Līdz gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt 25 %

Cenu kāpums Latvijā turpinās, un inflācija Latvijā jau otro mēnesī pēc kārtas ir pārsniegusi 20 %, savukārt līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt 25 % un gada vidējā inflācija šogad būs ap 17 %. Tikai kopš februāra patēriņa cenas Latvijā ir augušas par vairāk nekā 15 % un tas ir saistīts gan ar energoresursu, pārtika, metālu un citu dabas resursu cenu kāpumu pasaulē, gan Krievijas iebrukumu Ukrainā. Labā ziņa ir tā, ka pārtikas, metālu un naftas cenas pasaule pēdējos mēnešos ir sākušas mazināties, un, manuprāt, inflācija maksimums Latvijā ir gaidāms tuvākajos mēnešos.

Cenu kāpums Latvijā šobrīd ievērojami pārsniedz ienākumu pieaugumu, it īpaši pārtikai, siltumenerģijai, kā arī degvielai, un šobrīd mājsaimniecību tēriņi aug ātrāk kā ienākumi. Pagaidām to sedzam no pandēmijas laika uzkrājumiem, kā arī ir sākuši augt patēriņa kredīti. Taču šobrīd vēl nav neesam sākuši saņemt jaunos apkures rēķinus un šī ziema Latvija ekonomikā būs liels izaicinājums, jo pirktspējas kritumu ekonomika vēl nav sajutusi.

Tuvākajos mēnešos Latvijas mājsaimniecības sāks saņemt jaunos siltumenerģijas rēķinus, taču, cik lieli tie būs, joprojām ir grūti pateikt. Dažādās pilsētas situācija ir atšķirīga, un daudz kas būs atkarīgs arī no valsts atbalsta apmēra. Tāpat dabasgāzes cenas Eiropas biržās vienas dienas ietvaros var mainīties pat 10-20 % robežās, un kopējais gāzes cenas līmenis ir ļoti augsts. Pie pašreizējām dabasgāzes cenām gāzes imports Latvijas ekonomikai izmaksātu vismaz 2 miljardus eiro vairāk nekā līdz šim. Cenu svārstīgums un augstais līmenis nozīmē to, ka siltumapgādes uzņēmumi slēdz īstermiņa kontraktus un tādēļ mūsu apkures cenas, visticamāk, svārstīsies visas apkures sezonas laikā. Papildus tam jāņem vērā, ka bez Krievijas gāzes mūsu reģionā dabasgāzes apjoms normālam patēriņam nebūs pieejams. Energoresursu un it īpaši dabasgāzes patēriņš ir jāmazina. Labā ziņa gan ir tā, ka šī gada pirmajā pusē dabasgāzes patēriņš Baltijas reģionā ir sarucis par aptuveni 30 % un, ja to izdodas saglabāt visu ziemu, tad gāze apkurei un elektrības ražošanai, visticamāk, pietiks.

Skatoties uz cenu dinamiku pasaulē, ir labas ziņa – inflācija vairs nav tikai vienvirziena ceļš, COVID-19 pandēmijas atbalsta pasākumi ir beigušies un naudas piedāvājums eirozonā aug tikai par 6 % gadā. Kopš maija pasaulē kritušās ir metālu, pārtikas un naftas cenas, kā arī būtiski sarukušas jūras pārvadājumu frakta cenas, kas liecina, ka spriedze globālajā ražošana un loģistikas sistēmā mazinās. Latvijā jau ir sarukušas degvielas cenas, taču citās precēs šīs pasaules tendences mēs vēl nejūtam. Tomēr publiski paziņojumi par cenu iesaldēšanu parādās un tās ir labas ziņas inflācijas kontekstā. Sliktās ziņa gan ir tās, ka enerģijas krīze, visticamāk, nozīmēs recesiju Eiropā, un arī Latvijā nākamgad izaugsme nav gaidāma. Taču inflācija joprojām būs gana augsta un, pēc manām prognozēm, nākamgad inflācija Latvijā varētu būt 8,0-8,5 % robežās.

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists