uldis.dobelis
Lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, valstij nopietni jāapsver nākotnē pāriet uz kodolenerģiju, ceturtdien Saeimas sēdē pauda ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Patlaban Latvijā 40% no kopējā enerģijas patēriņa nāk no atjaunojamiem resursiem, savukārt 36% no visas saražotās elektrības ir gāze, un daļa tiek izmantota apkurei, kas attiecīgi kopējā ekonomikā ir viena piektā daļa, vēsta LETA.
Kariņš norādīja, ka pārejas uz kodolenerģiju gadījumā ir jādomā par to, kā risināt jautājumu par kodolatkritumiem, bet, lai nākotnē nebūtu atkarības ne no naftas, ne arī gāzes, būtu nepieciešams attīstīt pašmāju ražošanu, attīstīt atjaunojamus vēja parkus un, iespējams, kodolenerģiju.
Patlaban interesi par kodolenerģiju izrāda arī Lielbritānija, kuras pārvaldībā ir atomzemūdenes ar spēkstacijām iekšā.
Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka aizvien samazinās to pašvaldību skaits, kuras centrālai apkurei izmanto gāzi un pāriet uz šķeldu, tādējādi ir jāveicina visu pašvaldību pāreja, jo tām pašvaldībām, kur centralizētai apkurei izmantota šķelda, ir pastāvīgi zemākas cenas, nekā tām, kas apkurei izmanto dabasgāzi. Turklāt, šķelda ir pašmāju blakusprodukts meža produkcijai, kas nav importēts no Krievijas vai citām valstīm.
Viņš informēja, ka valdībā jau ir apstiprināti plāni “Latvenergo” attīstīt vēja parkus, kurus kopā ar SIA “Latvijas valsts meži” plānots būvēt meža masīvos tālāk no apdzīvotām vietām, taču līdz šī risinājuma ieviešanai paietu no septiņiem līdz desmit gadiem. Kā norādīja Kariņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apņēmusies samazināt vides ietekmi, paredzot izbūvēt vēja parkus trīs gadu laikā.
Ministru prezidents uzskata, ka, kamēr Krievija tiek sankcionēta, Latvijai ir jāattīsta papildu iespējas, kā turpināt lietot gāzi, jo 90% gāzes tiek saņemti no Krievijas. Patlaban Latvijā ar Lietuvu, Igauniju un Somiju ir vienota gāzes sistēma – 10 miljardu kubikmetru gadā, no kuriem puse ir Somijas industrijas patēriņš, otra – Baltijas valstu. Viņaprāt, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes, ir jāskatās uz vēl viena sašķidrināta gāzes termināļa izveidi Baltijas reģionā.
“Ja mēs gribam vidējā termiņā turpināt ar gāzi, mums Baltijas reģionā ir vajadzīgs otrs sašķidrinātas gāzes terminālis, un ir dažādi projekti, gan Latvijā, gan Igaunijā, kur tādu varētu būvēt. Tur ir jāskatās ar vēsu prātu, kas mūsu patērētājiem būtu visizdevīgākais, jo gāzes apgādes sistēmā centrs un vērtīgākais infrastruktūras objekts un nepieciešamais, ir Inčukalna pazemes krātuve, kas ir valsts īpašumā un kontrolē,” norādīja Kariņš.
Reklāma