļi Milda un Raimis pārošanos uzsāk jau janvārī un martā tiek izdētas trīs olas, divas no tām aprīlī izšķiļas. Mazuļiem ir pietiekami daudz barības, kā arī viņu spēku samērs ir diezgan līdzīgs, tāpēc dzīve ligzdā ir salīdzinoši mierīga. Abi mazuļi izlido jūlija beigās. Ligzda atkal sabrūk. Jūras ērgļi to sāk atjaunot oktobra sākumā un novembra beigās tā ir pilnībā atjaunota.

2020. – gads, kurā no ligzdas izgrūda trešo mazuli

Aprīļa otrajā pusē Mildai un Raimim izšķiļas visas trīs izdētās olas. Mazuļiem augot, rodas cerība, ka izlidot varētu visi, taču abi vecākie mazuļi ir agresīvi pret jaunāko, līdz 17. maijā tas tiek izgrūsts no ligzdas. Tāpat uz šo ligzdu kā barība tiek nesti vēl dzīvi citu plēsīgo putnu mazuļi. Jūras ērgļu jaunie putnēni Reinis un Malda izlido jūlijā.

2021. – gads, kurā pazuda Raimis

Milda martā izdēj trīs olas. Pirmais trieciens sekmīgai ligzdošanai notiek 27. martā, kad ligzdas teritorijā uzturas vairāki sveši putni un, lai arī Milda un Raimis no tiem atgaiņājas, uz maiņām perējot olas, Raimis tajā dienā ligzdu pamet un tā arī neatgriežas. Milda apzinīgi turpina perēt olas piecas dienas, taču aukstajā pavasarī, bez pietiekama barības daudzuma un citu jūras ērgļu redzeslokā nonākušai, viņai tas nenākas viegli. Viens no ligzdas apciemotājiem – Čips – tomēr izpelnās ērgļu mātītes uzticību. Čips iesaistās pārtikas sagādē un ar laiku arī perēšanā. Citu ērgļu klātbūtne ligzdas tuvumā un nepietiekamais pārtikas daudzums aprīlī, kad izšķiļas pirmie divi mazuļi, dara putnus ļoti trauksmainus. 26. aprīlī Milda pamet ligzdu uz ilgāku laiku un mazuļi nosalst. Pēc atgriešanās Milda nosalušos putnēnus apēd, savukārt trešo olu nākamajā dienā izēd kāds jūras ērglis, kam vēlāk tika dots vārds K kungs. Ligzdā viesojās arī citi jūras ērgļi, taču K kungs kopā ar Mildu apmeklē ligzdu vēl visu vasaru un rudeni.

2022. – gads, kurā Mildai uzrodas Voldis, bet olas iet bojā

Durbes ligzdā turpina saimniekot jūras ērgļu mātīte Milda. 18. februārī K kungs redzams pēdējo reizi. Mildai pievienojas jauns un mazāk pieredzējis partneris, kurš tiek nosaukts par Voldi (sākotnēji S kungs). 15. un 18. martā Milda izdēj divas olas. Pavisam drīz, 23. martā, ligzdu apciemo sveša jūras ērgļu mātīte, kas Volda klātbūtnē olas izēd. Abi ligzdas saimnieki turpina apciemot ligzdu, taču lielāko vasaras daļu bauda brīvu ērgļu dzīvi. Ligzdā rosība atgriežas rudenī, kad Milda un Voldis pievēršas tās iekārtošanai, tā dodot cerības veiksmīgam nākamajam ligzdošanas gadam.

2023. – gads, kurā varējām vairāk klausīties, nekā skatīties
2024. martā mātīte Milda izdēja pirmo olu, kam sekoja vēl divas 11. un 15. martā. Aprīļa vidū izšķīlās divi mazuļi, kurus Milda un tēviņš Voldis nodrošināja ar kārtīgu barības daudzumu. 4. maijā viens no jaunajiem putniem nokārtojās kameras lēcā, aizsmērējot to tik pamatīgi, ka to nespēja noskalot lietus, tādēļ līdz pat putnu izaugšanai, skatītāji par norisēm ligzdā varēja nojaust tikai pēc skaņas. Jūlijā, kad mazuļi jau bija atstājuši ligzdu un kameras apkope neradīja riskus, lēca tika notīrīta, ļaujot iepazīties ar veiksmīgi izaugušajiem jaunuļiem. Skatītāji tiem deva vārdus Kursis un Kate. Rudenī Voldis no teritorijas pazūd. Ligzda nokrīt. Gada nogalē Milda reti apmeklē ligzdas koku, un kopā ar Mildu uzturas cits tēviņš.

Ko nesīs 2024.?

Janvāra beigās un februārī notiek pārošanās mēģinājumi starp Mildu un jauno tēviņu, tomēr ligzda joprojām nav uzbūvēta. Putni pāris reizes nesekmīgi mēģinājuši ligzdu atjaunot, taču līdz šim tas nav izdevies. Pastāv iespēja, ka šajā vietā ligzdošana vairs nenotiks un kameru nāksies pārcelt citā vietā, taču tikpat labi putni kārtējo reizi atjaunos ligzdu.
Interesanti fakti:
• 2019. gadā tiešraides vērotāji veic mazuļiem atnestās barības uzskaiti – pēc tās var secināt, ka lielāko daļu – 85% no visas barības atnes tēviņš un 94% no visas barības ir zivis
• No 2014. gada no Durbes ligzdas ir izdzīvojuši un izlidojuši 13 jūras ērgļu mazuļi (līdz 2023. gada ligzdošanas sezonai)
• Durbes ligzdas ilgdzīvotāja – Milda. Uzturas ligzdā kopš 2017. gada.
• Ligzdā šajā laikā reģistrēti pavisam 25 gredzenoti jūras ērgļi – 19 Latvijas izcelsmes un seši ārzemju – četri no Lietuvas un divi no Igaunijas.
Ņemot vērā to, ka gredzenota ir tikai neliela daļa populācijas, kopējais ligzdu šajā laikā apmeklējušo putnu skaits ir ievērojami lielāks.

Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedojumiem. Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit, kā arī ar Mobilly aplikācijas starpniecību. 4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina mūsu atbalstītājs LMT.

Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem un moderatoriem portālā Dabasdati.lv, kuru iesaiste palīdz iegūt pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par norisēm ligzdās.