Krāpnieki uzdodas par policistiem un izmanto operatīvo dienestu tālruņa numurus 110 un 112

Valsts policijā šomēnes ir vērsušies daudzi iedzīvotāji, ziņojot, ka ir saņēmuši telefona zvanus no personām, kas runājušas krievu valodā, uzdevušās par policijas darbiniekiem un mēģinājušas izkrāpt personas datus un bankas kontu datus. Rīgas reģionā vien policijai ir ziņots par vairāk nekā 200 šādiem zvaniem, un iedzīvotājiem kopumā Rīgā un Pierīgā tādējādi izkrāpti 63 300 eiro. Taču daudz šādu krāpšanas mēģinājumu un krāpšanu fiksēts arī citviet Latvijā. Zīmīgi, ka daļā gadījumu krāpnieki ar numuru viltošanas tehnoloģiju ir atdarinājuši operatīvo dienestu tālruņa numurus 110 un 112. Vēršam uzmanību, ka pat gadījumā, ja zvana no policijas dežūrdaļas, zvana saņēmējs tālruņa ekrānā neredzēs numuru 110 vai 112, taču garāku numuru, kas sākas ar +371. Turklāt ne policijas, ne citu operatīvo dienestu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu sensitīvu informāciju un bankas kontu datus.

Jau iepriekšējos gados bija aktuāls telefonkrāpšanu fenomens, zvanītājiem uzdodoties par banku darbiniekiem un mēģinot no iedzīvotājiem izvilināt kredītkaršu datus vai iesaistīt investīciju veikšanā. Taču šovasar Valsts policija aizvien biežāk saņem informāciju no iedzīvotājiem, kuriem zvanījušas lielākoties krievu valodā runājošas personas, kas apgalvojušas, ka strādā policijā – Valsts policijā, pašvaldības policijā, Migrācijas policijā u. c. Vairākos gadījumos personas apgalvoja, ka ir policijas darbinieces vārdā Anna Jansone, Marija Zaharova un tamlīdzīgi, portālu “ReKurZeme” informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Noziedznieki zvanu saņēmējiem melojuši, piemēram, ka kāds viņu bankas kontos ir veicis nelikumīgas darbības, vai arī, ka citas personas uz viņu vārdiem noformējušas kredītus. Solot sniegt palīdzību, viltvārži no iedzīvotājiem mēģinājuši izvilināt personas datus un bankas kontu datus.

Lielākajā daļā gadījumu iedzīvotāji ir informēti par telefonkrāpšanām, prasītos datus nav atklājuši un pārtraukuši sarunu. Taču diemžēl policijā ir reģistrēti arī vairāki krāpšanas gadījumi. Piemēram, jau ziņots, ka šā gada 16. augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirknī vērsās kāda sieviete, no kuras bankas konta, uzdodoties par policijas darbiniekiem, noziedznieki izkrāpuši naudu 10 102 eiro apmērā. Saistībā ar notikušo Olaines iecirknī ir uzsākts kriminālprocess.

Šā gada 19. augustā Ventspils iecirknī vērsās kāds ventspilnieks, kuram no bankas konta krāpniece, kura uzdevusies par policijas darbinieci, izkrāpusi 3000 eiro. Zvanītāja informējusi zvana saņēmēju par it kā nelikumīgām darbībām personas bankas kontā – kāds vēloties noformēt kredītu uz personas vārda. Lai šīs darbības it kā novērstu, krāpniece telefoniski savienoja cietušo ar it kā viņa bankas drošības dienesta darbinieku, kurš pieprasīja bankas datus – kartes numuru, CVV kodu, derīguma termiņu un internetbankas datus, tādējādi pretlikumīgi pārskaitot bankas kontos esošos naudas līdzekļus. Par šo gadījumu ir uzsākts kriminālprocess.
Savukārt 25. augustā Gulbenes iecirknī tika saņemta informācija no kādas sievietes, kurai krāpnieki, uzdodoties par Drošības dienesta darbiniekiem, bija izkrāpuši 20 000 eiro. Ļaundari sievietei bija apgalvojuši, ka viņas nauda tiekot “atmazgāta” un, lai to novērstu, tā esot jāpārskaita uz citiem kontiem, ko sieviete arī izdarījusi.

Jāpiemin, ka daudzos gadījumos zvana saņēmējam uzrādījies tālruņa numurs 110 vai 112, kas ir operatīvo dienestu numuri. Vēršam uzmanību, ka pat gadījumā, ja zvana no policijas dežūrdaļas, zvana saņēmējs tālruņa ekrānā neredzēs numuru 110 vai 112, taču garāku numuru, kas sākas ar +371. Līdz ar to telefona zvans no trīs ciparu operatīvo dienestu numurs ir viena no pazīmēm, kas liecina par krāpšanu. Jāņem vērā, ka krāpnieki ar numuru viltošanas tehnoloģiju var panākt, ka zvanītājs redz jebkādu numuru un pat iestādes vai uzņēmuma nosaukumu. Arī tas, ka uzrādās Latvijas numurs, neliecina par to, ka zvana no Latvijas. Jāuzsver, ka pašreizējā informācija liecina, ka šīs ir starptautiskas krāpšanas, kas tiek izdarītas no ārvalstīm.

Tāpat jāņem vērā, ka ne Valsts policijas darbinieki, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu sensitīvu informāciju un piekļuves datus bankas kontiem. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, sargāt savus personas datus un bankas kontu datus, kā arī brīdināt par šādām krāpšanām gados vecākus un īpaši krievu valodā runājošus tuviniekus, draugus un kaimiņus!
Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, par to sākotnēji jāinformē sava banka un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī. Savukārt riska informāciju par aizdomīgām darbībām interneta vidē ir iespējams nosūtīt Valsts policijai mobilajā lietotnē “Mana drošība”.