Dārzeņu un puķu sēklām šogad gaidāms 10-20% cenu pieaugums, aģentūrai LETA sacīja SIA “Kurzemes sēklas” valdes priekšsēdētājs un diplomēts agronoms Andris Kiršentāls.
Viņš atzina, ka gaidāmais sēklu cenu pieaugums nebūs dramatisks, un patērētājiem sējmateriāls būs pieejams.
Kiršentāls atgādināja, ka sēklu tirgū vienmēr bijuši divi būtiski atšķirīgi cenu līmeņi. Pirmais ir atklātās apputes dārzeņu un puķu šķirnes, kuru sēklas ir iegūstamas salīdzinoši vieglāk, otrais – hibrīdo dārzeņu un puķu šķirnes, kuru sēklu pavairošana ir izteikti grūtāka, līdz ar to dārgāka.
Līdzšinējās tirgus tendences liecina, ka pircēji vairumā gadījumu izvēlas dārgākās – hibrīdās šķirnes, apzinoties, ka dārzeņu gadījumā tiks iegūta izlīdzinātāka, veselīgāka, lielāka un izturīgāka raža, bet puķu gadījumā – krāšņāks, izturīgāks vai citādi kvalitatīvāks rezultāts.
“Arī Latvijas dārznieki, dārziņu īpašnieki vairumā gadījumu, neskatoties uz cenu, tomēr priekšroku dod otrajai kategorijai, hibrīdajām šķirnēm, iegādājoties tās no Latvijas sēklu tirgotājiem vai arī pasūtot ārzemēs,” piebilda Kiršentāls.
Komentējot sēklu tirgu Latvijā, Kiršentāls norādīja, ka lielākā daļa dārzeņu un puķu sēklu tiek importētas. Viņš importa pārsvaru pamatoja ar to, ka Latvijas klimatiskie apstākļi nav piemēroti lielākās daļas dārzeņu un puķu sēklu pavairošanai lauka apstākļos. Lai arī siltumnīcās ar regulējamu klimatu sēklu pavairošana ir iespējama, Latvijā šādi pavairotais sēklas materiāls ir dārgs un tā apjomi ir salīdzinoši ierobežoti.
Ja viengadīgajām kultūrām, kurām sēklas iegūstamas jau sējas gadā, piemēram, salātiem, redīsiem, lauka gurķiem, vasaras viengadīgajām puķēm un viengadīgajiem garšaugiem, sēklu pavairošana Latvijas klimatiskajos apstākļos ir iespējama, tad divgadīgajām kultūrām – burkāniem, galviņkāpostiem, rutkiem, sīpoliem, skābenēm tas ir sarežģītāk un darbietilpīgāk nekā pavairot šīs kultūras dienvidu apstākļos.
Vienlaikus tomātu sēklas “Kondīne uzlabotā”, “Jūrmala” un “Pūres konservu” tiek audzētas Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Tāpat Latvijā arī privātie tomātu šķirņu kolekcionāri un dažādu dekoratīvo kultūru selekcionāri ar sēklu pavairošanu nodarbojas iespējām atbilstošos apstākļos un apjomos.
Vaicāts par to, vai sēklu tirgu ietekmējis pagājušās vasaras karstums, Kiršentāls atbildēja, ka karstums sēklu pieejamību ir ietekmējis salīdzinoši mazāk nekā Covid-19 izraisītās pandēmija un arī ar to saistītie ģeopolitiskie procesi – darbaspēka kustības ierobežojumi, iepakojamo materiālu, loģistikas, energoresursu pieejamības un izmaksu pieaugums.
“Vislielāko ietekmi gan karstā vasara, gan ar Covid-19 saistītie procesi atstās uz profesionālo dārzeņu saimniecību, it sevišķi hibrīdo dārzeņu audzētāju tirgu, jo ne visas hibrīdās šķirnes būs pieejamas vai tās būs iegādājamas ierobežotos apjomos,” piebilda uzņēmuma pārstāvis.
Saskaņā ar “Firmas.lv” publiskoto informāciju, “Kurzemes sēklas” apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim, bija 3,707 miljoni eiro, kas ir par 2,7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa palielinājās 19,9 reizes – līdz 61 542 eiro.
“Kurzemes sēklas” ir reģistrētas 1992.gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 179 280 eiro. Uzņēmums pieder četrām privātpersonām, tostarp kompānijas lielākais īpašnieks ar 69,17% daļu ir Kiršentāls.
Reklāma