Latvijā pirmo reizi konstatēta invazīva saldūdens medūzu suga

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti apliecina, ka Cēsu novada Drabešu pagasta dīķī pirmo reizi novērotas invazīvas saldūdens medūzas Craspedacusta sowerbii. Aptuveni divu euro monētas lielās, balti caurspīdīgās medūzas cilvēka veselībai un dzīvībai nav bīstamas. Visticamāk, ka tās izplatīsies arī citās ūdenstilpēs, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina ziņot par citiem sugas novērojumiem, rakstot ziņu uz invazivs@daba.gov.lv.

Cilvēku neapzināta rīcība un klimata pārmaiņas ir galvenie iemesli, kādēļ šī suga jau kopš pagājušā gadsimta izplatās aizvien tālāk no savas izcelsmes vietas – Ķīnas un Japānas, un šobrīd ir sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijā visticamāk tās nokļuvušas ar putnu palīdzību, pielīpot tiem pie kājām, vai ar eksotisku ūdensaugu stādiem, jo spēj noteiktā attīstības stadijā iztikt bez ūdens. Saldūdens medūzas barojas ar fitoplanktonu un potenciāli var būt barības konkurents zivju mazuļiem, portālu “ReKurZeme” informē Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE REEF projekta koordinatore Gunta Gabrāne.

Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotais projekts LIFE REEF, kas līdz šim iepazinis medūzas jūras ekosistēmā, pētīja arī Drabešu pagasta medūzas. Projekta vadītāja Ilze Sabule atklāj, ka “šo medūzu precīzs ceļš līdz Latvijai nav zināms. Tāpat arī sugas ietekme uz Latvijas ekosistēmām nav vēl izpētīta, tādēļ medūzas nevajag pārvietot un speciāli izplatīt. Par saviem novērojumiem aicinām ziņot, jo šāda informācija palīdzēs izprast sugas izplatīšanās ātrumu un veidus”.

Saldūdens medūzas jau agrāk novērotas Polijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijā, kā arī 2002. gadā konstatētas Lietuvā netālu no Nemūnas upes. Arī Lietuvas medūzu izcelsme joprojām ir neskaidra.

LIFE REEF jeb “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” īsteno Dabas aizsardzības pārvalde kā vadošais partneris sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Projekta laikā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā  4116 kvadrātkilometru platībā. Plašāka informācija par projektu pieejama interneta vietnē reef.daba.gov.lv.