uldis.dobelis
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 24. martā, un piektdien, 25. martā, piedalījās Eiropadomē, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, Beļģijā.
Diskusijās piedaloties arī ASV prezidentam Džo Baidenam (Joe Biden), tika apspriesta ES un ASV tālākā kopīgā rīcība, lai starptautiski izolētu Putina režīmu, kas īsteno iebrukumu Ukrainā. Sanāksmē tika detalizētāk runāts gan par tālāko atbalstu Ukrainai, gan par sankcijām pret Krieviju. Tāpat Eiropadomes ietvaros dalībvalstu līderi video formātā uzklausīja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski (Volodymyr Zelenskyy). Diskusijā Eiropas dalībvalstu vadītāji pauda solidaritāti un apliecināja, ka turpinās sniegt humāno un militāro palīdzību Ukrainas cīņā ar agresoru, portālu “ReKurZeme” informē Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Līderu sarunā par turpmākajiem soļiem Putina režīma starptautiskajai izolācijai K. Kariņš uzsvēra līdzšinējās transatlantiskās vienotības nozīmi, kā arī nepieciešamību apstādināt Putina režīma naudas plūsmas, ierobežojot Krievijas energoresursu importu uz Eiropu.
“Es esmu pārliecināts, ka Putina režīms apdraud visu demokrātisko Eiropu – ja ieklausās, ko Putins un viņa līdzgaitnieki saka vakara ziņu raidījumos un TV diskusijās, noprotams, ka viņa armija cīnās pret demokrātiju, pret visu Rietumu pasauli. Mūsu pašu interesēs ir Putina režīma kara mašīnas apturēšana. Ja Putins netiks apturēts, viņš pats neapstāsies,” uzsvēra K. Kariņš.
Līderu diskusijas bija vērstas ne tikai uz tālāko sankciju noteikšanu, bet arī uz pēdējās nedēļās pieņemto plašo sankciju ieviešanu un piemērošanu, novēršot to apiešanas riskus. Ar dažādiem izaicinājumiem saskaras visas ES dalībvalstis, un šajos jautājumos ir būtiska ES līmeņa koordinācija.
Jautājumā par enerģētiskās neatkarības mazināšanas no Krievijas līderi turpināja darbu pie vairākiem virzieniem, kuros ES ir jāstrādā – fosilo energoresursu piegāžu diversifikācijā, investīcijās atjaunojamajos energoresursos, tālāku starpsavienojumu izbūvē, energoresursu rezervju veidošanā, kā arī energoefektivitātē.
Diskusijās arī tika skarts augsto enerģētikas cenu jautājums, kurā dalībvalstīm ir atšķirīgs redzējums par nepieciešamajiem īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem. K. Kariņš aicināja nepārsteigties ar nepārdomātiem, ātriem risinājumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt ES enerģētikas tirgus funkcionēšanu. Lai no tā izvairītos, ES līderi pilnvaroja Eiropas Komisiju izstrādāt dažādus iespējamos variantus, kā uzlabot enerģētikas tirgus darbību.
Eiropadomē līderi apstiprināja ES Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai. Svarīgi, ka tajā uzsvērta transatlantisko attiecību loma un ES-NATO sadarbības nozīme, kā arī adekvāti atspoguļoti Krievijas draudi Eiropas drošībai.
Reklāma