uldis.dobelis
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Energoapgādes izmaksu atbalsta likumā, kas paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Likuma mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīti ar strauju energoresursu cenu kāpumu apkures sezonā. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, ir ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā.
Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas pieaugums biržā.
Atbalsts paredzēts par energoresursiem, ko mājsaimniecība saņem centralizēti – elektroenerģija, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija -, kā arī decentralizētiem apkures risinājumiem, piemēram, malkai, granulām, briketēm, dīzeļdegvielai.
Atbalstu centralizētajiem energoresursiem piemēros elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāji, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji. Decentralizētajiem lietotājiem atbalstu sniegs pašvaldības. Sniegto atbalstu iecerēts kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem, skaidro Klimata un enerģētikas ministrija.
Turpmāk mājsaimniecības, kuras kvalificējas atbalstam, identificēs īpaša sistēma. Sistēma vienuviet apkopos Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēs pieejamo informāciju.
Iepriekš Tautsaimniecības komisijas sēdē izskanēja iebildumi, ka valstij nebūtu jāapmaksā pašvaldību pamatfunkcijas – sociālā atbalsta – sniegšana, tomēr deputātu vairākums atbalstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšlikumu likumā noteikt, ka pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājsaimniecība ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums piemērot atbalstu šai mājsaimniecībai maksas samazinājumam par patērēto decentralizēto kurināmo un elektroenerģiju, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai.
Tāpat šis priekšlikums paredz, ka valsts kompensē energoapgādes komersantiem un pašvaldībām tādu kopējo atbalsta apmēru, kādu attiecīgajā periodā energoapgādes komersanti un pašvaldības piemērojušas mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
LPS norāda, ka atbilstoši pašvaldības principam un Pašvaldību likumam, deleģējot jauna uzdevuma vai funkcijas veikšanu pašvaldībām, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, valstij ir jānodrošina pašvaldībai finansējuma avoti, kas nepieciešami šī uzdevuma izpildei. Līdz ar to likumā tiek paredzēta kompensācija pašvaldībām par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, nosakot, ka valsts kompensē pašvaldībām administratīvās izmaksas par katra iesnieguma, ar ko tiek pieprasīts sniegt likumā noteikto atbalstu, izskatīšanu.
Komisijas deputāti atbalstīja Jāņa Vitenberga (NA) priekšlikumu, ka izdevumos, kurus ņem vērā, nosakot vai mājsaimniecība kvalificējas atbalstam, tiek ietverti mājsaimniecības kopējie izdevumi par mājokli, tostarp izdevumi par mājokļa īri, apsaimniekošanu, komunālajiem pakalpojumiem un kredītu mājokļa pirkumam, būvniecībai vai remontam. Taču Saeima šo priekšlikumu noraidīja.
Foto – ReTV
Reklāma