Kariņš aicina LIZDA vairāk orientēties uz sadarbību un mazāk nākt ar kareivīgu stāju

Meklējot risinājumus pedagogu nodarbinātības jautājumos, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sarunās ar valdību varētu mazāk nākt ar kareivīgu, bet vairāk ar produktīvu stāju, šorīt intervijā LTV “Rīta panorāmai” izteicās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka valdība grib celt algas pedagogiem, un šajā ziņā valdība un arodbiedrība ir sabiedrotie, jautājums esot par to, kur rast šiem mērķiem naudu, vēsta LETA.

Kariņš norādīja, ka šogad izglītības budžetā šiem mērķiem ir paredzēti ap 100 miljoni eiro un par to nav jāraizējas, bet jautājums ir par nākotni, kā nodrošināt algu pieauguma turpināšanos. Premjers ir pārliecināts, ka ilgākā termiņā finansējuma nodrošināšanai ir jāsakārto skolu tīkls.

“Tas ir frustrējoši, ka esam ielikuši vēsturiski lielāko pieaugumu, bet mums tik un tā draud ar streiku,” sacīja politiķis, “ir jāsaprot arī otrai pusei, ka ir jāsadarbojas. Visās nozarēs trūkst naudas. Pedagogi nav vienīgie, kuriem nepietiek naudas. Ja mēs visi šādi darīsim, tad valsts apstāsies, tāpēc ceru uz sadarbību.”

Kariņš ceru, ka beigās “veselais saprāts uzvarēs” un līdz streikam nenonāks.

Jau ziņots, ka, nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA padome ar balsu vairākumu ir nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja tas netiks izdarīts, 24.aprīlī ar protesta gājienu tikšot sākts visas Latvijas pedagogu streiks.

Pēc LIZDA vadītājas Ingas Vanagas skaidrotā, šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem.

Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija jāapstiprina valdības sēdē.

Savukārt IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi – papildu piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Tāpat valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.