Koalīcijas sarunas iestrēgušas JV un AS viedokļu atšķirībās par enerģētikas un vides jautājumiem

Sarunas par jaunievēlētās Saeimas koalīciju un tās potenciālo partneru sadarbības memoranda saturu pagaidām ir iestrēgušas, “Jaunajai vienotībai” (JV) un “Apvienotajam sarakstam” (AS) nespējot rast kopīgu redzējumu jautājumos par to, kādā veidā turpmākajā nākotnē būtu īstenojama enerģētikas un vides politika, kamēr vairākumā citu jautājumu partijām viedokļi saskan.

Pēc piektdien notikušās JV un AS tikšanās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nāca klajā ar paziņojumu, no kura izriet, ka AS ziņā ir tas, vai izdosies vienoties par valdības izveidošanu, vēsta LETA.

Kariņš pauda, ka, lai gan JV un AS varētu būt lielā mērā vienojušies par sadarbības memoranda tekstu, tomēr ir svarīgs “bet”, kas ir “fundamentāli būtisks”: jautājums, vai nākamā valdība būs stagnējoša, kas neko negrib mainīt, vai arī nākamais Ministru kabinets būtu gatavs risināt Latvijai svarīgas tēmas. Vienošanās neesot panākta jautājumā par jaunās Enerģētikas, vides un klimata ministriju.

Piektdien no AS Kariņš esot dzirdējis, ka tā neesot gatava iet darboties spējīgas valdības izveidošanas virzienā, secināms no politiķa paustā. “Mēs turpināsim ar viņiem runāt,” sacīja JV politiķis, norādot, ka pirmdien, 31.oktobrī, plkst.16 viņš dosies pie Valsts prezidenta Egila Levita paziņot, vai ir atrasti kopsaucēji, lai virzītos uz priekšu, vai arī nevarēs virzīties uz priekšu ar valdības izveidošanu.

Ja tiks panākta vienošanās, tad tiks izveidota nākamā valdība, bet, “ja nevarēsim panākt vienošanos, šī koalīcija un šī valdība tad arī nevarētu tapt”, pauda Kariņš.

Premjers pirms tam skaidroja, ka ļoti svarīga tēma ir enerģētiskā neatkarība, atrodot veidu, kā ne tikai nodrošināt enerģētisko neatkarību no Krievijas, bet attīstīt arī ražošanas jaudas nākotnē, lai mājsaimniecībām būtu jāmaksā pēc iespējas lētāk par energoresursiem.

Latvijā ilgstoši ir bijušas pretrunas starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju no vienas puses un Ekonomikas ministriju (EM) no otras puses, tāpēc pēdējo četru gadu laikā Kariņam esot nācies tikai uzklausīt argumentus, kāpēc valsts nevar virzīties uz priekšu ar atbilstošu enerģētikas politiku.

Lai atrisinātu šo ilgstošo problēmu, JV piedāvājusi apvienot EM enerģētikas daļu ar VARAM vides un klimata daļu, izveidojot jaunu Enerģētikas, vides un klimata ministriju.

Tāpat JV rosina bērnu jautājumu risināšanu uzticēt Labklājības ministrijai, savukārt par nodarbinātības jomu kā atbildīgo noteikt EM, sacīja premjers.

Kariņš uzsvēra, ka JV piedāvājums par enerģētikas un vides jomu pārvaldības apvienošanu saskan ar šādu pašu pirms vairākiem gadiem pieņemtu lēmumu Dānijā, tāpat tikko to ir izdarījusi Zviedrijas valdība.

Ņemot vērā, ka Latvija digitalizācijas jomā ir atpalikusi no vairākām citām valstīm, tad JV piedāvā pie reģionālās attīstības ministrijas pievienot visu digitalizācijas jautājumu pārvaldību, pastāstīja politiskā spēka līderis.

Līdzīgi mūsu valstī gadiem ilgi netiek risināti bērnu interešu jautājumi, īpaši attiecībā uz bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības – ja viņi nav spēcīgā ģimenē, tad viņi mūsu sistēmā “izkrīt pa visām spraugām”, norādīja Kariņš, skaidrojot savu ieceri bērnu lietu jautājumu uzticēt LM.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra pašlaik kļūdaini atrodas pie LM un tai vajadzētu būt daļai no EM, atzīmēja Kariņš.

JV piedāvā “nevis stagnējošu, bet uz nākotni vērstu valdības modeli, kas varētu uzrunāt šīs svarīgās lietas”, sacīja Kariņš, piebilstot, ka šodien diemžēl no AS pārstāvjiem dzirdējis, ka viņi neesot gatavi iet šajā virzienā.

Premjers norādīja, ka pilnā apjomā vienošanos ir panācis ar Nacionālo apvienību (NA). Savukārt ar AS vienošanās ir panākta gandrīz visos jautājumos, izņemot “šajā, kas ir fundamentāli svarīgs jautājums”.

Kariņš norādīja, ka pirmdien, 31.oktobrī, plkst.16 gribētu paziņot Valsts prezidentam, vai līdz šim veidotais iecerētās valdības modelis “ir vai nav iespējams”.

Komentējot Kariņa šonedēļ pausto, ka bez vienošanās par jaunās enerģētikas un vides ministrijas izveidošanu valdību nevarēs izveidot, AS līderis Uldis Pīlēns šodien bija norādījis, ka nav pareizi nevienai pusei runāt “ultimātu valodā” un ka AS nekādus ultimātus neuzstāda.

Vaicāts par šo Pīlēna viedokli, Kariņš atturējās to komentēt, reizē skaidrojot, ka viņš kā potenciālais nākamās valdības vadītājs redz, kas Latvijas attīstībai ir nepieciešams. Tas ietver arī risinājumu, lai valstī nodrošinātu pietiekoši daudz cenas ziņā lētu enerģiju iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

JV politiķis minēja salīdzinājumu par uzdevumu kādam celt māju. Ja cilvēkam netiek doti nepieciešamie instrumenti, tad viņam nav iespējams paveikt šo uzdevumu, atzīmēja Kariņš. Savukārt no jaunā ministra, kurš atbildētu par apvienotajām jau esošajām struktūrām, varēs prasīt atbildību par lētākās enerģijas nodrošināšanu iedzīvotājiem. Premjers skaidroja, ka akcents nav uz jaunas ministrijas izveidošanu vai neizveidošanas faktu, bet runa ir par minēto mērķu sasniegšanu.

Taujāts sīkāk par vienošanās iespējām, Kariņš atzīmēja, ka daudzas stundas ir pavadījis sarunās, taču “runāšana ir viens, konkrēts dokuments ir otrs”, skaidrojot, kāpēc par šiem jautājumiem jāpanāk rakstiska vienošanās topošajā sadarbības memorandā.

Sarunu laikā AS paužot, ka piekrīt Kariņa vēstījumam, taču tagad, kad tas ir “uzlikts uz papīra”, iespējams, ir parādījusies fundamentāla atšķirība uzskatos ar AS, pauda JV līderis. Tā ir izšķiršanās par to, “vai gribam stagnēt” un uzskatīt, ka nekas valstī nav jāmaina, vai arī “mēs esam drosmīgi” un uzdrīkstēsimies sasniegt jaunus mērķus, atzīmēja Kariņš.

Savukārt AS politiķis Uldis Pīlēns pēc AS un JV tikšanās sacīja, ka tās laikā vienošanās panākta ap 95% jautājumu, bet nav vienošanās par JV priekšlikumu izveidot Enerģētikas, vides un klimata ministriju.

Viņa ieskatā, ministrijai tiktu pārliktas iespaidīgas funkcijas no Ekonomikas ministrijas un no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), daļēji skarot arī Finanšu ministrijas atbildības sfēras. AS uzskata, ka ministrijas izveidei neesot pietiekama pamatojuma, lai mainītu lietu kārtību. Krīzes laikos nav saprātīgi veidot jaunu ministriju, pauda Pīlēns, sakot, ka viņam nav pārliecības, ka tas būtu īstais ceļš, kas valdībai ejams.

AS pārstāvis apgalvoja, ka izteiktās pretenzijas pret jaunās ministrijas veidošanu nenozīmē, ka politisko spēku neinteresē strukturālu pārmaiņu enerģētikas jomā savienošana ar klimata pārmaiņām, taču politiķus nepārliecina piedāvātais risinājums.

Līdz ar to sarunas šajā jautājumā AS un JV vēl plānots turpināt, norādīja politiķis.

AS politiķis Edvards Smiltēns vēl pozitīvāk novērtēja vienošanās apjomu, norādot, ka vienošanās starp AS un JV ir panākta 99% jautājumos. Tomēr topošais parlamentārietis norādīja, ka šaubas rada jaunās ministrijas pamatotība, nepieciešamība un efektivitāte. Vai, krīzes apstākļos izveidojot jaunu ministriju, mēs sasniegsim tos mērķus, vai arī vienkārši notiek jaunas institūcijas izveidošana bez mērķu sasniegšanas, retoriski vaicāja Smiltēns.

Klimata tēmas ir arī Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas un citu ministriju pārziņā, pauda politiķis. Vai arī no tām jaunajai ministrijai tiktu pārliktas kādas funkcijas, par to skaidrības neesot.

Vaicāts par Kariņa teikto, ka vienošanās par jaunās ministrijas izveidi ir izšķirīga valdības veidošanā, Pīlēns pauda, ka “ultimātu valodā runāt nav pareizākais veids, kā runāt”. Pirms vēlēšanām neviena no potenciālās koalīcijas partijām savā programmā nebija iekļāvusi jaunas ministrijas veidošanu vai valdības konstrukcijas izmaiņas, atzīmēja politiķis. Ar sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, arodbiedrībām un citiem – ir parakstītas saistības ar viņu iesaisti. Šis jautājums dienaskārtībā ir jaunums, un politiķi nevar pārgalvīgi risināt to bez sadarbības partneru iesaistes, pauda Pīlēns.

Ja jaunās ministrijas veidošanas iecere būtu parādījusies pirms vēlēšanām, iespējams, tas būtu bijis būtisks diskusiju avots, uzskata politiķis.

Smiltēns norādīja, ka partiju starpā ir vienprātība par sasniedzamajiem enerģētikas un vides mērķiem. Viņaprāt, jaunās ministrijas veidošanas jautājums nav nepārvarams – būtiskāks esot jautājums, kā mērķus sasniegt.

Memorandā esot iekļauti AS svarīgi jautājumi par uzņēmējdarbības attīstību, tai skaitā par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Tāpat valdībai būs jāmēģina atrast veidus, kā mazajiem uzņēmumiem iziet no ēnu ekonomikas. Pilnīga vienošanās abu politisko spēku starpā esot panākta arī par enerģētisko neatkarību. Arī AS priekšlikumi par demogrāfiju, izglītību un citām jomām tikuši iekļauti memorandā.

Diskusijas par Enerģētikas, vides un klimata mērķa sasniegšanu un ministrijas izveidi abu politisko spēku starpā turpināsies pirmdien, 31.oktobrī, no rīta.

Kariņš piebilda, ka ar Nacionālo apvienību (NA) vienošanās par memoranda tekstu ir panākta, un palicis vien saskaņot vienu vai divus vārdus.

Kā ziņots, JV, AS un NA politiķi šonedēļ turpināja darbu pie potenciālās trīs partiju koalīcijas sadarbības memoranda gala redakcijas sagatavošanas.