Lauksaimnieki: Ražas un rudens sējas darbi gandrīz pabeigti

Lai gan ražas darbi šogad sākušies vēlāk, lielākā daļa lauku jau ir nokulti un arī rudens sējas darbi iet uz beigām, aģentūrai LETA pauda aptaujātie eksperti.

Graudkopības kooperatīva “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norādīja, ka, lai gan graudaugu ražas novākšana sākta ļoti vēlu, tā ir pabeigta laicīgi – dažviet palikuši tikai griķi un vasaras rapsis.

Tāpat “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka arī “rudens sējas darbus lauksaimnieki gandrīz pabeiguši. Dažviet reģionos saimnieki vēl sēj ziemas kviešus, bet ziemas rudzi, mieži un rapši iesēti salīdzinoši laikus.”

Viņa skaidroja, ka vēsie un lietainie laikapstākļi sējas darbus iekavēja par kādu nedēļu. Reģionos, kurus vairāk skāra lietus, darbi negāja tik raiti un puse platības tika sēta, ķerot brīžus, kad lauki bija apžuvuši, lai uz tiem varētu uzbraukt. Tāpat kā ar sējas darbiem, daudzviet vēsais un lietainais laiks iekavēja arī lauku kopšanas darbus.

Kooperatīvā “VAKS”, kurā vairākums biedru ir Vidzemes un Latgales lauksaimnieki, pauda, ka laika apstākļi bija pietiekami labvēlīgi sējai un dažviet pat lauksaimnieki uztraucās, ka par ātru iesēts un sēkla var pāraugt.

Tāpat Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka kviešu lauki kopumā izskatās labi, un pēdējie sējumi drīz būs sadīguši. Vienlaikus daudzās saimniecībās ir neziņa par rapšu sējumiem – pēc sausā augusta un ļoti vēsā septembra tie nav attīstījušies, kā bija iepriekš plānots, un vietām rapšu sējumi jau ir pārsēti ar kviešiem. Iespējams, ka daļa nepārziemos un būs jāpārsēj vēl pavasarī.

Viņa arī teica, ka ir novērojama liela gliemežu populācija, kuri vēsajā laikā bojāja rapša sējumus.

Vienlaikus, Dzelzkalēja-Burmistre minēja, ka ar sēklas materiāla iepirkšanu šogad nebija problēmu, tomēr raizes sagādāja sēklu cenu kāpums, kas skaidrojams ar graudu cenas palielinājumu. Ja pērn vidējā sertificētas sēklas cena bija 385 eiro par tonnu, tad šogad cena palielinājusies par 40% un sasniedza 540 eiro par tonnu.

Tāpat viņa arī norādīja, ka augstas cenas var prognozēt arī vasarāju sēklām.

“Zemnieku saeimas” pārstāve arī atzīmēja, ka minerālmēslu cenas bija un joprojām ir ļoti augstas. Joprojām nav zināms, vai kas mainīsies, sākoties ziemai un turpinoties karam Ukrainā.

Pēc viņas stāstītā, vairākums saimnieku nevilcinājās un mēslojumu šoruden iepirka, savukārt daļa saimnieku ir optimistiski un ietur pauzi, gaidot labākus cenu piedāvājumus. Lielās cenas dēļ saimnieki šogad ir samazinājuši rudenī iestrādājamo minerālmēslu apjomu par aptuveni 20%. Ja situācija nemainīsies, tad nākamsezon var prognozēt minerālmēslu patēriņa samazinājumu, kas nenovēršami samazinās arī kopražu.

Indulis Jansons norādīja, ka jau šogad ražai ir mazs proteīna līmenis, jo nesamērīgi lielo minerālmēslu cenu dēļ zemnieki tos vilcinājās pirkt un plaši izmantot.

Tāpat arī Maira Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka pie esošās cenu attīstības un turpmākā minerālmēslu samazinājuma būs arvien grūtāk izaudzēt lielākus un kvalitatīvākus ražas apjomus. Tajā pašā laikā ir skaidri redzamas indikācijas, ka pieprasījums pēc pārtikas tuvākajā nākotnē nemazināsies. Eiropā šogad ir mazākas ražas nekā iepriekšējos gados, un Ukraina kara laikā nesaražos lielu eksporta apjomu.

Viņa brīdināja, ka gala rezultātā tas var novest pie pārtikas iztrūkuma atsevišķās produktu grupās un ļoti augstām cenām veikalu plauktos.

“Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. “Zemnieku saeimas” biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedrības biedri apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.

“VAKS” ir 1999.gadā dibināts lauksaimnieku kooperatīvs, kas nodrošina savu biedru izaudzētās produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu un realizāciju. Uzņēmuma mērķis ir sniegt pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, agronomu konsultācijas, kā arī nodrošināt risinājumu citām biedru vajadzībām. Kooperatīvā pašlaik apvienojušās vairāk nekā 580 saimniecības.

Foto – Pixabay