Lauksaimnieki un augļkopji: Salnas sējumus un augļu kokus katrā reģionā ietekmējušas atšķirīgi

Šonedēļ novērotās salnas sējumus, kultūraugus un augļu kokus katrā reģionā ietekmējušas atšķirīgi, aģentūrai LETA atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultante Ieva Kamerāde-Sniedze sacīja, ka Zemgali stipras salnas nav piemeklējušas, arī Kurzemē novērotas minimālas salnas.

Kāposti, burkāni un bietes jau ir sastādītas, bet kartupeļu stādīšana vēl turpinās. Viņa atzīmēja, ka sākumā lauksaimnieki prognozēja, ka pavasara sējas darbi norisināsies ātri, bet situācija ir mainījusies, jo šogad ir pēdējo gadu mitrākais pavasaris, tāpēc sējas darbi kavējas. Sausākos laukos agrie kartupeļi jau ir iestādīti.

Tāpat arī Vidzemē aprīļa sākums bija silts un sauss, kas lauksaimniekiem lika domāt, ka varēs darbus sākt jau ātrāk. Tomēr uz desmit dienām bija jāietur pauze, jo pēc neparedzētā sniega augsne bija ļoti mitra. Patlaban stādīti kāposti un kartupeļi, kamēr tiek sēti un dīgst burkāni, sīpoli un bietes.

Kamerāde-Sniedze atzīmēja, ka šīsnedēļas nakts salnas vietām ir papostījušas jau ziedēt sākušās ābeles un bumbieres. Ķirši un plūmes lielākajā Latvijas daļā ir noziedējušas un tām salnu postījumi visticamāk nebūs novērojami. Dažos dārzos ir apsaluši dekoratīvo kultūru jaunie dzinumi.

Viņa sacīja, ka salnās ziemāji nav cietuši, bet vasarāji daudzviet vēl nemaz nav sadīguši. Sadīgušajos laukos vietām var redzēt salnas bojājumus, bet nepieciešams laiks, lai saprastu, cik tie ir nozīmīgi.

Graudkopības kooperatīva “VAKS” priekšsēdētājs Indulis Jansons pauda, ka salnas bija nelielas un ne tik briesmīgas, kā solīja. Viņš atzīmēja, ka vietām reģionālajiem lauksaimniekiem ir cietušas siltumu mīlošās kultūras, piemēram, aktinīdijas, tomēr kopumā bojājumi navpārāk apjomīgi. Jansons gan uzsvēra, ka situācija krasi atšķiras pat vienā laukā un sekas vēl nav apzināmas.

Salnas ietekmēja lauku darbus, jo to laikā nevar stādīt un miglot. Tāpēc darbi divas dienas kavējās, bet šobrīd jau varētu atsākties.

LLKC augkopības eksperts Andris Skudra pauda, ka pilnīgas salnas radītās sekas šobrīd ir grūti apzināt, piebilstot, ka Zemgalē to ietekme bija minimāla. Tomēr Latgales pusē salnas bija pat ļoti stipras. Viņš atzīmēja, ka visticamāk rapšiem kāds ziediņš būs apsalis un aukstajās naktīs saplaisāja stublāji.

Viņš stāstīja, ka Latgales pusē naktī uz ceturtdienu bija novērojamas temperatūras svārstības līdz mīnus pieciem grādiem, kā rezultātā, ja kādi ziedi bija uzziedējuši, tad ļoti iespējams varētu būt arī bojājumi. Vietās, kur Vidzemē un Latgalē vasaras rapši iesēti ātrāk un jau izdīguši, tie varētu aiziet bojā. Tomēr kviešiem un graudaugiem vēsuma periods nebūs kaitējis, prognozē Skudra.

Savukārt Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) pārstāvji norāda, ka neraksturīgi stipras salnas Latviju skar jau otro gadu pēc kārtas. Ja 2023.gadā pavasara salnu postījumi aptvēra visu Latvijas teritoriju, tad šogad tās skāra tieši Latvijas austrumu reģionus. LAA par salnu radītajiem zaudējumiem galvenokārt informēja Rēzeknes, Gulbenes un Smiltenes puses audzētāji.

Asociācijas pārstāvji min, ka temperatūra Limbažu novadā bija no mīnus diviem līdz mīnus trīs grādiem un līdz pat mīnus 11 grādiem Rēzeknes novada Lendžu pagastā. Vairākumā austrumpuses saimniecību temperatūra sasniedza mīnus septiņus grādus. Zaudējumu apjoms ir prognozējams atbilstoši temperatūrai. Saimniecībā, kurā sals naktī uz 9.maiju bija pat mīnus 11 grādi, ir izpostīta praktiski visa raža un ir pamatotas raizes vai šis sals nebūs iznīcinājis arī lielāko daļu stādījumu.

LAA pārstāvji uzsver, ka ņemot vērā pēdējo gadu salnas, visiem augļkopjiem ir nepieciešamas pretsalnu aizsardzības sistēmas, lai gan pie ļoti zemām temperatūrām pat tās var nesniegt vēlamo rezultātu.

Foto – Pixabay