No 10. līdz 12. aprīlim koncertzālē “Lielais dzintars” sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību pirmoreiz norisinājās “Baltijas Mūzikas dienas 2026”. Laikmetīgās mūzikas festivāla notikumi Liepājā pulcēja izcilus kolektīvus – Liepājas Simfonisko orķestri, Latvijas Radio kori un “Ensemble for New Music Tallin” – pirmatskaņojot kopumā astoņus Baltijas komponistu jaundarbus, kas reflektē par laiku, kurā šobrīd dzīvojam, portālu “ReKurZeme” informē SIA “Lielais Dzintars” Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anita Lazdeniece-Grīnberga.
Festivāla atklāšanas koncerts “Kairos /Chronos” tika uzticēts Liepājas Simfoniskajam orķestrim un diriģentam Jānim Liepiņam. “Šīvakara koncerta nosaukumā ir divi grieķu vārdi laikam. “Chronos” ir laiks, ko mēra pulkstenis: vienmērīgs, neapturams, vienaldzīgs. “Kairos” ir kaut kas pavisam cits – mirklis, kurā kaut kam ir jānotiek, un tas notiek. Mūzika ir viena no retajām mākslām, kas spēj turēt abus šos laikus vienā telpā vienlaicīgi,” apmeklētājus uzrunāja festivāla mākslinieciskais vadītājs Krists Auznieks.
Programmu atklāja Dominika Digima laikā mirgoļojošais skaņdarbs “Per Sense”. Tam sekoja rītausmas robežstunda Gundegas Šmites “ΙΩ. Rītausmas dieve Ēosa”. Un daļas noslēgumā – Mārtiņa Viļuma mežonīgi hipnotiskais saksofona koncerts ar Arvīda Kazlauska solo. Taču arī klusēšana ieņēma būtisku lomu Hilduras Elisas Jónsdótiras darbs “Tacet: Extrinsic” atspoguļoja tās visuresību – viņa sēdēja orķestra rindās un neatskaņoja nevienu skaņu.
Koncerta otrajā daļā ar varenu spēku tika pirmatskaņots Ilonas Breģes darbs “Up-Time”, kas runā par mūsu straujajām attiecībām ar laiku. Par turēšanos pie nemainīga punkta turpinājumā vēstīja Helēnas Tulves “Wand’ring Bark”. Savukārt noslēgumā Jāņa Petraškeviča jaundarbs “Candela” klausītājiem sniedza laternu, kas izgaismo pazemes tumsu.
- aprīlī Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā pirmatskaņoja īpaši festivālam radītu koncertprogrammu “Vēstules jaunam dzejniekam”, kas savienoja četru Baltijas komponistu jaundarbus un rakstnieka Rainera Marijas Rilkes vēstules par radošuma laiku.
Šajā liriski meditatīvajā pieredzē klausītājus ievilka Justes Janulītes jaundarbs “L’attente” un tā gluži pārņemošās vokālās metamorfozes, kas ļauj izjust gaidīšanas laiku. Tam sekoja Rolanda Kronlaka “Darkness”, kas aptver vairākas dzejas rindas no Rilkes un amerikāņu komponista Vendela Berija daiļrades un runā par atrašanos tumsā kā mistisku piedzīvojumu. Līsas Hiršas “Was die Sonnen übersteh” dāvāja spēju ar aizvērtām acīm “sadzirdēt” gaismas pāreju. Savukārt Krista Auznieka jaundarbā “Orfejs” krāšņās harmonijās uzplauka ne tikai Rilkes vēstulēs ietvertais rozes tēls, bet arī pārmaiņu un cikliskuma nenovēršamība.
Skaņdarbus caurvija Rilkes vēstuļu fragmenti aktiera Ģirta Krūmiņa lasījumā, kas runā par radošā darba būtību. Kādu no fragmentiem papildināja arī Mocerta klavierdarbi Alfrēda Brendeļa ieskaņojumos.
Teju visas dienas garumā koncertzāles Kamerzālē norisinājās arī klausīšanās seansi Aleksandra Tillegreina skaņdarbam “Spoku straumes” (“Phantom Streams”). Šis darbs rada klausīšanās ilūziju, kur pat mazākās ķermeņa kustības un atrašanās vieta telpā var mainīt to, kādus vārdus uztver klausītājs. Plkst. 16.00 seansu papildināja darbnīca kopā ar pašu komponistu. Tajā uz papīra lapas bija jāfiksē vārdi, kas dzirdēti dažādos skaņdarbos. Kopā ar Tillegreinu apmeklētāji izrunāja, ko dzirdējuši pat dažādās valodās, un izzināja noslēpumu, kas veido šādu pieredzi.
Svētdienas pēcpusdienā “Ensemble for New Music Tallin” (Tallinas Jaunās mūzikas ansamblis) aicināja uz laika ceļojuma koncertu “Pagriežot laiku”, kura centrā bija divi pirmatskaņojumi. Annas Veismanes “Poēma. Piens” apzināti pagrieza laiku uz 1977. gadu – laiku citā Latvijas ritmā, mierā un valodā, ko šodien dzirdam ar citu pieredzi. Maigumu un poētiskumu šajā skaņdarbā jo īpaši piešķīra reti pieredzētā baroka alta vijole “viola d’amore”. Savukārt Evijas Skuķes jaundarbs “laiks ir vilnis” vedināja sajust laika mainīgo izpausmi – te šķiet tas izstiepti velkas, te atkal neapturami skrien.
Koncertā izskanēja arī Ages Vērosas opuss “Outlines fo the night”, kas aptver nakts biedējošo un vienlaikus valdzinošo dabu. Kristapa Bubnela elektroakustiskā kompozīcija “…please leave your message after the tone…”, kas tapusi sadarbībā ar amerikāņu komponistu Eliasu Braunu, iegremdēja metafizikas dzelmē. Pašā noslēgumā Jana Martina Smērdāla “All play” audiovizuāli atklāja komponista pieredzi un reakcijas, spēlējot elektrisko ģitāru.
Pirms visiem festivāla notikumiem apmeklētājiem bija iespēja satikties ar jaundarbu autoriem pirmskoncerta sarunās koncertzāles atvērtajā viesistabā “Pietura”.
Laikmetīgās mūzikas festivāls “Baltijas Mūzikas dienas 2026” līdz 17. aprīlim turpināsies ar daudzpusīgiem mūzikas notikumiem Rīgā. Plašāka informācija par sekojošo programmu pieejama mājaslapā muzikasdienas.lv.
Foto – Valters Pelns
