Piektdien, 8. maijā, Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē 16/18 Kūrmājas prospektā tika atklāta izstāde “Janis Šternbergs. No Liepājas līdz Leksingtonai”. Plašajā izstādē pirmo reizi Liepājas muzejā iespējams iepazīt Jaņa Šternberga radošo darbību sešdesmit gadu garumā – no agrīnajiem darbiem Liepājā līdz vēlīnajiem eksperimentiem ASV. Izstādes atklāšanā piedalījās arī vairāki Šternbergu dzimtas pārstāvji.
Izstādes atklāšanā klātesošie vairākkārt uzsvēra, ka šī ir līdz šim plašākā un vērienīgākā Jaņa Šternberga darbu izstāde, kas vienkopus ļauj izsekot izcilā grafiķa ceļam uz meistarību un nepārtrauktiem mākslinieciskiem meklējumiem. Vienlaikus tika akcentēta arī dzimtas vēstures pētījumu nozīme mākslinieka radošā mantojuma atklāšanā no jauna, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.
Izstādi veido vairākas kolekcijas – Liepājas muzejam dāvinātie darbi, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma materiāli, kā arī mākslas darbi un dokumenti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē”, Ģelžu ģimenes krājuma, “Zuzānu” kolekcijas un citām privātkolekcijām.
Īpaši šai izstādei Latvijas Nacionālais mākslas muzejs restaurēja vairākus Jaņa Šternberga darbus, tostarp 20. gadsimta 20. gadu sākumā Liepājā radītus zīmējumus un viņa Latvijas Mākslas akadēmijas diplomdarbu “Grafikas darbnīca” (1932).
Izstādes atklāšanā piedalījās mākslas zinātniece Ilze Zvaigzne, kura devusi būtisku ieguldījumu Jaņa Šternberga daiļrades pētniecībā. Viņa uzsvēra, ka izstāde Liepājas muzejā ir kā “punkts uz i” ilggadējam darbam, kura aizsākums meklējams dzimtas vēstures pētījumos. Tieši tie palīdzējuši no jauna atklāt Latvijai nepelnīti aizmirsto mākslinieku, kura dzīvi un radošo darbību Otrā pasaules kara notikumi aizveda tālu prom no dzimtenes. Uzrunājot klātesošos, Ilze Zvaigzne mudināja arī citus pievērsties savas dzimtas vēstures izzināšanai: “Pētiet savas dzimtas saknes – mēs nekad nezinām, kur tas var aizvest.”
Atklāšanā piedalījās arī mākslas zinātniece Kristiāna Ābele, Jāņa Kalnača monogrāfijas “No Liepājas līdz Leksingtonai. Janis Šternbergs” literārā redaktore. Viņa uzsvēra, ka izstāde spilgti ataino Jaņa Šternberga māksliniecisko brīvību un spēju nepārtraukti eksperimentēt dažādās grafikas tehnikās.
Savukārt izstādes kurators, mākslas zinātņu doktors Jānis Kalnačs atgādināja, ka savulaik Jaņa Šternberga darbi bija sastopami teju katrā Latvijas mājā – mākslinieks radījis gan Latvijas Bankas pēdējo pirmskara 100 latu banknoti, gan pastmarkas, grāmatu ilustrācijas un citus grafikas darbus. Kalnačs īpaši izcēla arī mākslinieka paša radīto “smilšu rakstu” tehniku, kas kļuva par nozīmīgu Jaņa Šternberga vēlīnās daiļrades daļu.
Izstāde “Janis Šternbergs. No Liepājas līdz Leksingtonai” Liepājas muzejā skatāma līdz 2026. gada 28. jūnijam.
Foto – Kārlis Volkovskis
