Latvijā ir ļoti spēcīgs kapu kults. Joprojām no paaudzes uz paaudzi tiek nodota tradīcija godāt mirušo piemiņu kapos un rūpēties par tiem. Šāda tradīcija Eiropā un visā Rietumu kultūrā ir aizejoša parādība. Tas liecina, ka mūsu vietējās tradīcijas joprojām ir gana stipras. Tomēr arī tās pakāpeniski mainās līdzi laikam. Šajā rakstā aplūkosim kremēšanu kā alternatīvu tradicionālai apbedīšanai un kā moderno apbedīšanas veidu.

Nedaudz par kremēšanas vēsturi
Arheoloģiski atklātais senākais kremācijas piemērs ir datēts ar laika periodu aptuveni 15000 g.p.m.ē. Eiropas un Tuvo Astrumu tradīcijās mirušo kremācija parādās bieži. Tajās pašās teritorijās mainoties filozofiskajiem strāvojumiem un dominējošām reliģijām, ir vērojami arī aizliegumi vai atteikšanās no kremācijas, dodot priekšroku līķa apbedīšanai. Latvijas teritorija arī nav izņēmums. Baltu ciltīs kremācija bija plaši izplatīta līdz pat 11.-12. gs. Tikai ienākot kristietībai, kremācija tika apkarota, pasludinot to par pagānisku tadīciju. Arī Padomju Savienībā tika doti zināmi signāli, atšķirīgi glabājot Valsts vadītājus un augstākos ierēdņus. Tika uzskatīts, ka būt kremētam un iemūrētam Kremļa sienā, ir mazāk godājami par iespēju būt apglabātam pie tās zemē. Savukārt, augstākais pagodinājums bija būt mumificētam. Tas zināmā mērā ir atstājis pēdas zemapziņā arī uz šodien dzīvojošo vecāko paaudzi.

Rietumu kultūras tradīciju maiņa
Saskaņā ar 2019. gada datiem, kurus sniedza krematorija Rīgā, tikai 12% mirušo Latvijā tika kremēti. Turpretīm, saskaņā ar Ziemeļamerikas Kremācijas asociācijas datiem ASV pēdejo trīs gadu laikā kremēto skaits vidēji bijis 55%, savukārt Kanādā tas sasniedz pat 72%. Ziemeļamerikā praktiski katrs apbedīšanas birojs sniedz kremācijas pakalpojumus. Tik liels šī pakalpojuma pieprasījums ir saistāms ar mūsu gadsimtam raksturīgo un populāro zaļo domāšanu.

Būtiskākās atšķirības starp kremāciju un tradicionālo apbedīšanu
Lai saprastu, kādas atšķirības un varbūt pat kādi ieguvumi ir tad, kad tiek veikta kremēšana, uzskaitīsim dažus atšķirīgāko momentus:

1. Laikapstākļu ietekme: Krematorijā ceremonija notiek zem jumta, kas ļauj to ērti novadīt jebkuros laikapstākļos. Tam pretstatā – tradicionālās bēres kapos notiek zem klajas debess.

2. Komforta piedāvājums: Uz bēru ceremoniju bieži sanāk daudz vecāka gadagājuma cilvēku, kuriem nostāvēt kājās visu ceremonijas laiku kapos ir apgrūtinoši. Krematorijas*- atvadu zālē šim nolūkam ir soli, uz kuriem ērti apsēsties.

3. Labierīcības: Lieki piebilst, ka kapos nebūs iespēju atrast labierīcības, kas pieejamas Krematorijas telpās.

4. Ietekme uz vidi: Apglabājot mirušos tradicionālos kapos, notiek būtiska ietekme uz apkartējo vidi. Strauji pieaug kapu teritorijas, kuras rada piesārņojumu ne tikai uz to apsaimniekošanā esošo zemi, bet caur grunstūdeņiem arī uz apkartējām teritorijām. Pelni, novietoti hermētiskā kapsulā, neatstāj nekādu ietekmi uz vidi.

5. Kapu kulta tradīcija: Veicot kremēšanu, netiek ietekmēta kapu kopšanas tradīcija. Tieši otrādi, ģimenēm ir iespēja nelielās kapu vietās veidot apbedījumus ar lielāku blīvumu, vienuviet sakoncentrējot vairāk radu. Arī pašas kapavietas iespējams veidot estētiski daudzveidīgākas, kas tikai papildinās tradīciju ar jauniem kapu risinājumiem.

Nobeigumā
Kā redzams, baltu tautām kremācija nav nekas svešs un, iespējams, vēsturiski Eiropā noturējās visilgāk. Kremācija sniedz daudz ieguvumu un priekšrocību, salīdzinot ar tradicionālām bērēm kapos. Tādēļ atliek vien atbrīvoties no stereotipiem, kas uzslāņojušies latviskai domāšanai, un ar atvērtu prātu jāaplūko kremācija kā moderns un mūsdienīgs apbedīšanas veids.

Raksts tapis sadarbībā ar digitālā satura un mārketinga aģentūru Zīle