Lielākais ūdens līmeņa kāpums reģistrēts Bārtā, augsts tas ir arī Durbē pie Cīravas

Otrdien Kurzemes un Zemgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās, straujāka tā ir Zemgalē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Vietām applūst palienes, gaidāma plašāku teritoriju applūšana. Valsts centrālās daļas upēs vietām gaidāma arī ledus iešana. Kurzemē un Zemgalē spēkā hidrologu izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums.

Kopš 5.februāra lielākais ūdens līmeņa kāpums reģistrēts Bārtā – 1,6-2,5 metri. Ventā pie Latvijas un Lietuvas robežas ūdens cēlies par 1,7 metriem, pārsniedzot pirms nedēļas reģistrēto atzīmi, savukārt pie Kuldīgas ūdens līmenis paaugstinājies par 1,4 metriem.

Arī Durbē pie Cīravas ūdens līmenis bija cēlies par 1,4 metriem, patlaban tas pazeminās. Pārējās Kurzemes upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās, vienīgi Irbes upē tā vēl nav sākusies.

Usmas ezerā ūdens līmenis sasniedzis 1,4 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta, vairs tikai par 11 centimetriem atpaliekot no 2012.gada janvāra plūdu rekorda.

Mūsā pie Bauskas ūdens pakāpies augstāk nekā pirms nedēļas, citās Zemgales upēs pagaidām nav sasniegts pirms nedēļas reģistrētais līmenis, bet ūdens daudzviet kāpj strauji.

Vidzemes un Latgales upēs pārsvarā saglabājas stabils ūdens līmenis. Iespējams, februāra otrajā pusē arī Latvijas austrumu daļā laiks būs pietiekami silts, lai kūstošā sniega dēļ strauji celtos ūdens līmenis upēs un sāktos ledus iešana.

Sniega sega, kas klāj Vidzemi un Latgali, satur daudz ūdens, tādēļ straujas pavasara atnākšanas gadījumā iespējami lieli pali, turklāt upēs vietām saglabājas ledus sastrēgumi, zem kuriem sadzīti vižņi.